Tiesvedībās par Covid-19 sertifikātiem izšķērdē ievērojamus valsts resursus

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Lai arī Latvijas iedzīvotāju tiesības ir aizstāvēt savu viedokli tiesā, atsevišķos gadījumos tiesas procesus varētu uzskatīt par bezjēdzīgiem. Pirms diviem gadiem valdība izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru darbiniekiem bija jāuzrāda derīgs Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, ja viņi gribēja turpināt strādāt.

Tagad šim sertifikātam vairs nav nozīmes, visi var strādāt, tomēr dažādu instanču tiesas un atbildīgā Veselības ministrija, kā arī valdība turpina izskatīt desmitiem lietu pret Covid-19 sertifikātiem, tā faktiski izšķērdējot pamatīgus valsts resursus.

Tiesvedībā ap 300 lietu

Gandrīz katru nedēļu valdība izskata vairākas lietas slēgtajā sēdes daļā - tie ir Veselības ministrijas juristu sagatavotie atzinumi dažādu instanču tiesām, sniedzot savu vērtējumu par savulaik spēkā esošajiem ierobežojumiem strādāt bez Covid-19 sertifikāta. Veselības ministrijas juristi skaidro, ka 2021. gadā valdība akceptēja prasības darbiniekam uzrādīt darba devējam Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, lai ārkārtējās situācijas laikā viņiem būtu iespēja pildīt savus amata pienākumus.

Iesniegumi tiesai sāka birt jau uzreiz pēc šī rīkojuma pieņemšanas. Plašāk sabiedrībā izskanējusi tiesvedība par Labklājības ministrijas ierēdņiem, bet tāpat tiesājas un turpina tiesāties arī izglītības, iekšlietu un dažādu citu nozaru darbinieki. No rīkojuma spēkā stāšanās brīža līdz šim tiesa ir ierosinājusi aptuveni 300 lietu. Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka uzreiz pēc Ministru kabineta rīkojuma, tātad 2021. gada rudenī, tās bija 180 lietas, bet 2022. gada pavasarī - konkrēti pēc 2022. gada 1. marta, kad valdības rīkojums zaudēja spēku - aptuveni 120 lietas.

Tiesas sēdēm vēl neredz galu

Informācija par šo tiesvedību apstākļiem, proti, sīkāka informācija, kas, kāpēc un ko vēlas panākt tiesājoties, publiski netiek izpausta, tāpēc to skata arī valdības sēdes slēgtajā daļā. Taču pieejamā informācija liecina, ka lielākā daļa lietu ir pieteiktas, lai atzītu par prettiesisku rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” vienu apakšpunktu.

“Ar šo normu valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem bija uzlikts pienākums uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, lai varētu turpināt pildīt savus pienākumus, pretējā gadījumā tie bija atstādināti no amata pienākumu pildīšanas,” “Neatkarīgajai” stāsta Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Pārsvarā pieteicēji negribēja vakcinēties bez objektīva pamata, tādēļ nevarēja uzradīt darba devējam vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā rezultātā bija atstādināti.  

Pašlaik tiesvedība turpinās92lietās - 22 lietas atrodas administratīvajā rajona tiesā, 65 lietas atrodas administratīvajā apgabaltiesā sakarā ar pieteicēju apelācijas sūdzībām par rajona tiesas spriedumiem, un piecas lietas jau ir nonākušas Augstākajā tiesā sakarā ar pieteicēju kasācijas sūdzībām par apgabaltiesas spriedumiem.  

Covid-19 skeptiķiem nelabvēlīgi lēmumi

Veselības ministrijā norāda, ka līdz šim visi pasludinātie spriedumi ir bijuši pieteicējiem nelabvēlīgi, proti, viņu pieteikumi tika noraidīti, nekonstatējot rīkojuma normas par vakcinācijas sertifikātu prettiesiskumu attiecībā uz viņiem. “Tiesa nekonstatēja kādus īpašus un objektīvus apstākļus, kas būtu tieši attiecināmi uz pieteicējiem un kas ļautu viņiem neveikt vakcināciju un turpināt pildīt savus amata pienākumus, neuzrādot darba devējam sadarbspējīgo sertifikātu,” lēmumus skaidro ministrijas juristi.

Izskatot šīs lietas, ir nodarbināti Veselības ministrijas speciālisti, Ministru kabinets un Valsts kanceleja, visas iesaistītās tiesas, kas tajā laikā varētu izskatīt kādas citas tiesvedības. No otras puses - cilvēkam ir tiesības aizstāvēt savu taisnību arī tiesā, un valstij tas ir jānodrošina. Kāda varētu būt pieteicēju motivācija, ja rīkojumu vairs nevajag atzīt par prettiesisku? Acīmredzot tāda: ja kādu no pieteikumiem atzītu par pamatotu, ja cilvēka tiesības būtu pārkāptas, tā būtu iespēja prasīt no valsts kompensāciju.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais