Reaģējot uz “nra.lv” publikāciju ““airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED””, “airBaltic” skaidro, ka trasta kompāniju izmantošana aviācijas biznesā esot standarta prakse, bet nenoliedzami apstiprina, ka manta ir ieķīlāta par labu tieši šai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”. Tas gan tā īsti nesaskan ar “airBaltic” vadības ziņojuma saturu un apliecinājumiem auditoram “PricewaterhouseCoopers” (PWC), 2023. gadu darbības gadu noslēdzot.
Lai risinātu draudošo bankrotu “airBaltic” vadība ziņojumā norāda, ka “airBaltic” ir nolīgusi atzītas starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un līdztekus strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū. Vadība uzskata, ka aviosabiedrība ir labi sagatavojusies, lai veiksmīgi refinansētu obligācijas pirms to termiņa beigām, tas ir, pirms 2024. gada jūlija atmaksātu 200 miljonu eiro eiroobligāciju saistības. Vai “U.S. BANK TRUSTEES Ltd.” ir atzīta starptautisko investīciju banka, banku grupa un vai atzīts starptautiskais finanšu konsultants - spriediet paši.
“airBaltic” 2019. gada 23. jūlijā ir emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar procentu likmi 6,75%. Obligācijas tika tirgotas Dublinas “Euronext” biržā. Noteiktā gada procentu maksa ir 13,5 miljoni eiro, kas katru gadu bija jāapmaksā jūlijā. Neapmaksātā summa katra gada beigās tika uzkrāta un klasificēta pie īstermiņa aizņēmumiem. Un attiecīgi PWC norāda, ka viens no 2024. gada jūlijā atmaksājamo 200 miljonu eiro obligāciju nosacījumiem ir pienākums lidsabiedrībai uzturēt minimālo likviditāti 25 miljonu eiro apmērā, kas tiek noteikta reizi ceturksnī. Ja aviosabiedrība neievēro šo prasību, tai ir pienākums novērst situāciju 60 dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas.
Viens no pasaules lielā četrinieka auditoriem PWC 2024. gada februārī, pabeidzot ikgadējo revīziju par “airBaltic” 2023. gada pārskatu, jau brīdināja, ka “airBaltic” finansēs “pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības un Koncerna spēju turpināt savu darbību”.
PWC brīdinājis “airBaltic” vadību par būtisku nenoteiktību attiecībā uz aviokompānijas darbības turpināšanu: “Mēs vēršam uzmanību uz finanšu pārskatu 2.(b) pielikumu “Darbības turpināšana”, kurā aprakstīti vadības plāni un nepieciešamība nodrošināt finansējumu, lai i) atmaksātu esošās obligāciju saistības, kuru atmaksas termiņš ir 2024. gada jūlijs, un ii) spētu nodrošināt Koncerna turpmākās finansēšanas prasības. Šie apstākļi norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības un Koncerna spēju turpināt savu darbību.”
Auditors arī paredzējis, ka parādu problēmu var risināt ar jauniem parādiem, tos nodrošinot ar vēl neapgrūtinātajiem aktīviem: “Joprojām pastāv nenoteiktības par 2024. gada jūlijā atmaksājamo EUR 200 miljonu obligāciju pārfinansēšanu. Nenoteiktība ir saistīta ar parāda finansējuma apjomu, ko aviosabiedrība spēs piesaistīt 2024. gada pirmajā pusgadā, un ar to saistītajām izmaksām. Sabiedrība ir noslēgusi līgumu ar starptautisku investīciju banku grupu, kas sniedz atbalstu saistībā ar obligāciju pārfinansēšanu. Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt EUR 200 miljonus, bet arī piesaistīt papildu EUR 100 miljonus, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu Šā ziņojuma sagatavošanas dienā aviosabiedrība paralēli īsteno divus pārfinansēšanas virzienus: publisko un privāto parādu virzienu. Ja privātā parāda risinājums aviokompānijai būs pārāk dārgs, tā plāno veikt publisko parāda vērtspapīru emisiju ar mērķi pabeigt darījumu līdz 2024. gada aprīļa beigām. Aviokompānijai ir iespēja samazināt ar jauno finansējumu saistītās izmaksas, nodrošinot jauno parādu ar visiem tās neapgrūtinātajiem aktīviem,” norādīts PWC auditētajā “airBaltic” 2023. gada gada pārskatā.
