Tiesībsargu neapmierina valdības kūtrā rīcība bāreņu atbalstam

© Depositphotos.com

Tiesībsargs nav apmierināts ar valdības nespēju nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Pašlaik bāreņi nevar bez maksas izmantot pilsētu sabiedrisko transportu, lai gan tās, pēc tiesībsarga domām, ir šo bērnu tiesības, bet atbildē Tiesībsarga birojam valdība iespēju atjaunot šādu iespēju bērniem izskatīs, iespējams, tikai nākamgad.

Atņēma ekonomiskās krīzes laikā

Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 2009. gada 1. septembrim bija piešķirtas tiesības bez maksas izmantot gan reģionālo, gan pilsētas sabiedrisko transportu visā Latvijas teritorijā. Vēlāk šis atvieglojums tika mainīts, paredzot tiesības braukt bez maksas tikai reģionālās nozīmes maršrutos. Atvieglojumus pilsētas nozīmes maršrutos noteic katra pašvaldība, un visbiežāk tie attiecas uz konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem. Tas ir izskaidrojams ar taupības pasākumiem 2008. gada finanšu krīzes dēļ. Ekonomiskā situācija Latvijā pēc krīzes ir sākusi uzlaboties jau 2010. gadā, taču bāreņiem iepriekš piešķirtās tiesības joprojām nav atjaunotas, “Neatkarīgajai” pastāstīja Tiesībsarga birojā, kas veicis šī jautājuma izpēti.

Uz šādu problēmu tiesībsargs Juris Jansons norādīja jau pagājušajā gadā savā atzinumā, tomēr joprojām nav notikušas nekādas reālas darbības, lai tiesībsarga sniegtās rekomendācijas tiktu izpildītas.

Tiesībsargs nav apmierināts ar atbildīgo institūciju līdz šim paveikto, lai bāreņi bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu.

Ar valdību jāstrādā kā ar slinkiem skolēniem

Tiesībsargs norāda, ka tikai pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi iespējamās izmaksas bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu braukšanai bez maksas sabiedriskajā transportlīdzeklī arī pilsētas nozīmes maršrutā. Pēdējā Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka lēmums par to, vai vispār iesniegt priekšlikumu par atvieglojumu piešķiršanu, tiks pieņemts, gatavojot 2024. gada valsts budžeta projektu. “Atbilde nerada pārliecību, ka valdība apņēmusies pievērst pienācīgu uzmanību šim jautājumam. Turklāt jāņem vērā, ka papildu naudas līdzekļu pieprasīšanai ir nepieciešams veikt arī grozījumus normatīvajos aktos, kas, iespējams, var vēl vairāk paildzināt procesu,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tiesībsarga ieskatā šī brīža situācija ne vien skar bāreņu tiesības uz valsts palīdzību, bet arī neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam. “Likumdevējam jāņem vērā šā brīža sociālā realitāte un patiesie apstākļi valstī un jāparedz pienācīgs sociālās palīdzības minimums,” saka Laila Grāvere. “Konkrētajā gadījumā šis pienākums ilgstoši nav pildīts, līdz ar to kavēšanās ar problēmas risināšanu nav pieļaujama. Šajā gadījumā lēmumu pieņēmēju fokusam jābūt vērstam uz to, lai bāreņiem nebūtu jāpērk dārgas biļetes, nevis uz atsevišķu pašvaldību paziņojumiem par tarifu celšanu un iespējām tos kompensēt.”

Ministru kabinets neiebilst, bet …

Vēstulē, ko tiesībsargam uzrakstījis Ministru kabinets un parakstījis premjerministrs, teikts, ka valdība konceptuāli neiebilst pret vēstulē norādītā braukšanas maksas atvieglojuma ieviešanu, nosakot, ka bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus bez maksas. Tiesa, jautājums “par papildu finansējuma piešķiršanu šādu braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanai var tikt skatīts likumprojekta par valsts budžetu 2024. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas”.

Ja budžeta sagatavošanas procesā tiks rasta iespēja no valsts budžeta finansēt bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus bāreņiem, tad valdība grozīs noteikumus.

Pašlaik ir aprēķināts: lai kompensētu bērnu bāreņu pārvadāšanu valstspilsētās ar 100 procentu atlaidi, izmaksas kalendāra gadā būs aptuveni viens miljons eiro.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais