Prasību pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvušajiem Krievijas pilsoņiem kaut elementārā līmenī atcelt vienojušies tieši tie paši cilvēki, kuri uz šādas prasības ieviešanas likuma iekļuva 14. Saeimā un tālāk valdībā.
Krišjāņa Kariņa valdības vairākumu un kodolu veido tieši tie cilvēki, kuri pagājušā gada 22. septembrī Saeimā nobalsoja par tādiem grozījumiem Imigrācijas likumā, atbilstoši kuriem 1. septembrī Latvijā zaudēs spēku uzturēšanās daļai Krievijas pilsoņu, kuri nav nokārtojuši eksāmenu par elementārām zināšanām latviešu valodā. Nepilnas divas nedēļas pirms likumā noteiktā termiņa valdība nolēmusi šo termiņu atcelt. No 14 tagadējiem K. Kariņa valdības locekļiem septiņi ir sēdējuši iepriekšējā sasaukuma Saeimā un balsojuši par likumu, no kura izpildīšanas nupat kā atteikušies. Šie ministri ir Arvils Ašeradens, Inese Lībiņa-Egnere un Anda Čakša no K. Kariņa partijas “Jaunā Vienotība", Māris Kučinskis un Didzis Šmits no Apvienotā saraksta un Ināra Mūrniece un Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības. Kā astotais šiem septiņiem jāpieskaita pats K. Kariņš. Viņš kā savas iepriekšējās valdības vadītājs, protams, nevarēja būt starp balsojušajiem 13. Saeimas deputātiem, taču kā valdības un koalīcijas vadītājs tieši viņš ir atbildīgs par likumdošanas priekšlikumu, kāds tika nodots Saeimai un tur pieņemts ar 67 deputātu balsīm.
Pēc vēlētāju apkrāpšanas nekaunības K. Kariņa un viņa valdības lēmums pilnīgi salīdzināms ar to, kā Krievijas diktators Vladimirs Putins apkrāpa sacelties mēģinājušo Jevgņiju Prigožinu un viņa karaspēka vienības štābu.
K. Kariņa nonākšanu Ministru prezidenta amatā noteica 2018. gada 6. oktobrī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Cilvēku noskaņojumu pirms šīm vēlēšanām apliecina tas, no 12. Saeimas tika pārvēlēti tikai pārdesmit deputāti, bet Saeima aizpildīta jaunpienācējiem gan personāliju, gan partijisko izkārtņu līmenī. Tomēr valdošā šķira prata pašsaglabāties, ar diviem solījumiem pārnesot no 12. Saeimas uz 13. Saeimu deputātu darbu organizējošo kodolu. Solījumu gan bija nepārskatāmi daudz, bet divos gadījumos tiem tika piešķirts likumdošanas normu statuss. Tie bija solījumi palielināt algas medicīnas darbiniekiem un atcelt Obligātā iepirkuma komponenti (OIK - piemaksu elektrības gala cenai). Uz šādu solījumu pamata 13. Saeimā iegrozījies iepriekš valdošo partiju mazākums prata nodot izpildvaru Saeimā vismazskaitlīgāk pārstāvētās partijas pārstāvim K. Kariņam. Viņa valdība neielika 2020. gada budžetā mediķu algu pieaugumam 2018. gadā Veselības aprūpes finansēšanas likumā konkrēti nosauktos 191 227 820 eiro. Savukārt OIK netika atcelta, bet pārlikta uz citu finansēšanas avotu, kas tik un tā ir Latvijas iedzīvotāju maksājumi.
Tā pienāca 2022. gads ne vien ar iepriekš noteikto Saeimas pārvēlēšanu Latvijā, bet arī ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Karš samērā netālu no Latvijas kalpoja par lielisku ieganstu, ar ko piesaistīt vēlētājus varas partijām, starp kurām vislabākos panākumus guva premjera partija “Jaunā Vienotība". Taču kara tēma netransformējās vēlēšanu rezultātos pati no sevis. Politiķi prasa šo tēmu labi apsaimniekot. Tajā skaitā likuma līmenī tika pacelts solījums pārbaudīt latviešu valodas zināšanas vismaz tiem Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem kuri par tādiem kļuvuši, atsakoties no Latvijas pilsonības vai nepilsoņa statusa.
Tagad šie politiķi uzskata, ka var atļauties zāģēt zaru, uz kura paši sēž, - ka var atļauties nepildīt nekādus solījumus un var pārkāpt likumu, ko paši pieņēmuši visburtiskākajā nozīmē. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā vēl ir tik tālu, ka vēlētājiem obligāti jāaizmirst, kas notika 2023. gada rudenī.
