Jaunajam Saeimas deputātu sastāvam būs svarīgi atrast bufeti un pīpētavu

© Neatkarīgā

Viena no lielākajām uzvarām 2022. gada Saeimas vēlēšanās – „konservatīvo” atstāšana aiz borta. Divi no lielākajiem zaudējumiem – marksistisko „progresīvistu” un prokremliskās politkopas „Stabilitātei!” iekļūšana Saeimā. Tā kā Bordāna politpulciņš vairs netraucēs attīstīties Latvijai, parunāsim par dažiem personāžiem, kuri tomēr iekļuvuši Saeimā.

Politkopas „Stabilitātei!” vadonis Rosļikovs, kurš teju katru dienu uzrunāja sociālo tīklu lietotājus, ir viens no bīstamākajiem Latvijas nīdējiem. Kāpēc viņa politveidojums iekļuva Saeimā? Tāpēc, ka viņš, būdams vēl pietiekami jauns cilvēks, prata uzrunāt agresīvākos un naidpilnākos - tikpat jaunos cilvēkus. Tādus, kuriem „Saskaņa” šķiet pārāk atšālējusies, savukārt Latvijas Krievu savienība - pārāk senila.

Protams, var pajautāt, kāpēc šādiem rosļikoviem, kuri - es ceru - atrodas Valsts drošības dienesta uzraudzībā, vispār tiek ļauts veidot acīmredzami pretvalstisku organizāciju, kas bez pūlēm iekļūst Saeimā? Tas mums kaut ko „stāsta” ne tikai par valsts varas impotenci, bet arī par to, cik daudz Latvijā ir tādu, kuri vēlas iznīcināt Latvijas valsti, un šī „partija” ir reāls drauds valsts drošībai.

Ja ielūkojos ievēlēto sarakstos, man neko neizsaka Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka un citi. Ja nu vienīgi Glorija Grevcova, kura ir izcēlusies ar Latvijas gānīšanu savos videoblogos, kas pārpludinājuši interneta telpu, īpaši „tiktoku”. Bet izrādās, ka viņa tiekot apspriesta arī vietējā intīmo pakalpojumu apmaiņas portālā, tā vēstīja portāls „jauns.lv”. Viņa gan solīja vērsties policijā par šāda veida informāciju, tomēr to neizdarīja. Bet prieku par šādas personas atrašanos LR Saeimā varam izjust jau tagad: tomēr kaut kas krāsains un kaislīgs vispārējā pelēcībā.

Varbūt biedrs Rosļikovs, ņemot vērā savas partaigenosses dziļo izpratni par Latvijas parlamentārismu, varētu virzīt biedreni Grevcovu Saeimas priekšsēdētājas amatam? Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš savā videouzrunā apgalvoja, ka „mēs nesalūzīsim”, „tas ir izrāviens, mēs jūs nepametīsim ne uz minūti”. Mazliet tāda kā taisnošanās, ka Rosļikova grupējums ieguvis tikai 10, nevis 51 vietu Saeimā. Bet viss vēl priekšā, kremliniem plašs darba lauks.

No tā dēvētā „progresīvistu” saraksta Saeimā, iespējams, iekļūst Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Edgars Zelderis un vēl daži. Ko šajā marksistisko oktobrēnu kompānijā dara profesors Andris Sprūds un ekonomiste Skaidrīte Ābrama? Strādā par gudriem cilvēkiem? Kā viņiem saskan domas ar okupekļa aizstāvi Antoņinu Ņenaševu un imigrācijas aizstāvi Kasparu Briškenu, kurš apgalvoja, ka nacionālās identitātes saglabāšana ir nieks, salīdzinot ar mums tik nepieciešamo imigrāciju?

No Nacionālās apvienības Saeimā varētu būt iekļuvuši Rihards Kols, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore un citi. Jācer, ka „un citi” ietvers sevī arī Aleksandru Kiršteinu, kurš bija nobīdīts nepelnīti zemu Vidzemes sarakstā - cilvēku ar dziļu un pamatīgu vēstures izpratni, kas ļoti bieži ir palīdzējusi skaidrot to, kas notiek Latvijā. Kāpēc Kiršteinu nobīdīja? Izrādās, viņam nereti bija savs, patstāvīgs redzējums „uz lietām”, ne tāds kā partijas spicei. Un tādi cilvēki spicei acīmredzot nav vajadzīgi.

No „Jaunās Vienotības” Saeimā iekļūs Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša un citi. Nekā jauna, vien skumīga atziņa, ka turpināsies tā pati stagnācija, kāda bija vērojama iepriekšējos četrus gadus. Jau tas, ka Rinkēvičam ir mazāk plusu nekā Kariņam, liecina par vēlētāju nespēju atšķirt valstisku darbu no tā imitācijas.

Jaunajā parlamentā būs palikusi vien kāda trešdaļa no tiem, kuri atsēdēja savus gadus iepriekšējā Saeimā. Tas labi vai slikti? Viss atkarīgs no tā, cik ilgā laikā divas trešdaļas atradīs vietu, kur atrodas bufete un pīpētava, kā arī sapratīs, kādā veidā iespējams laist muļķi un nebalsot vai balsot ar „atturos”. Viss pārējais jau tehnikas jautājums.

Kopumā šķiet, ka 14. Saeima pārspēs 13. - ar neciešamu kokteili, kurā daudzziemnieku augstprātība, mijoties ar pirmziemnieku vientiesību, ļaus uzplaukt daudzām aplamībām, par kurām mēs pat nespējām iedomāties pagājušajos četros gados.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.