Staltbrieži nodara aizvien apjomīgākus postījumus jaunaudzēm un lauksaimniecības sējumiem. Dzīvnieki apkož dzinumus vai bojā stumbru. Šobrīd visas ieinteresētās puses – AS "Latvijas valsts meži," Zemkopības ministrija, zemju un mežu īpašnieki un mednieki – ir vienādi neapmierinātas. TV24 sarunu raidījumā "Saimnieks. Zeme. Valsts" speciālisti un amatpersonas meklēja risinājumus, kā sakārtot mežu apsaimniekošanu tā, lai staltbriedis būtu paēdis un lauksaimnieku un mežsaimnieku darbs netiktu postīts.
AS "Latvijas valsts meži" mežkopības izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis informēja, ka 2024. gadā LVM jaunaudzēs fiksēts nepieņemami augsts kopējais postījumu apjoms - 3400 hektāros no 1000 iestādītajiem kociņiem vairāk par 50 ir svaigi bojāti. Priežu audzei sasniedzot septiņu gadu vecumu, kokam izveidojas kreves miza un tā meža dzīvniekam vairs nešķiet garšīga. Tādējādi no šī vecuma jaunaudzes no dzīvnieku postījumiem nosacīti ir pasargātas. Tomēr šobrīd pārlieku lielā staltbriežu skaita dēļ arī šajās audzēs katrā piektajā no 1000 kociņiem vairāk nekā 300 koki ir dzīvnieku bojāti. “Mežkopji ar šādu bojājumu līmeni nav mierā. Ar šādu kaitējumu zemes īpašnieki pēc būtības vairs nevar sasniegt meža apsaimniekošanas mērķi - audzēt veselīgas, vērtīgas, produktīvas mežaudzes un gūt peļņu , mūsu gadījumā, valsts vajadzībām."
Pēc amatpersonas teiktā, visas iesaistītās puses jau ir tikušās diskusijā Zemkopības ministrijā, atskatījušās uz paveikto un vienojušās, ka ir gatavas sēsties pie galda un meklēt risinājumus, kā tuvākajā laikā mazināt postījumus gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā.
"Patiešām esam darījuši daudz, lai kopā ar medniekiem risinātu šo jautājumu. Postījumi joprojām ir mums nepieņemami, ja mēs runājam par atsevišķiem reģioniem, ne par visu Latviju. Bieži saņemam skaidrojumus no Latgales puses. Viņi saka - mums ar staltbriežiem nav lielu problēmu un postījumi nav lieli. Tam var piekrist, jo pamatā lielie postījumi ir Kurzemē un Zemgalē,” skaidroja M. Gūtmanis.
Pasākumi pret dzīvnieku postījumiem lēšami konkrētās izmaksās. LVM katru gadu iegulda līdzekļus prevencijā - darbībās, lai mazinātu postījumus tajās teritorijās, kur postījumu riski ir lieli. Šīs darbības ir vairākas. Viena no tām ir repelentu lietošana, lai staltbriežus atbaidītu no jaunaudzēm. Bet, saprotams, ja tos no vienām platībām atbaida, tad viņi dodas uz citām platībām.
"Otrs risinājums, mēs būvējam žogus, bet tas ir nesamērīgi dārgi. Aizsardzības pasākumu izmaksas šobrīd ir sasniegušas 5,7 miljonus eiro, un tās ir tiešās izmaksas. Kopā ar mežzinātnes institūtu "Silava" pētījumā skaidrosim dzīvnieku postījumu ilgtermiņa ietekmi - gan to, ko mēs zaudējam koku pieaugumā (apkožot jaunos dzinumus, kokam samazinās pieaugums), gan, noberžot mizu, tiek bojāts pirmais vērtīgais zāģbaļķis, tātad samazināsies nākotnes vērtība kokam, kuru audzējam," sacīja M. Gūtmanis.
Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Agris Meilerts piekrīt, ka dzīvnieku ir savairojies par daudz un vairs pat nav runa par stādījumu izmaksām un izmaksām stādu aizsardzībai. Runa ir par to, ka vispār nevar izaudzēt mežu.