Solījumu laušana un likuma nepildīšana tehniski tiks nokārtota kā likuma grozīšana. Tagadējai koalīcijai ir pamats uzskatīt, ka Saeimas vairākums par valodas prasmes pārbaudes atcelšanu nobalsos tikpat disciplinēti, kā pirms nepilna gada nobalsoja par pārbaudes ieviešanu. Nav svarīgi, kādas partijas veidos valdošo vairākumu tad, kad notiks balsojumi par likuma grozīšanu. Visās šajās partijās toni nosaka tie paši cilvēki, kas tagadējā valdībā. Ja visaktīvākie partijiskie aktīvisti, kas tāpēc izsitušies līdz valdībai, lemj tieši pretēji, nekā pirms 11 mēnešiem, tad viņu Saeimā palikušie ieročnesēji darīs tieši tāpat.
No tiem, kuri 2022. gada 22. septembrī 13. Saeimā balsoja par valodas prasmes pārbaudi, 14. Saeimā sēž Normunds un Raivis Dzintari, Jānis Dombrava, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Edvīns Šnore un Edmunds Teirumnieks Nacionālās apvienības frakcijā, Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) palikušie Viktors Valainis un Jānis Vucāns, no šīs partijas uz jaunveidojumu “Apvienotais saraksts” aizmigrējušie Raimonds Bergmanis un Edgars Tavars, “Jaunās Vienotības” pārstāvji Andrejs Judins un Rihards Kozlovskis un “Latviju Pirmajā vietā” nolikusī Ramona Petraviča.
Ja nu kāds atzīmējams ar godīgumu, tad tas ir par Imigrācijas likuma grozīšanu nebalsojušais Uldis Augulis (ZZS).
Lai nerastos ne mazākās aizdomas par domstarpībām starp tagadējo valdību un Saeimas vairākumu jebkurā partijiskajā konfigurācijā, atbalstu valdībai pasteidzās izpaust ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs V. Valainis: ”Ņemot vērā sava veida katastrofas risku, ja būtu nonācis līdz kādu cilvēku izraidīšanai no valsts vai minimālās iztikas liegšanai, tad pašreizējā situācijā Ministru kabineta lēmums vērtējams kā loģisks, un ZZS to Saeimā varētu atbalstīt.”
Tagad spēkā esošais Imigrācijas likums jau atšķiras no tā, kāds tas tika pieņemts pagājušā gada septembrī. Toreiz tika teikts, ka uzturēšanās atļaujas zaudēs līdz šā gada 1. septembrim valodas eksāmenu nenokārtojušie. Šā gada aprīlī likuma prasības tika mīkstinātas, aizvietojot prasību nokārtot eksāmenu līdz 1. septembrim ar prasību pieteikties līdz 1. septembrim uz eksāmenu, kura likšana, pārlikšana un rezultātu vērtēšana varēja izstiepties gadu garumā. Jau aprīļa grozījumi bija tādi, ka “Neatkarīgā” tos 3. aprīlī pieteica zem virsraksta “Krievijas jaunpilsoņi paliks Latvijā bez latviešu valodas zināšanām”.
Šonedēļ valdībā pieņemtais lēmums gādā ne tik daudz par Krievijas pilsoņu palikšanu Latvijā, kas viņiem tika nodrošināta jau aprīlī, cik par viņu komfortu un sirdsmieru. Valdība apņēmusies nosargāt viņus no jebkādiem aizrādījumiem par latviešu valodas nezināšanu. Šāds divu gadu sargāšanas laiks esot īstais paņēmiens, ar kādu pamudināt apgūt latviešu valodas pamatus.
Melošana par Imigrācijas likuma grozīšanu parāda melošanu bez nekādām bremzēm - bez aprēķiniem par šādas rīcības sekām. Pirmkārt, vai tiešām Latvijas iedzīvotāji kā vēlētāji un vispār kā cilvēki turpinās ticēt šeit uzskaitītajiem politiķiem, kuri pašu pieņemtu likumu pārkāpšanu uzskata par visnormālāko lietu pasaulē. Otrkārt, vai latviešu valodas eksāmenu kārtošanai piesaistītie Krievijas pilsoņi neizgāzīs uz Latvijas valsti dusmas par savu muļķību - par to, ka noticējuši šīs valsts varai un tērējuši laiku, naudu un nervus eksāmeniem, kuru nekārtotājus Latvijas valsts tagad steidzas apmīļot un nomierināt.