Somijā uzkrāj stratēģiskās rezerves, tostarp visai Eiropas Savienībai

© Neatkarīgā

Putina režīma veicinātais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums acīmredzami izdarījis grūdienu dažādu stratēģiskās nozīmes glābšanas un veselības aprīkojuma preču uzkrājumu veidošanā Eiropā. Tas attiecas gan uz plaša patēriņa precēm, gan tādām, kas saistītas ar bioloģiska un radioloģiska rakstura negācijām.

Runājot par pēdējo, jaunie ķīmiskajai, bioloģiskajai, radioloģiskajai un kodolaizsardzībai nepieciešamie krājumi tiks izvietoti Somijā, kura to iegādei izmantos Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Valsts mēroga ārkārtas situācijās starp ES valstīm Somijai būs iespēja nosūtīt materiālus uz skartajām teritorijām 12 stundu laikā, vēsta portāls Yle.fi. Plānots, ka pirmie piegāžu daudzumi būs pieejami 2024. gadā, liecina Somijas valdības informācija.

Somi palīdzēs cīņai pret radiāciju

Potenciālajā iepirkumā tiks iekļautas arī radiācijas mērīšanas iekārtas, kas izmantojamas iespējamo avāriju gadījumos un publiskos pasākumos. Iegādātas iekārtas, kuras var izmantot gan lielos radiācijas negadījumos, gan, piemēram, lielu publisku pasākumu drošības pasākumos. Atsevišķām valstīm nav pietiekamas mērījumu kapacitātes un ekspertu resursu, lai reaģētu uz liela mēroga radiācijas negadījumiem

Šis projekts ir vērtīgs papildinājums Eiropas gatavībai cīnīties ar potenciālajiem radiācijas incidentiem, teikts Somijas Radiācijas un kodoldrošības pārvaldes direktora Karima Peltonena paziņojumā. Tikmēr Valsts neatliekamās apgādes aģentūras (NESA) pārziņā būs individuālo aizsardzības līdzekļu, mēraparātu un atbalsta aprīkojuma iegāde, uzglabāšana, apkope un pārstrāde. NESA izpilddirektors Janne Kankenens uzskata, ka šis projekts ienesīs nozīmīgu pieredzi iepirkumu, uzglabāšanas un loģistikas sakārtošanā. Turklāt šis projekts veicinās sadarbību starp minēto Somijas institūciju un Eiropas Komisiju, kā arī citām savienības dalībvalstīm.

Krāj arī degvielu, pārtiku un zāles

NESA darbības neaprobežosies tikai ar aizsardzības līdzekļiem, bet arī dažāda rakstura ikdienā nepieciešamo preču - pārtikas un degvielas krājumu sarūpēšanu. Attiecībā uz nepieciešamo krājumu izveidi tiek norādīts uz Somijas pārtikas rūpniecības augsto kapacitāti, jo tā saražo 80% šajā valstī patērētās pārtikas. Jāpiebilst, ka Somija ir arī pārtikas eksportētāja. Sagatavošanās darbus atvieglojot arī fakts, ka somi ir savā valstī saražotās pārtikas “patrioti” un Somija pārtikas apgādē nav pārāk atkarīga no ārējiem tirgiem, kā tas nereti esot citās valstīs. Turklāt, lai palielinātu drošību apgādē ar pārtiku, Somijā tiekot uzkrāti gan mēslošanas līdzekļi, gan graudi, lai nepieciešamības gadījumā varētu palielināt vietējās lauksaimniecības pienesumu. Somijā uzglabāto graudu apjoms esot atbilstošs sešu mēnešu valsts ikdienišķam patēriņam.

Somijā arī valda bažas, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā varētu turpināt sarežģīt naftas produktu piegādes, liekot celties to cenām. Tāpēc tiek veidotas arī naftas produktu rezerves, un, piemēram, Somijas degvielas krājumi atbilst piecu mēnešu normālam patēriņam. Tiesa, valstī atzīst, ka rezervju veidošana nav domāta ilgtermiņam, bet krājumi kalpo kā “drošības spilvens”, ja apgādē sāktos sarežģījumi un būtu nepieciešams meklēt jaunus piegādes avotus. Rezerves tiek veidotas arī farmācijas industrijā, kur nepieciešamajiem krājumiem jābūt līdzvērtīgiem 3-10 mēnešu ilgam ierastajam valsts patēriņam.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais