SIA “Latvijas vēja parki” (LVP) īpašnieki a/s “Latvenergo” un a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) noliedz, ka par LVP valdes locekļu izraudzītāju tiek virzīta partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētās Lietuvā dibinātās biedrības “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) valdes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.
Šā gada jūlija beigās tika reģistrēts “Latvenergo” un LVM kopuzņēmums SIA “Latvijas vēja parki” ar mērķi LVM teritorijās izbūvēt jaudīgus vēja parkus - 2,4 teravatstundas elektroenerģijas gadā jeb 30% no šobrīd valstī patērētās elektroenerģijas. Pagaidu LVP valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko intervijā aģentūrai LETA augusta beigās paziņoja, ka tiks izvēlēta un iecelta pastāvīgā LVP valde divu cilvēku sastāvā un arī viņa neizslēdz iespējas uz šo amatu pretendēt.
Jau sākot no Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības (2016-2019) laikiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un valsts un pašvaldību institūciju vakanču kandidātu atlasīšanai tika piesaistīti BKPI pārstāvji, tajā skaitā šīs Lietuvas biedrības viceprezidents, kā arī Meierovica biedrības biedrs un partijas “Vienotība” politiķis A. Grafs. Īpašu uzrāvienu BKPI pārstāvju iesaiste kadru atlasē valsts pārvaldes sistēmai uzņēma Krišjāņa Kariņa valdības laikā.
“Neatkarīgās” rīcībā nonāca informācija par neoficiālām sarunām par LVP valdes locekļu izraudzīšanas komisiju un to, ka šīs komisijas vadītāja varētu būtu BKPI valdes locekle un “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja un “Nasdaq” Baltijas tirgus biržas pakalpojumu vadītāja D. Auziņa-Melalksne.
“Latvenergo” ir D. Auziņas-Melalksnes un A. Grafa pārstāvētā BKPI korporatīvais biedrs. Tādējādi korporatīvās brālības ietvaros būtu iespējas piemeklēt korporatīvai brālībai atbilstošus LVP valdes locekļus. Līdz šā gada vasarai arī LVM bija BKPI korporatīvais biedrs. Tomēr BKPI izlēma LVM izmest no biedru rindām. No presē publicētā noprotams, ka BKPI, precīzāk, A. Grafu un viņa sabiedrotos nepamierināja jaunapstiprinātā LVM valde.
“Neatkarīgā” LVP akcionāriem “Latvenergo” un LVM vadībai vaicāja, kādēļ akcionāram ir vēlme LVP valdes locekļu atlases komisijas vadību uzticēt D. Auziņai-Melalksnei, vai akcionāri ir izskatījuši arī citas kandidatūras, vai D. Auziņa-Melalksne kā labākā izraudzīta tādēļ, ka atrodas korporatīvā brālībā ar akcionāru, vai D. Auziņa-Melalksne kā piemērotākā valdes locekļu nominētāja netiek izraudzīta, vēloties panākt ātrāku Latvijas valstij piederošo uzņēmumu kotēšanu biržā?
“Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis atbildēja šādi: “Paldies par Jūsu interesi. AS “Latvenergo” kā SIA “Latvijas vēja parki” akcionārs par uzņēmuma valdes atlases komisiju lems Latvijas vēja parku dalībnieku sapulcē, un Jūsu minētās kandidatūras apspriešana nav Latvenergo dienaskārtībā.”
LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atbildēja: “LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš informē, ka kopuzņēmuma “Latvijas vēja parki” akcionāri šobrīd nav apstiprinājuši ne valdes locekļu atlases komisijas sastāvu, ne nolikumu. Savukārt LVM nevirza valdes atlases komisijas sastāvā Daigu Auziņu-Melalksni.”
Vēlme LVP valdē iecelt “savējos” ir pamatota un saprotama. Jau tuvākajos gados caur LVP banku kontiem plūdīs vairāki simti miljonu eiro, tiks rīkoti finansiāli jaudīgi iepirkumi. Jaunajai valdei nāksies apgūt ievērojamas naudas plūsmas.
““Latvijas vēja parkiem” ir jāspēj saražot 2,8 teravatstundas (TWh). Mūsu vērtējumā tam būs nepieciešamas no 100 līdz 120 turbīnām, kādas pašlaik piedāvā ražotāji šādiem mežu projektiem,” intervijā LETA šā gada 31. augustā teikusi I. Boreiko. Turbīnu iepirkumi sākšoties jau 2024. gadā. Pirms tam būvniecības darbi - infrastruktūras izveide. Pirmās turbīnas sola palaist jau 2026. gadā.
Pēc I. Boreiko teiktā, plānots, ka ieguldījumus LVP veiks abi akcionāri - “Latvenergo” un LVM - atbilstoši piederošo kapitāldaļu sadalījumam. Investīcijas plānotas pakāpeniski 4-5 gadu laika periodā. Daļu no investīcijām “Latvenergo” finansēšot no saviem līdzekļiem, bet daļu aizņemšoties no finanšu institūcijām un emitēšot zaļās obligācijas kapitāla tirgos.
