Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt sev un savai ģimenei vismaz vienu no cilvēka pamata nepieciešamībām, piemēram, uzturēt savu mājokli siltu, reizi nedēļā ēst gaļu vai zivis, segt pēkšņus izdevumus par veselību.
Šos iedzīvotājus nevar uzskatīt par trūcīgiem, tomēr tas parāda kopējo ainu Latvijā. Pagājušajā gadā nabadzīgo skaits Latvijā sasniedza 22,3 procentus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pagājušajā gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 7,8 procenti iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3 procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Statistiķi skaidro, ka persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz septiņas no 13 materiālās nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, cilvēks nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai atļauties vaļasprieku, ēst pilnvērtīgu pārtiku, segt neparedzētus izdevumus.
Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, formāli norāda Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas metodoloģijas daļas pārstāve Darja Behtere. 2022. gadā starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 22,3 procentus, un gada laikā kāpums ir būtisks - par 6,1 procentpunktu. Tomēr, tā kā šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, tad arī nelielai daļai visturīgāko iedzīvotāju pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes. Tiesa, šādu iedzīvotāju skaits ir neliels - 1,1 procentpunkts - iedzīvotāji, kuri pēc ienākumiem ir turīgi, bet domā, ka viņi nevar atļauties nodrošināt pamatvajadzības.
2022. gadā 58,1 procents Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem nevarēja atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām. Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus nevarēja atļauties 44,6 procenti iedzīvotāju (2021. gadā - 42,5 procenti), katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām - 29,6 procenti un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām - 25,8 procenti. Uzturēt mājokli siltu nevarēja atļauties 7,3 procenti, segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt mājokļa kredītu - 6,7 procenti. Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu nevarēja 9,5 procenti, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām - 12 procenti, nodrošināt divus apavu pārus labā stāvoklī - 6,2 procenti, lietot vieglo auto - 13,7 procenti.
Par aktivitātēm ārpus mājām, piemēram, saistībā ar vaļasprieku nevarēja samaksāt 17,5 procenti, nelielu naudas summu tērēt tikai sev - 10,3 procenti, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem vai ģimeni uz kopīgu maltīti - 8,4 procenti, nodrošināt mājās internetu - 2,9 procenti.
Statistikas pārvaldē norāda, ka, piemēram, runājot par tādu nepieciešamību kā doties ar draugiem ārpus mājas, jāpiemin, ka 2021. gada datus ietekmēja ne tikai iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī Covid-19 pandēmija (pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība sociālajos kontaktos). 2022. gadā, kad tika atcelti vairums šo ierobežojumu un iedzīvotāju ikdiena atgriezās ierastajā kārtībā, viņu ārpusmājas atpūtas un socializēšanās iespējas vairāk ietekmēja finansiālās iespējas.
Nozīmīgākie 2022. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti rāda, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6 procentiem, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga lēnāk nekā 2020. gadā, kad bija 8,1 procenta kāpums. Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, bet visturīgākajās mājsaimniecībās - 1475 eiro mēnesī.
Mazinoties turīgāko mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi. Džini koeficients pērn bija 34,3%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 procenti iedzīvotāju - par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
Kas ir dziļa materiāla nenodrošinātība?
Šādā situācijā iedzīvotāji nevar atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām, piemēram,
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
