Neapskaužamā situācijā šā gada augustā bija nonākuši vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no Latvijas, kuri ar uzņēmuma “Fisom” starpniecību devās uz sērfošanas nometni Portugālē. Diemžēl gala mērķī viņi nenonāca – viņi iestrēga Spānijā un Francijā. “Fisom”, tā teikt, “uzmeta” ceļotājus. Operatīvi reaģēja Latvija un noorganizēja repatriāciju. Atbildīgie par šo procesu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), nemitīgi uzsvēra – ceļotāju atgriešana, kas izmaksāja 81 000 eiro, nenotika par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējums ņemts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kas galu galā sedza jauniešu atgriešanu Latvijā?
Jāatgādina, ka līdz ar bērnu un jauniešu atgriešanos mājās “TV3 ziņās” izskanēja informācija, ka jauniešu repatriācija valstij varētu būt izmaksājusi ap 100 000 eiro. PTAC steidza sabiedrību mierināt, ka tik liela summa tā noteikti nebūšot, bet precīzus skaitļus atklāja vien septembra vidū. PTAC skaidroja, ka nauda netiks ņemta no nodokļos samaksātā, bet gan īpaša fonda, kas sastāv no tūrisma operatoru ikgadējām licences maksām.
"Tas viss savā ziņā veido tādu uzkrājumu. Tā ir valsts nodeva, kas tiek samaksāta valsts budžetā, un šo piecu gadu laikā kopš 2018. gada, kopš ir šāds regulējums, repatriācijas gadījumu nav bijis, tādēļ iemaksas savā veidā ir uzkrājušās. Šobrīd tur ir vairāk nekā 80 000 eiro," skaidroja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Tiesa, oktobra sākumā tika ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EK) saskaņošanai virzījusi rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 81 248 eiro Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) par tūrisma operatora "Fisom" ceļotāju repatriāciju. Tostarp 46 093 eiro paredzēti par 81 ceļotāja repatriāciju no Spānijas, kurā ietilpst divu Spānijas autobusu īre kopā ar četriem vadītājiem līdz Francijai par 22 000 eiro, ceļotāju izmitināšana Reimsā Francijā par 3493 eiro un divu Latvijas autobusu īre kopā ar četriem vadītājiem no Latvijas uz Franciju un atpakaļ par 20 600 eiro.
Tāpat 35 601 eiro paredzēts par 66 ceļotāju repatriāciju no Francijas, kurā ietilpst deviņu Francijas mikroautobusu īre ar deviņiem autobusu vadītājiem līdz Francijas pilsētai Bordo par 2430 eiro, izmitināšanas izmaksas Bordo par 2821 eiro, divu Francijas autobusu īre kopā ar četriem vadītājiem līdz Varšavai par 23 000 eiro, aviobiļetes iegāde autobusa vadītājam no Rīgas uz Bordo par 445 eiro, lai nebūtu jāveic papildu nakšņošana un autobusu stāvēšana, un divu Latvijas autobusu īre kopā ar četriem vadītājiem no Latvijas līdz Varšavai un atpakaļ par 6904 eiro.
Finansējumu plānots piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
“Neatkarīgā” lūdza EM skaidrojumu par repatriācijas izmaksu segšanas mehānismu.
“Saskaņā ar normatīvo regulējumu (Tūrisma likums) un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"):
Līdz ar to papildus uzraudzības mehānisma nodrošināšanai (atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta pirmajai daļai) speciālās atļaujas (licences) mērķis ir arī nodrošināt kolektīvu tūrisma aģentu un tūrisma operatoru ikgadēju naudas iemaksu valsts budžetā.
Ikgadējais valsts nodevas apmērs 40 eiro tika noteikts 2018. gadā, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas 2015/2302/ES par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (turpmāk - Direktīvas) prasības Latvijas normatīvajos aktos un veicot grozījumus Tūrisma likumā.
Kopš Direktīvas prasību pārņemšanas un jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzraudzības sistēmas spēkā stāšanās 2018. gadā Latvijā nav notikusi neviena repatriācija Direktīvas un Tūrisma likuma izpratnē.
Savukārt, pamatojoties uz PTAC sniegto informāciju, kopš speciālās atļaujas (licences) ieviešanas Latvijā 2018. gadā tūrisma aģenti un tūrisma operatori kopumā valsts budžetā iemaksājuši vairāk nekā 88 tūkstošus eiro.
Līdz ar to secināms - kaut tehniski repatriācijas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, faktiski tās tiek segtas tādēļ, ka tūrisma aģenti un tūrisma operatori ir veikuši ikgadējos valsts nodevas maksājumus valsts budžetā.
Tādējādi Latvijā ir ieviests efektīvs un patērētājiem, kā arī komersantiem draudzīgs ceļotāju repatriācijas risinājums, jo ikgadējās valsts nodevas, kuras veic tūrisma aģenti un operatori, nodrošina, ka ceļotāji tiks atgriezti Latvijā bez maksas, un attiecīgie izdevumi komersantam, kurš veiks repatriāciju (pamatojoties uz līgumu ar PTAC), tiks atlīdzināti,” lasāms atsūtītajā EM Sabiedrisko attiecību nodaļas skaidrojumā.
Savas pārdomas šajā repatriācijas un “Fisom” sakarā vietnē “Facebook” paudis uzņēmums “Impro ceļojumi":
“To, kā praksē darbojas tūrisma uzņēmumiem saistošā likumdošana, kuras sauklis ir “patērētāju aizsardzība” un kura ir radīta, lai klients neciestu no krāpniekiem, labi parādīja nesenais “Fisom” gadījums, kad 147 klienti tika aizvesti līdz Rietumeiropai un ar to pasākums beidzās.
Protams, bizness ir risks un maksātnespēja ir normāla parādība, taču šajā gadījumā tā jau bija krāpšana, jo uzņēmuma vadība nevarēja nezināt, ka viņiem naudas nav, lai apkalpotu šos klientus. Tā vietā, lai laicīgi paziņotu par maksātnespēju, klienti tika aiztransportēti uz Rietumeiropu.
Un tas viss notiek laikā, kad tūrisma uzņēmumi tiek drakoniski kontrolēti un licencēti. Pēc publiski pieejamiem datiem, šim uzņēmumam licence jau bija jāanulē labu laiku pirms šī notikuma, bet tas netika izdarīts. Ja uzņēmums par savām kļūdām maksā, tad ierēdņi neatbild ne ar neko, jo vairāk nekā 80 000 eiro par klientu atgriešanu mājās (nevis plānotā ceļojuma, par ko bija samaksāts, realizāciju) tika ņemti no sabiedrības samaksātajiem nodokļiem, nevis atvilkti no ierēdņu algām, kas pieļāva, ka viņu uzraugāmais uzņēmums pat nav nodevis gada pārskatu, kura nodošanas termiņš bija iztecējis vairākus mēnešus pirms šī notikuma.”
Jau ziņots, ka saistībā ar "Fisom" nespēju pildīt saistības un konstatētajām komersanta likviditātes problēmām PTAC anulēja "Fisom" tūrisma operatora licenci. Valsts policija ir sākusi resorisko pārbaudi par "Fisom", lai noskaidrotu, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums.
