"airBaltic" lidmašīnu piegādātāji ierauti smagos korupcijas skandālos

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Eiropas Savienības daudznacionālā kompānija “Airbus” un Kanādas “Bombardier” iesaistījās masveida amatpersonu korumpēšanā vairākās pasaules valstīs tieši tajā laikā, kad “airBaltic” noslēdza lidmašīnu nomas un pirkuma līgumus ar “Bombardier”, proti, 2012. gadā, secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar publikācijām “Reuters” un “Financial Times”.

2018. gadā atbilstoši “Airbus” un “Bombardier” savstarpēji noslēgtajam līgumam par “Bombardier C-Series” lidmašīnu būves programmas akciju pārņemšanu “airBaltic” pasūtītās “Bombardier CS-300” lidmašīnas pēkšņi kļuva par “Airbus A220-300” lidmašīnām. Savukārt šī gada sākumā “airBaltic” paziņoja, ka pārtrauc nomāt pēdējo no 12 “Bombardier Q400 NextGen” turbopropelleru lidmašīnām, līgums par kuru nomu tika noslēgts 2010. gadā.

Visu pārmaiņu rezultātā “airBaltic” flotei šobrīd vajadzētu sastāvēt ekskluzīvi no 40 “Airbus A220-300” (kādreiz - “Bombardier CS-300”) lidmašīnām, bet 2024. gadā to skaitam vajadzētu sasniegt 50. Vismaz tā šī gada 27. februārī publicētajā intervijā “Neatkarīgajai” sacīja “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Maksāti milzu kukuļi

Šī gadsimta otrās desmitgades sākumā gan “Airbus”, gan “Bombardier” iesaistījās vairākos koruptos darījumos dažādās pasaules valstīs. Abas kompānijas maksāja kukuļos ievērojamas summas, lai noslēgtu līgumus par savu lidaparātu nomu vai ražošanas pasūtīšanu. Vislielākās apsūdzības vērstas par abu ražotāju rīcību Indonēzijā, kur tās izvērsa “masīvu kukuļošanas shēmu”, lai uzpirktu Indonēzijas valstij piederošās aviosabiedrības “Garuda Airlines” amatpersonas, raksta “Reuters. “Bombardier” gadījumā stāsts ir par sešu “Bombardier CRJ1000” pārdošanu un vairāku citu iznomāšanu “Garuda Airlines” 2012. gadā. 2020. gadā “Garuda” īpašumā bija jau 18 “Bombardier CRJ1000” lidmašīnas.

Vadošas Rietumu valstu korupcijas apkarošanas institūcijas pēdējo gadu laikā ir atcēlušas apsūdzības pret abu kompāniju vadītājiem apmaiņā pret miljardiem vērtām soda naudām. “Airbus” 2020. gadā piekrita samaksāt rekordaugstu summu - 3,6 miljardus ASV dolāru - lai panāktu Lielbritānijas, ASV un Francijas korupcijas apkarošanas iestāžu apsūdzību atcelšanu. Kas būtiski - ne jau cietušajai pusei, par kādu varētu uzskatīt Indonēziju un pārējās valstis, kas bija spiestas iepirkt sadārdzinātas lidmašīnas, bet šīm Rietumu valdību institūcijām.

Tādēļ Indonēzijas valdība ir iespītējusies. Tā jau 2020. gadā notiesāja bijušo “Garuda Airlines” valdes priekšsēdētāju Emirsaiju Sataru (Emirsyah Satar) uz astoņiem gadiem cietumā par kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Cietumā nonāca arī vairākas citas amatpersonas. Taču, vadoties no “Airbus” bēdīgā piemēra, kur kukuļdevēju puses amatpersonas iznāca sausām kājām, bet no kompānijas samaksātās soda naudas Indonēzijas nodokļu maksātāji neieguva ne centa, Indonēzijas valdība ir atteikusies sadarboties ar Lielbritānijas liela apmēra krāpšanas apkarošanas biroju (Serious Fraud Office). Tas nozīmē, ka tā britiem vairs nesniegs nekādu informāciju par savas izmeklēšanas rezultātiem “Bombardier” lietā, kamēr nesaņems garantijas par to, ka tā sauktās vienošanās par atlikto apsūdzību noslēgšanas gadījumā ar bijušajām “Bombardier” amatpersonām saņems savu soda naudas daļu, raksta “Financial Times”.

“airBaltic” savu izvēli pamato ar degvielas ekonomiju

Varētu teikt - kas mums daļas gar Indonēzijas un citu attālu valstu problēmām. Diemžēl gan “Airbus”, gan “Bombardier” savu masveida amatpersonu kukuļošanas praksi, lai dažādu pasaules valstu aviokompānijām pārdotu vai iznomātu savas lidmašīnas, izvērsa tieši tajā laikā, kad Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” vadību bija pārņēmis M. Gauss, kurš savukārt izvērsa savu “airBaltic” flotes paplašināšanas kampaņu. Ne tikai izvēloties “Bombardier” lidaparātus, bet arī iesaistoties līdz galam nesaprotamajā darījumā, kura rezultātā “Bombardier” lidmašīnas pārtapa par “Airbus” lidmašīnām.

Pats M. Gauss jau pieminētajā intervijā “Neatkarīgajai” stāstīja: “Sākot vadīt uzņēmumu 2012. gadā, vienīgais piegādātājs, ar ko tika vestas sarunas par iespējamo lidmašīnu piegādi, bija “Airbus”. Nolēmu, ka uzaicināšu iesniegt piedāvājumus gan “Boeing”, gan “Airbus”. Vēlāk tika piesaistīts arī “Bombardier”, kurš izgatavo šos “A220” lidaparātus. Konkurss tika noorganizēts 2012. gadā ar trim piegādātājiem. Mēs lūdzām visiem trim uzņēmumiem “Boeing”, “Airbus” un “Bombardier” iesniegt piedāvājumus par desmit lidmašīnām. “Airbus” gadījumā tas bija modelis “A-319 Neo”, “Boeing” gadījumā tas bija “737-700 MAX” modelis, savukārt “Bombardier” mums sagatavoja piedāvājumu par “CS-300”, kas šobrīd ir “A220-300”. Visi trīs modeļi bija paredzēti 150 sēdvietām. Jāatzīst, ka tajā brīdī šādi lidaparāti faktiski nebija pieejami. Tie atradās projektēšanas fāzē. To ražošana nebija uzsākta. Iesniedzot savu piedāvājumu, mēs lūdzām iesniegt arī garantijas, ka ar šādiem parametriem lidaparāti tiks izgatavoti, ka tos ir iespējams saražot. Devām pāris mēnešus laika sagatavot piedāvājumus. Ar pretendentiem notika pārrunas, un tad tika pieņemts lēmums. (..)

Kā mēs tagad varam redzēt, kaut kādā mērā nospēlēja lomu veiksme, ka izvēlējāmies pareizo modeli. Pārējās lidmašīnas vai nu netiek izmantotas, vai arī ir mazāk efektīvas. Visiem modeļiem bija jaunās paaudzes turbotehnoloģijas dzinēji. Mūsu izvēlētais modelis izrādījās efektīvāks degvielas patēriņa ziņā, tas patērē par 20-25% mazāk degvielas nekā pārējie analogi.”

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais