Ministri izvairās no politiskās atbildības jautājumā par ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem

© Depositphotos.com

Gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan teju visi “Neatkarīgās” aptaujātie ministri izvairījās paust viedokli par potenciālo komercbanku un energouzņēmumu aplikšanu ar ārkārtas nodokli, aizbildinoties, ka pie tā strādājot darba grupa Finanšu ministrijas (FM) vadībā.

“Neatkarīgā” premjeram un vairākiem ministriem, kas saistīti ar ekonomikas sfēru, kā arī tieslietu ministrei, kuras vadītā ministrija sniedz savus atzinumus par itin visiem likumu grozījumiem no to likumiskā viedokļa, uzdeva šādus jautājumus:

Vai viņa/viņš valdības sēdē atbalstītu ierosinājumu ieviest ārkārtas nodokli vai solidaritātes maksu (windfall tax) komercbankām un energouzņēmumiem, ko šobrīd izvērtē Finanšu ministrijas darba grupa un ko vairākas ES valstis jau ir ieviesušas?

Vai viņa/viņš konceptuāli atbalsta šāda ārkārtas maksājuma piemērošanu?

Ja atbalsta vai neatbalsta, kādi ir apsvērumi?

Diemžēl neviens no valdības locekļiem uz šiem jautājumiem konkrēti neatbildēja. Ja šīs atbildes vajadzētu apkopot vienā teikumā, tad lielisks paraugs ir premjera Krišjāņa Kariņa caur preses sekretāru Sandri Sabajevu nodotais “viedoklis”: “Šonedēļ Sadarbības sanāksmē valdību veidojošo partiju pārstāvji vienojās, ka turpmāk šis jautājums tiks skatīts darba grupā, kas šobrīd aktīvi strādā pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas.”

Līdzīgi atbildēja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV): “Jautājumi, kas tiek virzīti izskatīšanai valdībā, ir sagatavoti Finanšu ministrijā, izvērtēti un pamatoti, tāpēc lēmumu par to, vai to atbalstīt vai neatbalstīt, var pieņemt tikai tad, kad ir pieejama visa šī informācija.”

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) savā atbildē bija daiļrunīgāks, bet konkrētu viedokli tāpat nepauda: “Skaidrs, ka banku nekreditēšana ir būtiska Latvijas tautsaimniecības problēma šobrīd. Runājot par ārkārtas nodokli bankām, tāda ideja ir, tā ir apsverama, taču vēl ir garš ceļš līdz tās īstenošanai.

Virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām nevajadzētu uztvert kā pašmērķi. Galvenais uzdevums, kas šajā brīdī būtu jāveic, ir izmaiņas kreditēšanas politikā. Patlaban mums ir vieni no dārgākajiem kredītiem Eiropas Savienībā, un bankas tos izsniedz ļoti kūtri. Tāpat joprojām ir saglabājusies problēma ar kreditēšanu reģionos: bankas nevēlas izsniegt hipotekāros kredītus īpašumiem ārpus lielajām pilsētām.

Jautājumu par virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām paredzēts vērtēt darba grupā Finanšu ministrijas vadībā. Kad tā būs sagatavojusi savu redzējumu, vērtēšu, vai to atbalstīt vai ne.”

Zemkopības ministra Didža Šmita padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Liepa ministra viedokli atreferēja lakoniski: “Virspeļņas nodoklis kā opcija ir izskatāms, taču nepieciešams izvērtēt visus riskus, lai nesākas kādas neparedzētas turbulences ekonomikā.”

Taču vislielāko pārsteigumu izraisīja par enerģētikas uzņēmumiem tieši atbildīgā klimata un enerģētikas ministra Raimonda Čudara (JV) nostāja. Ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne viņa vārdā “Neatkarīgajai” pavēstīja, ka, pirmkārt, “šis jautājums nav mūsu, bet Finanšu ministrijas kompetencē”, un, otrkārt, ka “Finanšu ministrija savu viedokli šajā jautājumā ir publiski paudusi”. Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai tad nav tā, ka Finanšu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas pie šī jautājuma vēl tikai strādā, un vai šai darba grupai nebūtu svarīgs arī par enerģētikas nozari atbildīgā ministra viedoklis, R. Čudara pārstāve atbildēja, ka “visa sabiedrība zina Finanšu ministrijas viedokli”.

Nav zināms, vai Finanšu ministrijas viedokli zina “visa sabiedrība”, bet vismaz uz “Neatkarīgās” vaicāto, vai šajā jautājumā Finanšu ministrijai un konkrēti ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir konkrēts viedoklis, viņa stratēģiskās komunikācijas padomniece Kristīne Mennika gan atbildēja vārds vārdā to pašu, ko premjera K. Kariņa pārstāvis: “Pirmdien [20. martā] koalīcijas partijas sadarbības padomē vienojās, ka turpmāk šis jautājums tiks skatīts darba grupā, kas šobrīd aktīvi strādā pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas.” Jautājums, vai šādu “viedokli” ir sagatavojis premjera birojs un devis rīkojumu Finanšu ministrijai tieši šādā veidā izvairīties no mediju intereses, vai arī premjera birojs to kā paraugu paņēmis no Finanšu ministrijas, paliek atklāts.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) līdz 26. martam ieskaitot ir atvaļinājumā, tāpēc atbildes sniegs nākamās nedēļas laikā. Tuvākajā laikā atbildi sniegt solīja arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Kopumā tomēr varam secināt, ka ministriem viedokļa tautsaimnieciski tik svarīgā jautājumā nav vai arī viņi baidās to izteikt. Tagad viss būs atkarīgs no tā, ko lems FM “darba grupa”, kuras sastāvu K. Mennika “Neatkarīgajai” neprecizēja, tikai norādīja, ka “katru sēdi tie mainās, tomēr kodolā tie ir koalīcijas partiju nominētie politiķi un atsevišķi pieaicinātie eksperti”.

Izpēte

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.