Pasaulē ir beigusies ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19. Kādu iespaidu koronavīruss ir atstājis uz ekonomiku un uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, un kāpēc karš izrādījās vēl lielāks pārbaudījums, skaidro “Neatkarīgā”.
Šā gada maija sākumā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka ārkārtas situācija pasaulē ir beigusies. PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss piekrīt Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu ārkārtas komitejas rekomendācijām par Covid-19 pandēmiju. “Šobrīd Covid-19 ir stabila sabiedrības veselības aizsardzības problēma, tā vairs nav starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā,” ir teikts PVO paziņojumā.
Šī ir laba ziņa ekonomikai. Lai gan faktiski vairumā valstu ārkārtas pasākumi pret Covid-19 tika mīkstināti vai atcelti vēl 2022. gadā, tomēr pasaule joprojām dzīvoja jaunu koronavīrusa uzliesmojumu, lokdaunu un ārkārtas pasākumu riska apstākļos. Tas nozīmēja darbu stingras nenoteiktības gaisotnē, uzņēmējdarbības procesu bremzēšanu un ilgtermiņa plānošanas neiespējamību.
PVO paziņojums nozīmē, ka biznesam vairs nav jābaidās no jauniem lokdauniem. “Venture Faculty” stratēģiskais partneris Renāts Lokomets uzskata, ka Covid-19 ierobežojumu atcelšana Ķīnā šā gada sākumā jau ir kļuvusi par nozīmīgu signālu. “Pasaule atgriežas pie “normālas dzīves”. Ir kļuvis iespējams atjaunot normālas piegādes ķēdes. Uzņēmēji varēja atvilkt elpu, jo tagad viņi var būt droši par valsti, kas ir viena no lielākajām rūpniecisko preču pasūtītājām. PVO lēmums izbeigt globālo ārkārtas situāciju ir signāls, ka vissmagākais pandēmijas posms ir aiz muguras,” atzīst R. Lokomets.
Eiropa ir cietusi no koronavīrusa smagāk nekā visi pārējie pasaules reģioni. Šo skumjo faktu apstiprina PVO dati. No 766,4 miljoniem apstiprināto saslimšanas gadījumu 276 miljoni reģistrēti Eiropā. Otrajā vietā ir Klusā okeāna rietumu reģions (vairāk nekā 203,4 miljoni saslimušo), kam seko Amerikas (vairāk nekā 192 miljoni saslimušo) un Dienvidaustrumu Āzija (61,1 miljons gadījumu).
“2020. gadā Baltijas valstu ekonomikām bija jādemonstrē pozitīva izaugsme. Taču Latvijas ekonomikas apstāšanās 2020. gada martā izraisīja IKP kritumu par vairāk nekā 2%,” saka R. Lokomets. Jau 2021. gadā Baltijas valstis bija pārgājušas uz IKP pieaugumu, parādot veselīgas adaptācijas pazīmes. Šajā procesā zināma loma bijusi valdību sniegtajam atbalstam. “Pateicoties valsts atbalstam, reālais IKP kritums Latvijā un citās Baltijas valstīs bija daudz mazāks nekā, piemēram, globālās finanšu krīzes laikā,” piebilst Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
“Latvijas IKP 2020. gadā samazinājās par 2,3%, salīdzinot ar 0,5% kritumu Igaunijā, 0,1% pieaugumu Lietuvā un 5,8% kritumu Eiropas Savienībā. Latvijas ekonomika 2021. gadā strauji atveseļojās: +4%, salīdzinot ar ES vidējo pieaugumu +5,4% apmērā,” norāda D. Paula. Viens no iemesliem ir Baltijas valstu ekonomikas struktūra: "Tādu nozaru kā transporta līdzekļu un metālizstrādājumu ražošana loma Baltijā ir mazāka nekā caurmērā ES. Tas ir mazinājis globālo piegādes ķēžu traucējumu ietekmi uz Baltijas valstīm. Relatīvi nelieli uzņēmumi salīdzinājumā ar lielajām Eiropas ekonomikām ir ļāvuši Baltijas uzņēmumiem būt elastīgākiem.”
Igaunijas Bankas Ekonomiskās politikas un prognozēšanas nodaļas vadītājs Rasmuss Katajs arī atzīmē Baltijas uzņēmējdarbības elastīguma nozīmi. “Tomēr uzņēmumi Baltijā saskārās ar traucējumiem, ko izraisīja lokdauni, ceļošanas ierobežojumi un ekonomiskās aktivitātes lejupslīde. Cietušas bija tūrisma un viesmīlības, mazumtirdzniecības, transporta un loģistikas nozares. Taču Baltijas valstis izrādījās elastīgas un ātri pielāgojās mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem,” atzīst R. Katajs.
Elastīgums ir veicinājis ekonomikas atveseļošanos, ko pavadīja ievērojamas izmaiņas tautsaimniecības struktūrā. "Baltijas valstīm nav dziļu pandēmijas radītu rētu. Taču izaugsmi ir kavējis karš Ukrainā un tā sekas, piemēram, enerģētikas krīze, iepriekšējo piegādes kanālu sabrukums dažādās nozarēs, paaugstināta nenoteiktība, kas kavē jaunas investīcijas, iekšzemes tūrismu utt.," skaidro R. Katajs.
Pandēmijas ietekme ir saistīta ar diviem vērienīgiem procesiem. Pirmkārt, uzņēmējdarbību ir ietekmējuši loģistikas ierobežojumi visos līmeņos. "Covid-19 izraisītā globālā ārkārtas situācija ir ārējs faktors ekonomikai, kas ir kļuvusi par medicīnas ķīlnieci. Šī situācija ir novedusi pie ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, jo ir pārtrūkuši cilvēku kontakti, preču aprites loģistikas ķēdes," notikušo raksturo analītiķis Anatolijs Drobjazko.
"Lai novērstu Covid-19 izplatību, valstis visā pasaulē ir pieņēmušas vairākus ierobežojumus. Tas negatīvi ietekmēja starptautisko tirdzniecību 2020. gadā. Lielākajā daļā valstu 2021. gadā gan eksports, gan imports ir atjaunojies," teikts “Eurostat” pētījumā.
Papildus tirdzniecībai loģistikas ierobežojumu dēļ ir iesaldētas veselas nozares, piemēram, tūrisms, starptautiskie un iekšzemes pasažieru pārvadājumi, viesmīlības un izklaides nozare.
Piemēru Covid-19 negatīvajai ietekmei min Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents un viesnīcas “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš. Šo nozari līdz ar tūrisma industriju koronavīruss ir skāris vissmagāk. Pirms pandēmijas viesnīcu nozare veidoja 2% no Latvijas IKP, bet 2021. gadā tās īpatsvars samazinājās līdz 1,1% jeb aptuveni 400 miljoniem eiro.
“Pandēmijas laikā viesmīlības nozarei bija izveidojušies nodokļu parādi vairāk nekā 45 miljonu apmērā. Stingro ierobežojumu dēļ uzņēmumi nevarēja pilnvērtīgi strādāt. Divu pandēmijas gadu laikā viesmīlības nozare zaudēja aptuveni 6000 darbinieku, kuri, visticamāk, pameta valsti, lai strādātu ārzemēs. Tie galvenokārt bija jauni cilvēki ar labām valodu zināšanām,” saka A. Kalniņš.
Jāatzīmē, ka šobrīd Igaunijā tiek apspriesta viesnīcu nodokļa likmes palielināšana no 9% līdz 22%. Tas ir saistīts ar pandēmijas beigām. Viesmīlības nozares Lietuvā un Latvijā gatavojas kļūt par šāda lēmuma galvenajiem ieguvējiem. Tiek uzskatīts, ka līdz ar nodokļu paaugstināšanu ievērojama Igaunijas viesmīlības nozares daļa varētu pārcelties no Tallinas uz Rīgu un Viļņu.
Pandēmijas dēļ radās papildu izdevumi pakalpojumu un transporta sektorā. "Restorānu nozares pārstāvji pandēmijas laikā izmantoja lielāko daļu savu ietaupījumu," atzīmē R. Lokomets.
Covid-19 pandēmijas laikā izmaksas bija pieaugušas arī saistībā ar drošības pasākumiem, piemēram, dezinfekciju un drošības barjerām. “”Bolt” partneru transportlīdzekļu kabīnes tika aprīkotas ar drošības barjerām. Pilnīga pāreja uz attālinātu darbu notika bez sarežģījumiem. Tagad esam pārgājuši uz hibrīdu darbības modeli, kā to pieprasīja komandas," saka “Bolt” reģionālā vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.
"2020. gada maijā “Radisson Hotel Group” uzsāka rūpīgu tīrīšanas un dezinfekcijas programmu, tostarp sadarbībā ar SGS izstrādātas profilaktiskās procedūras," stāsta “Radisson Hotel Group Riga” klastera mārketinga vadītāja Ilze Krūmiņa.
Lai gan PVO ir paziņojusi par pandēmijas beigām, uzņēmumi arvien veic profilakses pamatpasākumus, jo pats Covid-19 kā slimība nekur nav pazudis.
Tās sekas izpaužas arī tādējādi, ka valdības sāka subsidēt uzņēmumus un iedzīvotājus, kas noveda pie naudas masas palielināšanās apgrozībā. Tas savukārt izraisīja inflācijas pieaugumu. NRA jau rakstīja par augsto inflāciju eiro zonā un Baltijas valstīs.
Loģiski, ka, to ņemot vērā, centrālās bankas visā pasaulē pārskata savas stratēģijas.
Uzņēmēju reakcija uz ārkārtas apstākļiem bija visaptveroša tehnoloģiju padziļināta attīstība un būtiskas izmaiņas korporatīvajā kultūrā. Lai izdzīvotu lokdaunu pasaulē, uzņēmumi sāka strādāt tiešsaistē. Pirms pandēmijas attālinātais darbs bija raksturīgs vien IT nozarei, bet tagad tas ir kļuvis par uzņēmējdarbības un sociālās kultūras sastāvdaļu, tāpat kā bezkontakta apkalpošana.
"Mūsu partneru pielāgošanās process bija pilnībā pārgājis tiešsaistē. “Bolt Food” uzsāka bezkontakta piegādi. Mēs turpinājām regulāri
informēt autovadītājus par izmaiņām un atgādinājām viņiem par drošības prasībām. Darbs globālā uzņēmumā ir sagatavojis mūsu komandas elastībai, rīkojot tiešsaistes sanāksmes un sekojot līdzi dienaskārtībai tiešsaistē," saka K. Bezerra-Kjerulfa.
R. Lokomets uzsver, ka pandēmija ir uzsākusi būtisku digitālo pārveidi visos uzņēmumos.
“Uzņēmumi nolēma automatizēt savas ražošanas līnijas. Visā ES vairāk nekā 40% uzņēmumu kovida laikā izvēlējās investēt digitalizācijā. Tagad ir kļuvis vēl vieglāk risināt jautājumus ar banku tiešsaistē, norēķināties par pakalpojumiem, pasūtīt apģērbu un pārtiku. “NextGenerationEU” atjaunošanas mehānisms 800 miljonu eiro apmērā galvenokārt ir paredzēts zaļajai un digitālajai pārejai,” stāsta R. Lokomets.
Saskaņā ar Igaunijas Bankas datiem, attālinātais darbs un elastīgs darba laiks ir kļuvis tik izplatīts, ka atgriešanās pie pirms pandēmijas valdošā darba režīma ir maz ticama. "Attālinātais darbs nodrošina elastīgumu, samazina ceļošanas laiku un izmaksas, kā arī var uzlabot darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Atsevišķās nozarēs tas var arī ļaut piekļūt plašākām darbinieku rezervēm, novēršot ģeogrāfiskos ierobežojumus un mazinot samērā pastāvīgo darbaspēka trūkuma problēmu," uzskata R. Katajs.