Biedrība pagājušajā gadā veikusi pētījumu, lai mēģinātu saprast, kādi ir labākie repelenti, lai aizsargātu stādījumus. Secinājums bija tāds, ka tur, kur kociņi netiek aizsargāti, pirmajā sezonā tiek apēsti 80-90 procenti stādu, bet tur, kur tiek aizsargāti, tiek apēsti ap 60 procentiem jauno stādījumu.
"Tātad abos gadījumos audze ir iznīkusi. Ir jāmeklē kāds risinājums, kā virzīties tālāk, kā tajās vietās, kur dzīvnieku blīvums ir par lielu, samazināt dzīvnieku skaitu," secināja A. Meilerts. Šāda situācija Latvijā nav izveidojusies vienas dienas laikā. Iepriekš pastāvēja sistēma, kas dzīvnieku skaitu regulēja.
Lai raksturotu staltbriežu populāciju, M. Gūtmanis minēja, ka, pēc Valsts meža dienesta (VMD) datiem, staltbriežu populācijas lielums ir ap 68 000.
"Pirms desmit gadiem, kad mēs intensīvi sākām runāt par šo jautājumu un kopā ar zemes īpašniekiem un medniekiem meklēt risinājumus, dzīvnieku populācija bija par 16 tūkstošiem mazāka. Ja vēsturiski vēl atkāpjamies, ieskatījos 1960. gadā, tad mūsu mežos bija tikai aptuveni 2000 staltbriežu. 1960. gadā Latvijā bija viens miljons hektāru jaunaudžu, un arī tagad ir viens miljons jaunaudžu. Latvijā staltbriežu populācija ir par lielu. Mēs desmit gadus runājam par to, ka staltbriežu populāciju ir jāsamazina,” skaidroja M. Gūtmanis.
VMD pieņem lēmumu, kāda būs staltbriežu populācija un kā tā jāapsaimnieko, 70-80% VMD dzīvnieku uzskaites vienībās lēmums ir samazināt staltbriežu populāciju.
Šajā sezonā nomedīti 27 000 staltbriežu. Limits, kas būtu jānomedī, lai samazinātu populāciju, ir 33,6 tūkstoši. Uz februāra vidu līdz limitam nav nomedīti sešarpus tūkstoši, turklāt medības ar dzinējiem ir beigušās.
“Prognozēju, ja vēl tūkstoti nomedīsim, tas būtu ļoti labi. Tātad redzam, ka 5000 staltbriežu netiks nomedīti, daļa no tām ir briežu govis, kurām pavasara beigās dzims pēcnācēji, kas nozīmē, ka populācija atkal augs. Tas ir tas jautājums, par ko mēs diskutējām. Pamatproblēma ir staltbriežu skaits, un mums ir jāmeklē risinājumi, kā to samazināt Kurzemē un Zemgalē, primāri šajos reģionos," teica M. Gūtmanis.
Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka VMD izsniegto medību atļauju skaits ir pieaugošs. Arī mobilā lietotne "Mednis" ir liels solis uz priekšu, kas palīdz gan efektīvāk apmainīties ar informāciju, gan iegūt objektīvāku izpratni par realitāti.
ZM Meža departamenta direktors Āris Jansons uzsvēra, ka tiek strādāts, lai šajā programmā liktu iekšā pēc iespējas vairāk informācijas, t.sk. par rezultātiem medībās, platībām, kurās nav līgumu ar mednieku klubiem, operatīvu informāciju, kas vajadzīga medniekiem un mežu īpašniekiem. Tajā pašā laikā tiek pausti viedokļi, ka mobilā lietotne "Mednis" nav pilnīga.
"Tas, ka vajadzētu stādīt vairāk koku un atstāt piemistrojumus - mēs no "Silavas" un arī senākiem pētījumiem redzam, ka šādas pieejas var nedaudz palīdzēt. Bet brīdī, kad pārnadžu populācijas līmenis ir pārāk augsts, ar šādiem risinājumiem nav iespējams palīdzēt. Dzīvnieki labprātāk uzturas tieši šādās teritorijās. Nav citu efektīvāku metožu kā populācijas skaita regulācija teritorijās, kur tas ir būtiski," savu viedokli pauda Ā. Jansons.
Sadarbība ar medniekiem bijusi gana laba
M. Gūtmanis atgādināja, ka LVM mežsaimnieciskā darbība ir vienmērīgi izkliedēta visā Latvijas teritorijā. Stāsts ir par to, ka pirmie staltbrieži vairāk nekā pirms 100 gadiem tika izlaisti Kurzemē. Iespēja, kā samazināt staltbriežu populāciju, protams, ir sadarbība ar medniekiem, un tā kopumā ir bijusi gana laba.
