Minimāli palielināsies tikai minimālās pensijas un daži pabalsti

© Depositphotos.com

Labklājības nozarei papildus atvēlētais finansējums desmit miljonu apmērā ļaus palielināt minimālo ienākumu slieksni, kas savukārt nozīmēs lielāku sociālo atbalstu trūcīgajiem, uzsver labklājības ministre Evika Siliņa.

Tiesa, šīs izmaiņas minimālā ienākuma sliekšņa noteikšanā stāsies spēkā tikai jūlijā. Saeimas pieņemtais lēmums par šāgada budžetu ļaus veikt nelielus uzlabojumus sociālajā jomā, taču to nevar uzskatīt par būtisku soli visu problēmu risinājumā. Ikgadējai indeksācijai finansējums ir ieplānots, tomēr nav atrisināts jautājums par pensiju piemaksām.

Piecu miljardu budžets

Kopumā labklājības nozares budžets ir viens no vislielākajiem valstī - vairāk nekā četri miljardi eiro, un tajā vislielāko daļu veido sociālās apdrošināšanas budžets, kurā savukārt vislielākais īpatsvars ir pensiju speciālajam budžetam - gandrīz trīs miljardi eiro. Tieši pensijām arī šajā gadā ir ieplānots lielākais papildu finansējums, taču tas nebūt nav kādiem jauniem pasākumiem vai pensiju palielināšanai, bet gan inflācijas seku mazināšanai, proti, ikgadējai pensiju indeksācijai.

Vispār labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus piešķirti vien 45,54 miljoni eiro. E. Siliņa norāda, ka ministrijas noteiktās prioritātes ir vērstas uz pakāpenisku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo pakalpojumu pilnveidi. Viena no šā gada budžeta galvenajām prioritātēm ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautā minimālo ienākumu līmeņa reforma, kas paredz minimālo ienākumu sistēmas uzlabošanu, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu.

“No 1. jūlija palielināsies minimālo ienākumu sliekšņi, kas ļaus palielināt gan mājokļa pabalstus, gan mazās un invaliditātes pensijas, kā arī paaugstināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti,” skaidro E. Siliņa. “Budžetā ir piešķirts finansējums arī pakalpojumiem, kas tika uzsākti kā pilotprojekti, piemēram, viens no tiem ir hospisa pakalpojums. Vajadzību ir daudz, un nepieciešama visas sabiedrības līdzdalība, lai sociālā joma būtu labāk finansēta un mūsdienu prasībām atbilstoša.” Ministre uzsver, ka viena no pozitīvajām lietām šī budžeta kontekstā ir algu palielinājums sociālās jomas darbiniekiem.

Simt tūkstošiem iedzīvotāju minimāli ienākumi

Neatkarīgā

Iedzīvotāju materiālā atbalsta pilnveidei atvēlēti 10,4 miljoni eiro, kas ļaus īstenot minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanu, skaidro Labklājības ministrijā.

Palielinātie jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Tas pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju. Labklājības ministrijas eksperti skaidro, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis no jūlija būs 125 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 87,50 eiro pārējām personām, kas ir par 16 eiro vairāk nekā pašlaik. Savukārt trūcīgas personas slieksnis būs 313 eiro pašreizējo 272 eiro vietā. Lai pretendētu uz Eiropas pārtikas pakām, iedzīvotāju ienākuma līmenis nevar pārsniegt 376 eiro mēnesī pirmajai personai mājsaimniecībā un 263 eiro pārējām. Šis līmenis paaugstināsies par 50 eiro.

Labklājības ministrija arī uzsver, ka minimālo ienākumu sliekšņus palielinās katru gadu iepriekšējo trīs gadu vietā. Minimālo ienākumu sliekšņus noteiks, balstoties uz relatīvo metodi, nodrošinot ikgadēju šo sliekšņu pārskatīšanu.

Minimālās pensijas - mazākas nekā trūcīguma līmenis?

Minimālo ienākumu sliekšņa izmaiņas ietekmēs arī vairākus sociālos pabalstus, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un minimālo pensiju. Tiesa, ne visos gadījumos gaidāms milzīgs palielinājums. Piemēram, pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav tiesību saņemt vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pašreizējo 109 eiro vietā būs 125 eiro. Lielāks pabalsts būs personām ar invaliditāti. Nestrādājošam cilvēkam ar pirmās grupas invaliditāti sociālā nodrošinājuma pabalsts mēnesī līdzšinējo 247 eiro vietā būs 285 eiro.

Pieaugs arī minimālās pensijas. Minimālā pensija vecuma gadījumā būs 157 eiro (pašlaik 136), savukārt minimālā pensija cilvēkam ar invaliditāti kopš bērnības - 188 eiro (pašlaik 163 eiro). Minimālā invaliditātes pensija cilvēkam ar pirmās grupas invaliditāti būs 300 eiro (pašlaik 260 eiro). Katrai pensiju saņēmēju grupai pabalsta vai pensijas apmērs ir atšķirīgs. Taču gandrīz visām grupām šis pabalsts vai pensija ir mazāka, nekā būs noteiktais trūcīgas personas vai maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis.

Pa nelielam kumosam sociālajiem pakalpojumiem

Papildu finansējums paredzēts dažādiem sociālajiem pakalpojumiem. Seši miljoni eiro paredzēti, lai palielinātu atlīdzību asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, bet 4,4 miljoni eiro, lai mazinātu rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Pusmiljons eiro paredzēts, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu vardarbībā cietušiem pilngadīgajiem un bērniem ar atkarību un uzvedības traucējumiem. Rīgā, Pierīgā un Latgalē tiks nodrošināta hospisa aprūpe mājās pilngadīgajiem un atbalsts viņu ģimenes locekļiem - tam tiks piešķirti 400 000 eiro.

No 1. jūlija paredzēts arī palielināt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās - no 79,68 uz 105 eiro. Tas nav pārskatīts kopš 2007. gada. Šis ir būtisks papildu finansiālais atbalsts cilvēkiem ar smagiem gaitas un kustību traucējumi - viņi var izmantot ne tikai sabiedrisko, bet arī privāto transportu, lai nokļūtu tur, kur nepieciešams.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais