Kā gudrās iestādes izmuļķoja "Latvijas dzelzceļu" un cik skaisti tās tagad taisnojas

© Neatkarīgā

Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija spiesta nosūdzēt citas iestādes, kas samācījušas LDz, lai tas atsakās vest kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Savukārt šīs iestādes atbild, ka nevis tās nav pareizi sapratušas sankcijas, bet LDz nav pareizi sapratis šo iestāžu pamācības.

Satiksmes ministrijas pārziņā esošais uzņēmums LDz bija pieņēmis lēmumu, kas praktiski nozīmēja tā pašlikvidāciju un simtiem miljonu eiro prasīšanu no valsts, lai uzņēmumu likvidētu. Ļoti vienkāršoti sakot, sliežu (īstenībā daudz sarežģītāk aprīkoto dzelzceļa trašu) demontāža izmaksātu dārgāk, nekā iespējams naudu atgūt no šo sliežu nodošanas metāllūžņos. LDz lēmums tika pieņemts ar atsauci uz Eiropas Savienības pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktajām, kopš 23. jūnija spēkā esošajām sankcijām. Pāris nedēļu laikā izrādījās, ka Latvijas iestādes un amatpersonas nav šo sankciju tekstu pareizi sapratušas. Sankcijas neaizliedz apkalpot kravu plūsmas, ko Baltkrievijas dzelzceļš atdod vai saņem uz savas valsts robežas. Satiksmes ministrija apgalvo, ka vaininieki par šo pārpratumu nav meklējami nedz LDz un ne Satiksmes ministrijā, bet citās ministrijās un iestādēs: “LDz kā valsts kapitālsabiedrībai ir ļoti svarīgi ar vislielāko piesardzību izvērtēt situācijas un izturēties pret sankciju jautājumiem. Jautājumi par Vladimira Morozova iekļaušanu sankciju 11. pakotnē tika apspriesti dažādās diskusijās, kopš šāda informācija parādījās. Ņemot vērā sankciju piemērošanas praksi Latvijā, diskusijās gan Ārlietu ministrijas, gan Latvijas Bankas eksperti, gan LDz pieaicināti zvērināti advokāti norādīja uz riskiem pārkāpt sankcijas, jo uzskatīja, ka pakļaujot uzņēmuma “Baltkrievijas dzelzceļš” vadītāju sankcijām, arī uzņēmums uzskatāms par sankcijām pakļautu, jo tas atrodas sankcionētas personas kontrolē.”

Padomdevēji atbild, ka ne par ko neatbild

Tātad, Satiksmes ministrija norāda uz trijām instancēm, kuras par transportu zinot labāk nekā Satiksmes ministrija un dzelzceļa transporta uzņēmums. Diemžēl viltvārži izrādījušies visi trīs padomdevēji - Ārlietu ministrija, Latvijas Banka un advokātu birojs “Cobalt", kas nosaukts Latvijas Stividorkompāniju asociācijas sagatavotā uzziņā par LDz lēmuma ietekmi uz asociācijā apvienotajiem uzņēmumiem un kravu tranzīta nozari kopumā.

Abu valsts iestāžu paskaidrojumi “Neatkarīgajai” sākas ar vienu un to pašu, ka attiecībā uz valsts uzņēmumiem tām nekādas varas nav. Ārlietu ministrija “nedod atļaujas, kā arī neaizliedz sadarbību ar ārvalstu partneriem. Ikviens uzņēmējs ir atbildīgs par to, ka izvērtē savus sadarbības partnerus un ar tiem saistītos riskus. Arī šajā gadījumā izvērtējumu veic attiecīgie uzņēmumi.” Savukārt “Latvijas Banka nesniedz juridiski saistošu Eiropas Savienības normatīvo aktu skaidrojumus, bet noteiktos gadījumos sniedz viedokli finanšu tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu vienotu normatīvo aktu piemērošanu finanšu sektorā.” Varbūt tiešām arī LDz ir finanšu tirgus dalībnieks, jo uzņēmums taču lieto naudu un uztur attiecības ar bankām.

Nākamajā solī abas valsts iestādes jau nonāk pie tagadējās situācijas. "Ārlietu ministrijā tika saņemts nozaru organizāciju lūgums pēc skaidrojuma. Balstoties uz šo lūgumu, Ārlietu ministrija kā koordinējošā iestāde ar attiecīgo jautājumu vērsās pie Eiropas Komisijas.” “Šajā - Jūsu minētajā gadījumā - Eiropas Komisija ir sniegusi speciālu skaidrojumu, kas attiecīgi tiek ņemts vērā, piemērojot sankcijas,” to pašu uzsvēra LB.

“Cobalt” paziņoja, ka “ievērojot LR Advokatūras likuma noteikumus, nesniedz informāciju par to, vai un kas ir tā klienti, un to uzdevumā vestajām lietām.” Varētu tomēr domāt, ka par biroja “nevestajām lietām” tas drīkstētu pavēstīt un to arī darītu, ja nebūtu iepinies aplamā sankciju skaidrojumā. Birojā starp sešiem partneriem abi divi Latvijas pārstāvji Dace Silava-Tomsone un Lauris Liepa ir “vadošie”, kamēr mūs galvenie konkurenti dzelzceļa biznesā Lietuva un Igaunija pārstāvēta ar vienu “vadošo” un vienu vienkāršu partneri.

Vai vērts sākt izmeklēšanu?

Gan Ārlietu ministrijas, gan Latvijas Bankas taisnošanās ir triks, kā izvairīties no uzdotā jautājuma. Citiem vārdiem sakot, Ārlietu ministrija un Latvijas Banka izliekas nesaprotam, ka Satiksmes ministrija taču norāda uz šīm iestādēm kā uz vaininiecēm par LDz sākotnēji kļūdaino lēmumu Baltkrievijas virziena kravu apkalpošanu pārtraukt. Jā, vēlāk Ārlietu ministrijai tiešām bijusi sava loma pretējā un pareizā lēmuma pieņemšanā, bet šeit runa ir par to, kā sadalīt vainu par nepareizo lēmumu. Uz aizrādījumu, ka Ārlietu ministrija nav atbildējusi uz uzdoto jautājumu, tā godīgi atzina, ka “publiski nekomentē sankciju pieņemšanas un iekšējo sarunu procesus”.

Tik tiešām publiski nevar noskaidrot tik daudz, cik dienesta izmeklēšanā, kriminālprocesā u.tml. veidos. Jautājums, vai LDz nodarītais kaitējums ir tā vērts, lai tagad atkal tērētu naudu u.c. resursus vaininieku meklēšanai. Pirmais iespaids ir tāds, ka diemžēl jā. Te atliek citēt “Neatkarīgās” izjautāto SIA "Business Support Services" īpašnieku Andri Spūli, ka “kravu apturēšana Baltkrievijas virzienā - trieciens Latvijas reputācijai” (lasi šeit) un tālāk, ka "šodienas konkurences apstākļos šīs soda sankcijas ir mežonīgas, un nevienu neinteresē, ka Rīgas ostā nav iekrauts kuģis tāpēc, ka LDz skaņo ar Ārlietu ministriju vai Briseli, vai drīkst vai nedrīkst vest kaut ko Baltkrievijas virzienā. Rodas jautājums, kurš kompensēs šos zaudējumus, kurus var precīzi aprēķināt.”

Prokuratūrai neviens nav sūdzējies

Cits zaudējumu avots ir pats LDz, kura darbība bija ierobežota uz trijām nedēļām no 23. jūnija līdz 13. jūlijam. Ja pagājušā gada 52 nedēļās LDz koncerna ieņēmumi bija 255 miljoni eiro, tad 3 nedēļu iztrūkums būtu ap 15 miljoniem eiro.

Patiesos zaudējumu apmērus tik vienkārši izrēķināt nevar. Pirmkārt, Baltkrievijas virziens nav vienīgais, kurā LDz pārvadā kravas. Otrkārt, šā gada situācija nav pērnā gada dublikāts. 23. jūnija lēmums nav pie vainas, ka LDz starptautisko pārvadājumu apmērs šā gada pirmajos sešos mēnešos zaudējis 39,2% pret pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Taču tieši tāpēc, ka situācija jau ir slikta, tā daudz jūtīgāka pret 23. jūnija lēmumu, nekā tas būtu augoša pārvadājumu apjoma apstākļos.

LDz apgalvo, ka līdz šim vēl nav saskaitīts uz augustu pasūtīto pārvadājumu apjoms. Tāpēc neesot iespējams spriest pa to, kā pasūtījumu apjomu ietekmējis LDz lēmums trīs nedēļu garumā nepieņemt daudzus no pasūtījumiem, kādi uz augustu bija jāsavāc laikā no 15. jūnija līdz 15. jūlijam.

Pagaidām valsts aparāts šķiet vairāk ieinteresēts savas netīši vai varbūt tomēr tīši pieļautās kļūdas sekas noslēpt, nevis izmantot partijsko vai personālo grupējumu cīņās. “Šobrīd prokuratūrā šādas oficiālas informācijas nav, respektīvi, nav saņemtas kādas sūdzības par jūsu minētā nolēmuma [apturēt dzelzceļa kravu apkalpošanu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas] pamatotību. Ja prokuratūra saņem sūdzību/iesniegumu, tad reaģējot uz to, mēs veicam attiecīgus, prokuratūrai kompetentus reaģēšanas pasākumus,” “Neatkarīgajai” atbildēja Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".