Sāk izčākstēt Ašeradena ideja par ienākumu piespiedu deklarēšanu

© Neatkarīgā

Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) ātrā ideja par to, ka pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji jāpiespiež pildīt ienākumu deklarācijas, visticamāk, tomēr nerealizēsies. Pirmkārt, izskatās, ka pati Finanšu ministrija (FM) kāpjas soli atpakaļ, otrkārt, JV koalīcijas partneri par to nebūt nav sajūsmā.

“Pilnīgi noteikti pats personīgi virzīšu - tā ir vispārēja deklarēšanās. Šobrīd cilvēki deklarējas, bet bez atbildības. Ļoti skaidri jāpasaka: “Šie ir mani vienīgie ieņēmumi.” Valsts to informāciju uzkrāj, bet vienā brīdī būs nodokļu audits. Cilvēkam ir jāpasaka, ka tas ir tas, kas viņam ir,” TV3 pagājušajā nedēļā teica finanšu ministrs A. Ašeradens.

Viņa padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis “Neatkarīgajai” atzina, ka ministra vārdus, iespējams, varēja pārprast. “Ideja nav jauna, mēs Finanšu ministrijā jau to ilgi vērtējam. Galvenais nosacījums ir neapgrūtināt dzīvi “parastajiem cilvēkiem”. Tāpat noteikti jāparedz izņēmumi, piemēram, attiecībā uz pensionāriem. Bet ideja kopumā ir tāda, ka maksimālo informācijas apjomu sagatavo VID un tad šo deklarācijas projektu visiem nosūta, un tad viņiem ir tikai jāpiekrīt vai nav jāpiekrīt. Lielākais ieguvums valstij no šī projekta ir tas, ka ar to varētu pacelt nodokļu nomaksas morāli. Jo lielu daļu datu VID nodod darba devējs. Bet darba ņēmējs, iespējams, par to neko nezina.”

K. Čerņecka vārdiem, ja ikviens iedzīvotājs būtu spiests uzlikt savu parakstu uz VID aprēķinātās deklarācijas, “morāle noteikti mainīsies”. “Sākuma dati VID jau daudz ir, bet ir svarīgi, lai notiek ikgadēja informācijas apmaiņa starp iedzīvotājiem un VID.”

Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai projekts paredz, ka VID atsūta aizpildītu deklarāciju, kas cilvēkam, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs, vienkārši jāparaksta, K. Čerņeckis atbildēja apstiprinoši. “Jā, tā mēs gribētu, ka VID visu sagatavo, noliek tev priekšā un tu vai nu piekrīti, vai nepiekrīti un veic kādas korekcijas.”

Lai gan FM šķiet pārliecināta par projekta virzību, kaut vai “maigā” versijā, šķiet, ka valdības koalīcijā JV atbalstu rast būs grūti. Kā “Neatkarīgajai” atzina “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, “kāpēc gan visai sabiedrībai uzlikt papildu birokrātisku slogu? Vai mēs apriori uzskatām, ka visi Latvijas iedzīvotāji krāpjas? Šajā priekšlikumā vīd cauri neticība Latvijas sabiedrībai, tautai”.

Vienlaikus E. Tavars atzina, ka FM ideju grūti vērtēt, iekams nav saņemts precīzs likumu grozījumu projekts.

Šajā ziņā viņam piekrita arī otra JV koalīcijas partnera - Nacionālās apvienības - pārstāvis, Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas, kā arī Ēnu ekonomikas apakškomisijas deputāts Ģirts Lapiņš. “Oficiāli šis priekšlikums nekur nav figurējis, līdzīgi kā ar ārkārtas nodokli bankām. Līdz ar to es nevaru komentēt to, kā nav - būtu ļoti vēlams, lai finanšu ministrs tik būtiskas idejas vispirms izdiskutētu ar koalīcijas partneriem.”

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais