Fiksēsim mirkli vakar pēcpusdienā, kad portālā “Manabalss.lv” bija savākti 14 859 paraksti zem prasības “BANKĀM NEPAAUGSTINĀT EURIBOR LIKMI PAGĀTNĒ IZSNIEGTAJIEM KREDĪTIEM!”
Dažu dienu laikā iniciatīva savāca 10 tūkstošus atbalstītāju, kas nodrošina, ka vismaz Saeimas komisiju līmenī šī prasība būs jāizskata. Kamēr prasības autori pošas uz Saeimu, paraksti prasībai nāk un nāk klāt. Savukārt valsts iestādes dosies uz Saeimu ar priekšlikumu iekasēt no bankām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas pretēji parastajam UIN maksājumu režīmam. Proti, nodokļa samaksas atlikšanai līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību. Par banku attīstības indikatoru, simbolu, kritēriju utt. tiek uzskatīts izsniegto kredītu apjoma pieaugums. Latvijas komercbankas savu faktisko, naudas pirktspēju ietverošo kredītportfeli samazina jau kopš 2008. gada. Latvijas valsts iestādēm vajadzēja 15 gadus un signālu no Eiropas Centrālās bankas, lai tās pateiktu, ka pacietības mērs ir pilns: ja komercbankas nopelnīto naudu apritē nelaiž, tad valsts šo naudu atņems un laidīs apgrozībā kā valsts budžeta izdevumus.
Piedāvājumu mainīt UIN iekasēšanas kārtību komercbankām 13. augustā izteica Finanšu ministrija un tūlīt tam pievienojās Latvijas Banka. Nodokļa maksāšanas kārtības maiņa prasa grozījumus Latvijas likumos. Grozījumus varētu izdarīt saistībā ar valsts 2024. gada budžeta likuma pieņemšanu un rēķināties, ka tādā gadījumā valsts tiks pie papildu 140 miljoniem eiro. Likuma grozījumi tiktu izdarīti ar terminētu darbības laiku triju gadu garumā.
Finanšu ministrija sakās rūpīgi pētījusi, bet izbrāķējusi (ar atrunu, ka galīgais lēmums nav pieņemts) Lietuvas piemēru, ka nodokļa bāze būtu banku neto procentu ienākumu summa, kas vairāk nekā par 50% pārsniedz iepriekšējo četru finanšu gadu vidējo neto procentu ienākumu summu. Atšķirība starp Lietuvu un Latviju tāda, ka procentu neto ieņēmumu rēķināšana ļauj šos ieņēmumus samazināt, ja bankas palielinātu depozītprocentus.
Senākā pagātnē depozītprocentu ienesīgums noguldītājiem tika traktēts kā būtiskāks banku uzdevums nekā kredītportfeļa palielināšana. Pēdējos desmit gados depozītu ienesīgums tika upurēts kreditēšanas stimulēšanai, padarot depozītprocentu likmes negatīvas ja ne nomināli, tad tādā veidā, ka bankas par depozīta uzturēšanu no depozīta īpašnieka iekasēja vairāk, nekā maksāja viņam procentos. Lietuvieši, tātad, spers soli banku darbība klasikas virzienā, bet Latvija izmantos gadījumu, kas ļauj komercbankas izmantot kā Valsts ieņēmumu dienesta filiāles: bankas izsūc vairāk naudas no saviem kredītņēmējiem un lielās, viegli savācamās paketēs atdos valstij. Jāpiebilst, ka zem šāda naudas sūkņa pakļūs arī tie, kuri paši nav bankās kredītus ņēmuši, bet spiesti pirkt tādas preces un pakalpojumus, kuru cenās ierēķināti procenti, kas preču un pakalpojumu pārdevējiem jāatdod bankām.
Lai gan paaugstināto procentu nomaksāšanā jeb komercbanku peļņas veidošanā piedalās visa sabiedrība, vistiešākajā veidā procentu likmju izmaiņas attiecas uz mājsaimniecībām, kas ņēmušas hipotekāros kredītus. Pēc Finanšu nozares asociācijas (agrāk zināmas ar Komercbanku asociācijas nosaukumu) apkopotajiem datiem, Latvijā mājokļi ieķīlāti 124 420 personām (kopā aizņēmējiem un līdzaizņēmējiem) par 4,6 miljardiem eiro. Lūk, uz kādu atbalstītāju skaitu var pretendēt “Manabalss.lv” izvietotā prasība. Tā ir pietiekami liela cilvēku grupa, par kuras interešu aizstāvjiem uzdoties politiķiem. Pagaidām gan izskatās tā, ka valsts gatavo viņiem tikai morālu gandarījumu. Proti, valsts ar naudas atņemšanu nodarīs pāri bankām, atriebjoties par to, ka tās nodara pāri saviem klientiem.
“UIN ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts budžeta un nevar tikt saistīti ar konkrētām izdevumu pozīcijām,” atbildēja Finanšu ministrija uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai tiek gatavoti priekšlikumi, kā daļu no iekasēšanai iecerētajiem 140 miljoniem eiro novirzīt vienai vai vairākām iedzīvotāju grupām, kas identificētas ar būtisku ieguldījumu banku peļņas un tādējādi arī valsts ieņēmumu palielināšanā. Caur bankām valstij naudu atdevušo iedzīvotāju mierināšanai Finanšu ministrija atgādināja, ka “valsts budžeta ieņēmumu pieaugums, rada papildus resursu valsts prioritāšu finansēšanai". Tādējādi iedzīvotāji var cerēt tikai uz to, ka valstij būs lielākas iespējas ņemt vērā viņu lūgumus pēc sociālās palīdzības tāpēc, lai spētu norēķināties ar bankām.
Lietuva gatavojas ietekmēt komercbanku darbību ar nodokļa iekasēšanu tādā veidā, kas ļautu nodokļa maksājumu samazināt atbilstoši izmaiņām banku darbībā, turpretī Latvijā banku audzināšana notiek ar vārdiem. Audzinātāja lomu uzņēmies Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 16. augustā viņš tviterī uzskaitīja, ka joprojām aktuāli esot uzdevumi komercbankām finanšu pakalpojumu pieejamības, tostarp kreditēšanas uzlabošanas jomā. Vajagot augstākas depozītu likmes, zemākas komisiju izmaksas, aktīvu kreditēšanu nākamajā ekonomiskās izaugsmes ciklā.
Par finanšu sektora problēmu M. Kazāks nosauca nepietiekošu konkurenci starp komercbankām. Pirmajā acu uzmetienā cilvēkiem šķiet, ka konkurences problēma būtu atrisināma, ievilinot Latvijā vēl kādu komercbanku. Īstenībā konkurenci ir likvidējusi Eiropas Centrālā banka, ko ECB darbinieks M. Kazāks nevar atļauties detalizēti izskaidrot. Proti, ka ECB ir speciāli sadrukājusi tik daudz eiro, lai visām bankām to pietiktu un pāri paliktu. Doma bija tāda, ka liekos eiro bankas jau nu noteikti izsniegs kredītos, kuru apsaimniekošana tiks iegrāmatota kā eiro zonas valstu iekšzemes kopproduktu pieaugums. Rezultāts, turpretī, tāds, ka bankas pārstāja konkurēt par naudu, piesaistot noguldītājus ar augstākām depozītprocentu likmēm. Tādā gadījumā nav nekādas starpības, vai Latvijā reģistrētas tikai divas, vai 20, vai 200 bankas. Nauda tās interesē kā objekts, par kuru iekasēt maksājumus banku tarifu vai negatīvo depozītprocentlikmju veidā. Kamēr ECB emitētā liekā nauda nav iestrādāta preču un pakalpojumu cenās ar inflāciju vai savākta atpakaļ ECB kā aizdevumu atmaksa, tikmēr konkurences veicināšana starp komercbankām būs tikai literārs vingrinājums neatkarīgi no tā, cik augstas amatpersonas ar to nodarbojas.
M. Kazāka 16. augusta uzstāšanās bija atbilde uz Finanšu nozares asociācijas pārmetumiem, kas bija noformēti kā jautājumi jeb kā aicinājums Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai “viest skaidrību saistībā ar finanšu stabilitāti apdraudošiem priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, un vērtēt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam ietvaram”.
Taisnība M. Kazākam, ka bankas Latvijā joprojām tā pārbāztas ar naudu, ka 140 miljonu eiro izņemšana no tām nekādu finanšu nestabilitāti neizraisīs. Taču baņķieriem arī taisnība, ka naudas izķeksēšana no komercbankām nav palīdzība banku hipotekārajiem vai kādiem citiem parādniekiem un nodokļu sloga palielināšana ekonomisko aktivitāti neveicinās. Banku biedrības asākie iebildumi bija pret Euribor izņemšanu no kreditēšanas instrumentārija, kā tas varētu notikt, ejot “Manabalss.lv” pavadā, bet banku brīdinājums attiecas uz liekāku skaitu veidu, ar kādiem valsts var apgrūtināt dzīvi baņķieriem. Tad “bankas var beigt kreditēt (izsniegt jaunus kredītus), jo ekonomiski izdevīgāk ieguldīt citos instrumentos ar zemāku risku un augstāku procentu likmi, kas nav ierobežota,” atgādināja Finanšu nozares asociācija.