"Pagājušā gada nogalē mēs lēmām turpmāk līgumus slēgt uz pieciem gadiem. LVM šādu lēmumu par termiņa samazināšanu bija spiesta pieņemt lielā mērā tieši milzīgo postījumu apmēru dēļ. Mums ir vairāk nekā 900 sadarbības partneru - medību tiesību kolektīvu, no tiem 879 līgumi ir ar termiņu uz 30 gadiem.
Pagājušā gada rudenī mēs pārslēdzām vairāk nekā 50 līgumu ar termiņu uz pieciem gadiem. Tā bija ziņa medniekiem ar aicinājumu sēsties pie galda, meklēt risinājumu. LVM ir gatava teritorijās, kur ir optimāla populācija, līgumu termiņus pagarināt līdz 10 gadiem. Zemnieku, mednieku un mežu īpašnieku organizācijas iesūtīja savus priekšlikumus. LVM tos apkopos un ir gatava virzīties uz priekšu jauna memoranda izstrādē," skaidroja M. Gūtmanis.
Viņš redz trīs iespējamos problēmas risinājumus. Viena ir staltbriežu populācijas apsaimniekošanas plānošana, kas šobrīd ir VMD funkcija.
"Es gribētu teikt, ka tur vairāk jāiesaista mednieki un zemes īpašnieki, ir lietas, kas ir uzlabojamas. Otrs, jārada mehānisms, lai tur, kur postījumi ir kritiski, ļautu iesaistīties zemes īpašniekiem. Treškārt, jāmeklē finansiāls atbalsts medniekiem, bet ar skaidriem nosacījumiem - jābūt skaidram, terminētam plānam par populācijas samazināšanu," savas idejas izklāstīja M. Gūtmanis.
Latvijas Mednieku savienības vadītājs Juris Buškevics uzsvēra, ka Latvijā vērojams mednieku skaita samazinājums, desmit gadu laikā - gandrīz par 3000 medniekiem mazāk. Taču tas nenozīmē, ka mednieku kapacitāte ir par mazu, lai Latvijā regulētu medījamo dzīvnieku skaitu. "Medniekiem medības bieži vien vairs nav hobijs. Bieži mēs ejam medībās kā uz darbu," viņš piebilda.
M. Gūtmanis atgādināja, ka vietās, kur situācija ir kritiska, LVM būvē žogus, bet neviens Latvijas mežos negrib redzēt žogus, jo tas ierobežo citu meža apmeklētāju pārvietošanos - tur aug avenes, meža zemenes un ir labākās sēņu vietas
"Te ir jautājums, vai mēs gribam medīt tā, kā medījām pirms 20-30 gadiem, izkopjot tradīcijas, kopjot un vairojot staltbriežu populāciju, atsakoties no mežsaimniecības un lauksaimniecības? Atsevišķās teritorijās ar medniekiem ir šāda diskusija," atzina M. Gūtmanis.
Viņš norādīja, ka Latvijas medību saimniecībā ir daudz pozitīvu lietu, bet dažas idejas varētu pārņemt arī no kaimiņvalstīm.
"Pozitīvākais uz citu valstu fona ir tas, ka mums joprojām ir mednieki, mednieku klubi. Šajā sezonā 17 000-18 000 mednieku ir izņēmuši medību atļaujas, izkopj savas tradīcijas, un mums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kā zemes īpašniekiem tas ir labākais variants, tāpēc mēs esam ieinteresēti sadarboties. Skotijā un Austrijā līgst medniekus, kuri, lai samazinātu staltbriežu populāciju, strādā kā maksas mednieki. Tas ir dārgi, bet lētāk nekā jaunaudzēs būvēt žogus. Līdz ar to mans redzējums un aicinājums ir meklēt risinājumus. Esam ieinteresēti sadarboties ar medību tiesību nomniekiem, kam mēs varam nodot platības, bet, ja būs lokālas situācijas, kur mednieki nav ieinteresēti medīt, tad būs jāmeklē citi izņēmuma risinājumi," secināja LVM mežkopības izpilddirektors.