Rodas pamatots jautājums, vai ar “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED” starpniecību piesaistītais finansējums neizrādīsies pārāk dārgs un noteikumi pārāk stingri? Vai tādējādi faktiski galu galā nav uzņemtas neatmaksājamas saistības, kuras nosegtas ar LR Komercreģistrā reģistrētajām ķīlām teju ar visu mantu par prasījumu 449 miljonus eiro apmērā un vēl citiem saistību garantiem, kas reģistrēti ārpus Latvijas un par labu trasta pakalpojuma sniedzējam “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”?
“nra.lv” publikācijā, kuru “airBaltic” uzskata par nepareizu interpretāciju, vēstījām, ka “airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai
“U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.
Reaģējot uz minēto publikāciju, “airBaltic” plašsaziņas līdzekļiem izplatījusi paziņojumu, sakot, ka mūsu publikācija neprecīzi interpretē uzņēmuma finanšu darījumus. “Paskaidrojam, ka ķīlu reģistrācija un nodrošinājumi finanšu sektorā ir ierasta prakse, kas tiek izmantota, lai nodrošinātu uzņēmuma attīstībai nepieciešamo finansējumu. Savukārt trasta kompānijas darbojas kā starpnieki starptautiskajos finanšu darījumos un nodrošina juridisko struktūru aizdevumu pārvaldībai, kas ir standarta pieeja aviācijas industrijā. “airBaltic” ir izdevusi obligācijas, kuras ir daļēji nodrošinātas ar uzņēmuma aktīviem, un šis process pilnībā atbilst starptautiskajai praksei aviācijas nozarē. Visi līgumi un ar tiem saistītā informācija ir publiski pieejama uzņēmuma investoru mājaslapā (https://investors.airbaltic.com/lv/).”
Izpētījām minēto sadaļu “airBaltic” mājaslapā. Uzmanību pievērsām sadaļai par “airBaltic” piesaistītajiem investoriem. Iepazināmies ar 2024. gada 14. maija trasta līgumu (Trust Deed), par kuru publiskā telpā līdz šim nekas nebija minēts. Savukārt “airBaltic” vadība uzskata, ka ikviens lasītpratējs izlasīs un sapratīs, ka obligācijas ir “nodrošinātas”. Ikviens, kurš ielūkojas trasta līgumā, var gūt pārliecību, ka tik tiešām publikācijā minētie “airBaltic” aktīvi ir ieķīlāti, nostiprinot komercķīlu LR UR Komercķīlu reģistrā, un ka pastāv vēl citi saistību garanti, kas reģistrēti ārpus Latvijas un ir par labu trasta pakalpojuma sniedzējam “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”.
Ievērojot augšminēto un kopsakarā ar pirms gandrīz gada izteikto PWC brīdinājumu par aviokompānijas ilgtspēju un turpmākajām iespējamām darbībām kompānijas finanšu plūsmas regulēšanā, atbildīgās amatpersonas nedz “airBaltic” padomē, nedz Satiksmes ministrijā nav izrādījušas interesi, visticamāk, arī varbūt nav lasījušas trasta līgumu par riskiem valstij zaudēt visus “airBaltic” aktīvus. Pretējā gadījumā tās neklusētu kā ūdeni mutē ieņēmušas.
No tā varam secināt, ka vai nu valsts amatpersonas ir uzskatījušas par pareizāko aviokompānijas finansēs notiekošo noklusēt, vai arī guvušas pārliecību par to, ka notiekošais nesīs labumu pašiem un tautsaimniecībai kopumā.
