Tauta par vēlēšanu rezultātiem: negribam murgus no Saeimas tribīnes!

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

“Neatkarīgā” turpina apkopot Latvijas iedzīvotāju pirmos pēcvēlēšanu iespaidus. Šoreiz aprunājāmies ar senioriem, radošās un tehniskās inteliģences pārstāvjiem, juristiem. Viedokļi ļoti dažādi – no prieka par prokrievisko politiķu ietekmes mazināšanos līdz “Jaunās Vienotības” kā mazākā no ļaunumiem pieņemšanai.

Šoreiz vēl papildus jautājām par Krišjāni Kariņu kā jaunās valdības vadītāju - vai viņš ir īstais vīrs, kurš var vadīt valsti cauri gaidāmajām krīzēm?

Seniori tur nacionālo karogu un cer, ka nebūs sliktāk

“Nudien negaidīju, ka pēc visas bļaušanas un Kariņa lamāšanas “Jaunajai Vienotībai” būs tik labi rezultāti, tas ir pārsteigums. “Nacionāļu” sasniegtais - nu kā jau parasti, pati arī esmu viņu vēlētāja. Bet visvairāk mani izbrīna, ka tomēr tik daudz ļaužu nobalsoja par partijām, kurām vispār nebija nekādu izredžu iekļūt Saeimā. Kāpēc sava balss tā jāiznieko?” pārdomās dalījās kultūras jomā ilgus gadus strādājusī Ligita. Draugu lokā visvairāk esot balsojuši par JV, turklāt nevis izjūtot milzu simpātijas pret šo politisko spēku, bet gan kā par mazāko ļaunumu. “Vēl noteikti gribu pateikt, ka esmu šokēta un sarūgtināta par, atvainojos, dažu vecu āžu atgriešanos politikā. Nu cik var?” savas domas neslēpa Ligita.

NA saņēma balsi arī no ilggadējās skolotājas, tagad pensijā esošās Ainas. “Man tomēr vissvarīgākās ir mūsu latviskās vērtības, ceru, ka arī “Jaunā Vienotība” turpmāk sniegs lielāku atbalstu to nostiprināšanā,” viņa teica. Lai gan kovida krīzē, pēc Ainas domām, ne viss no valdības puses tika darīts veiksmīgi, Kariņam vadīt arī nākamo valdību varot uzticēt. “Viņa lielākais trumpis, manuprāt, ir diplomāta spējas, kas palīdz savākt kopā visai dažādo valdības sastāvu,” saka Aina.

Savukārt Sarmīte no neliela Latvijas miestiņa necer, ka kļūs daudz labāk. “Kur tad tie brīnumdari radīsies, kas visu te sakārtos? Tie paši, kas vadīja valsti, lai vada tālāk, mazāk vajag viņus noriet,” uzskata Sarmīte. Pats galvenais - lai nekļūstot sliktāk nekā jau ir, pašreizējos laikus vēl varot puslīdz pārciest.

Grib stabilitāti, negrib vairs dzirdēt murgus

Kultūras laukā nodarbinātie, par radošajiem inteliģentiem nereti dēvētie, savos vērtējumos par atsevišķām lietām ir radikāli pretējās domās, tomēr viņus kopīgi vieno cerība uz stabilitāti un prieks par atklāti krievisko partiju deputātu skaita samazināšanos.

Kinorežisore Ināra Kolmane par vēlēšanu rezultātiem nav pārsteigta, patīkami esot “Progresīvo” panākumi. “Jānāk jauniem, citādi nevar,” sacīja režisore, vienlaikus atzīmējot, ka arī līdz šim pie varas esošo partiju paveiktais ne vienmēr jāvērtē ar mīnusa zīmi - kultūras ministrs Nauris Puntulis esot savā vietā, un būtu labi, ja tā arī paliktu.

Gleznotājs Juris Ģērmanis par lielāko ieguvumu uzskata “Saskaņas” politisko sakāvi. “Tas tiešām ir patīkami, lai gan redzam, ka krievu partijas tāpat mēģina līst Saeimā pa citiem ceļiem,” viņš norādīja. Kariņa nominēšanu par premjeru arī otrreiz Juris atbalsta, vien uzsverot, ka svarīga būs labu padomnieku izvēle.

Toties aktieris Igors Siliņš savā pārliecībā ir ļoti konkrēts un pat inovatīvs. “Manuprāt, mums turpmāk jādomā par to, lai tādi kā Rosļikovs vispār netiktu pie piedalīšanās vēlēšanās. Ar “Saskaņu” tikām beidzot galā, jātiek arī ar pārējiem,” ir pārliecināts Igors, kurš neslēpj, ka vienmēr ir balsojis par “nacionāļiem”, lai kādu partiju tandēmā un ar kādiem, Igora vārdiem sakot, “organismiem” viņi nestartētu. “Varbūt es esmu vecs muļķis, bet es jau gadiem ilgi nesaprotu, kāpēc tā sauktās latviskās partijas nav apvienojušās un izveidojušas vienu lielu un stabilu politisko spēku. Kam mūsu politiķi nevar pārkāpt pāri? Nesaprotu un viss,” Igors neslēpa savas domas.

Viņam vēl esot kāds priekšlikums. Nākamajai Saeimai vajadzētu nobalsot, ka tiek noteikts spriešanas moratorijs, teiksim, uz 10 gadiem, par vairākām tēmām, piemēram, par geju laulībām utt. “Laikā, kad ir jārisina vissmagākās ekonomiskās problēmas, ir vienkārši jābeidz murgot no parlamenta tribīnes par visādiem niekiem. Kašers ir apprecējies ar savu Jāni, un miers mājā! Ķersimies taču beidzot pie nopietnu politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanas,” izteicās Igors Siliņš.

Eksakto izglītību baudījušie gan uzteic, gan brīnās par vēlētājiem

“Ja valdība būs no trim partijām, tad gaidāma zināma stabilitāte, vismaz ideoloģiju ziņā. Šajās vēlēšanās visvairāk iepriecināja, ka cilvēki tomēr nav gluži bez atmiņas un daži politiķi beidzot dabūja izbaudīt to, ko dēvē par politisko atbildību. Ar to es domāju “bordānistus” un “atparistus”,” norādīja siltumapgādē strādājošā Valda. Par nākamo valdību runājot, viņa izteica cerību, ka nebūs tik liels haoss kā iepriekš un tādēļ darbs, iespējams, būs sekmīgāks.

Augstas klases inženiertehnisko darbu veicējs Raits sacīja, ka rezultātu jau varēja prognozēt pēc iepriekšējām aptaujām. “Šoreiz viss tā arī apmēram bija, ja nu vienīgi “Saskaņas” rezultāts ir citāds,” viņš uzskata. Par Kariņu kā nākamo premjeru runājot, Raitis norādīja, ka tādas īstas alternatīvas jau nav. “Jādzīvo vien būs, gan jau būs labi,” viņš samierinieciski sacīja.

Turpretī Anda, kura savulaik studējusi arhitektūru, ir ļoti pārsteigta par Kariņa triumfu. “Labi, vēl “Vienotība” kā tāda, bet Kariņš, kuram ir visvairāk plusiņu! Pēc visiem kovida laika ārprātiem! To es nudien nevaru saprast,” viņa sacīja. Domājot par nākamo valdību, viņa uzskata, ka tas pats vien būs - kā pļunderēja kaut kā uz priekšu, tā pļunderēs tālāk. “Laikam taču cilvēkiem tas patīk un ir pieņemami,” sprieda Anda.

Norāda uz oligarhu atgriešanos un mudina Levitu nepārsteigties

“Kopumā cerīgi, sociāldemokrātiskas ievirzes partiju klātbūtne varbūt ļaus realizēt taisnīgāku politiku nekā līdz šim,” uzskata jurists Ēvalds. Viņaprāt, Kariņš ir pelnījis vadīt arī nākamo valdību. “Ja viņam izdevās noturēties četrus gadus no mazākuma pozīcijām, kāpēc gan lai tas neizdotos tagad,” sprieda Ēvalds.

Viņš vēl norādīja uz kādu interesantu niansi, proti, politikā pamazām atgriežas tā dēvētie oligarhi. “Šlesers pa tiešo, Šķēle netieši caur Pīlēna grupu, Lembergs aktīvs kā nekad. Tas, manuprāt, ir interesanti un liek aizdomāties,” norādīja jurists.

Maksātnespējas jomā strādājošais Matīss kopumā ar rezultātiem ir apmierināts, vienīgi Kariņa kā nākamā ministru prezidenta loma viņam šķiet diskutabla. “Prezidentam, nominējot nākamo premjeru, nevajadzētu vadīties pēc personiskām politiskām simpātijām, bet gan vispusīgi izsvērtiem argumentiem,” norādīta Matīss.

Izpēte

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais