Kamēr KNAB pēta “airBaltic” valdes priekšsēdētāja apcirkņu atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tikmēr atklātībā uzpeld aizvien jaunas nianses par to, kā mūsu nacionālā aviosabiedrība tieši vai netieši baro savu valdes priekšsēdētāju.
Izrādās, Vācijā reģistrētajam M. Gausa uzņēmumam “MaGau GmbH” daļēji piederošais Vācijā reģistrētais uzņēmums “2e systems”, kurš sniedz pakalpojumus “airBaltic”, pats ne tik daudz rada reālus produktus, cik nodrošina starpnieka pakalpojumus. Par iespēju ar “2e systems” starpniecību apmierināt “airBaltic” vajadzības prieku pauž Horvātijā reģistrētais IT uzņēmums “Upheave Technologies”.
M. Gausam piederošā uzņēmuma meitasuzņēmums sniedz pakalpojumus un saņem atlīdzību no viņa pārvaldītā zaudējumos slīgstošā “airBaltic”. Vai tas nav pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”? Šo jautājumu mēs 6. janvārī adresējām KNAB.
Jau informējām, ka “airBaltic” mājaslapā lasāms: “airBaltic un 2e systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus.”
No “Upheave Technologies” mājaslapas uzzinām: “Upheave bijām sajūsmā, ka tikām izvēlēti par 2e systems partneri, lai ieviestu pilnu klienta apkalpošanu nākamajā airBaltic tiešsaistes rezervēšanas sistēmas iterācijā.”
Mājaslapā arī paskaidrots, ka “2e systems noslēdza līgumu ar airBaltic, lai pārveidotu lietotāja interfeisu lidojumu iegādei un rezervēšanai. 2e systems iepriekš bija noslēdzis apakšlīgumu ar Upheave par citiem projektiem, lai atbalstītu 2e systems izstrādātāju komandu šim svarīgajam klientam. Upheave, iepriekš integrējoties ar 2e systems komandām, kļuva par ideālu partneri airBaltic projektam. Jauna lietotāja interfeisa pārrakstīšana nākamajai airBaltic tiešsaistes rezervācijas sistēmas iterācijai ir apjomīgs pasākums. Upheave un 2e systems sadarbojas, lai veiksmīgi migrētu veco IT arhitektūru uz pilnīgi jaunu lietotāja interfeisu, kas izveidots ar mūsdienīgiem rīkiem”.
Ar sajūsmu par veiksmīgo kopdarbību sociālajos tīklos dalās arī “airBaltic” VP e-komercijas un komerciālās izplatīšanas atbildīgā amatpersona Jolanta Rema: “”Upheave Technologies” bija “2e systems” vadītā projekta neatņemama sastāvdaļa, lai īstenotu mūsu redzējumu par jaunu lietotāju pieredzi mūsu tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumam. Visā ieviešanas procesā un vairākās konceptuālās iterācijās “Upheave” un “2e systems” sniedza savu ieguldījumu ar tehnisko pieredzi, vērtīgām atsauksmēm, kā arī tehnisko izpildi. Šīs sadarbības rezultāts ir jauna, ātrāka un vienkāršāka lidojumu rezervēšanas pieredze, kas mūsu lietotājiem ļoti patīk.”
Acīmredzami, ka “2e Systems GmbH” pilda tikai starpnieka jeb treknās peļņas nosmēlēja funkcijas un darbus dara apakšuzņēmējs, iespējams, par līdz pat trīs reizes zemāku cenu. Peļņa paliek M. Gausa un viņa līdzatbalstītāju kabatā.
Neatkarīgā turpina pētīt “2e Systems GmbH” veiksmīgās komercdarbības rezultātus un gūst pārliecību, ka “airBaltic” ir visnotaļ ienesīgs un labs klients, jo, visticamāk, strādājot tikai uz 1 klientu (“airBaltic”) pie “unikālas” aviobiļešu rezervācijas sistēmas uzlabošanu var nopelnīt pietiekami labi, ja, pat ne teikt, ka pavisam solīdi.
“2e Systems GmbH” 2019.gada apgrozījums ir 2 097 610,42 EUR, kas, ievērojot Vācijas tirgus lielumu, priekš Vācijā bāzēta uzņēmuma darbības nemaz nekas īpaši daudz nav, ja vien uzņēmuma patiesā darbība nav jāskata Latvijā realizētu projektu ietvaros.
“2e Systems GmbH” 2019.gada peļņa bija 1 057 673,63 EUR.
Latvijā tāds ikviens uzņēmums ir liela vērtība un bauda īpašu uzmanību, jo īpaši, ja 50% no apgrozījuma beigās faktiski sastāda peļņa, tad tas jau ir pat veiksmes stāsts.
“2e Systems GmbH” 2019. gada debitoru saistības sastādīja:1 507 090,20 EUR, kas, iespējams, ir daļa no “2e system” līguma ar “airBaltic” kopējās summas, savukārt, izdevumi apakšuzņēmējiem, faktiskajiem darba darītājiem samaksāts tika tikai 606 627,39 EUR, kā to liecina 2019.gada “2e system” bilances dati.
Turpinot pētīt “2e Systems GmbH” komercdarbību, redzams, ka 2020.gadā, kā to norāda “2e Systems GmbH” apakšuzņēmējs - Horvātijā bāzētais “Upheave Technologies”, “ airBaltic” rezervācijas sistēmas uzlabošanas darbi veiksmīgi pabeigti.
Arī 2020.gads “2e Systems GmbH” komercdarbību ir bijis ražens: 2020. gada apgrozījums bija 3 123 427,14 EUR, no tā peļņa bijusi vismaz 1 603246,72 EUR liela.
lzdevumi, saistības pret citiem komersantiem, visticamāk, apakšuzņēmējiem, sastādīja vien 535 372,33 EUR.
Uzkrātais brīvais naudas atlikums kontā uz 2020.gadu arī nav mazs: tie bija 1 793 788,67 EUR.
Minētā sadarbības veiksmes stāsta kontekstā “Neatkarīgajai” radās jautājumi, vai “airBaltic” kopprojektu ar “2e systems” un līdz ar to arī ar “Upheave Technologies” nevar torpedēt Latvijā daudzām amatpersonām ļoti strikti piemērotais likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
M. Gauss ir gan valsts kapitālsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētājs, gan Vācijā pie Minhenes reģistrētā uzņēmuma “MaGau GmbH” vienīgais īpašnieks un šī uzņēmuma vadošā seja. Savukārt “MaGau” pieder Vācijā pie Frankfurtes reģistrēts meitasuzņēmums “2e systems GmbH”, liecina Vācijas uzņēmumu reģistra dati. Rodas jautājums - vai tas, ka M. Gausam piederošā uzņēmuma meitasuzņēmums sniedz pakalpojumus un saņem atlīdzību no viņa pārvaldītā zaudējumos slīgstošā “airBaltic”, nav pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šo jautājumu mēs adresējām KNAB.
No iestādes saņēmām šādu atbildi: “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis pārbaudi, lai izvērtētu Martina Gausa rīcības atbilstību likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tostarp aizliegumu darboties interešu konflikta situācijā.”
Iepriekš ziņojām, ka, balstoties uz valsts amatpersonu deklarācijās minēto, desmit gadu laikā M. Gauss no “airBaltic” atalgojumā vien saņēmis 10,11 miljonus (10 117 707) eiro - vidēji vairāk par miljonu gadā.
Neatbildēts ir jautājums, cik lielu labumu M. Gauss un viņam piederošie uzņēmumi guvuši, sniedzot “airBaltic” pakalpojumus. Atbildi uz šo jautājumu, visticamāk, zina, bet neatklāj “airBaltic” padomes locekļi Klāvs Vasks, Kaspars Ozoliņš, Andris Liepiņš, Larss Tūsens un “airBaltic” kapitāla daļu turētājs Satiksmes ministrijas valsts sekretāra p.i. Andulis Židkovs. Viņiem to vajadzētu zināt, jo viņiem ir pieejami vai vajadzētu būt pieejamiem “airBaltic” finanšu dokumentiem.
