Kopš vakardienas, 6. februāra Latvijas Bankai atkal ir prezidents un Latvijai – pilntiesīgs pārstāvis Eiropas Centrālās bankas padomē.
Pēdējos piecos gados Latvijas tautsaimniecībai klājies tik bēdīgi, ka politiķi nevarēja laist garām izdevību atrast un sodīt grēkāzi. Proti, neatstāt Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņi Kazāki un nākamo amata termiņu. Tomēr vakar piepildījās “Neatkarīgās” pērnā gada 20. decembra paredzējums, ka “viņa izredzes tikt atkārtoti ievēlētam augstas vismaz tāpēc, lai visiem pazīstamais Latvijas pārstāvis varētu atgriezties ECB padomē tā, ik kā nebūtu noticis nekas vairāk par viņa aizkavēšanos Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās”.
M. Kazāks nupat kā ir pārtapis no grēkāža par Laimes lāci. Vakar viņam no Saeimas tribīnes tika uzskaitīts, ko tieši no viņa gaida: lai bankas izsniedz daudz un lētus kredītus; lai bankas vai vismaz bankomāti atgriežas uz tiem ielu stūriem daudzās pilsētās, kur tie bija un izbija; lai tiktu nodrošināta krājaizdevu sabiedrību pārvēršanās par ietekmīgām finanšu iestādēm; lai bankas pelna maz, bet lai jaunas bankas Latvijā tiek atvērtas; lai LB pārņem ātro kredītu izsniegšanas uzraudzību un šādu kredītu izsniegšanu ierobežo; lai LB pasaka priekšā Saeimai un valdībai pareizos ekonomiskos lēmumus; un - galu galā - lai LB nabadzību (nevienlīdzību) samazina un dzimstību paaugstina. Tam visam vēl piebilde vai pat brīdinājums, ka šie labie darbi jāizdara ne piecos gados, bet līdz 15. Saeimas vēlēšanām ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī, lai tad protesta balsojums neiestumj Saeimā cilvēkus, kuri gribēs atkal nolikt M. Kazāku grēkāža lomā.
Tūlīt pēc pārvēlēšanas LB prezidenta amatā M. Kazāks īsā uzrunā apņēmās gādāt par cenu stabilitāti, kas pēc likuma LB pamatpienākums. Ar to sākās saruna, kurā viņš atbildēja uz “Neatkarīgās” jautājumiem, kā iespējams bez naudas drukāšanas un inflācijas veikt milzīgus kapitālieguldījumus vienlaicīgi klimata programmās un militāri rūpnieciskajā kompleksā Eiropas mērogā, tieši Latvijā finansēt “Rail Baltica” un “airBaltic” un pie tā visa stimulēt dzimstību ar izdevīgākiem hipotekārajiem kredītiem un citiem labumiem ģimenēm ar bērniem.
Vai nejūtaties iesaistīts darījumā ar politiskajām partijām un politiķiem, ka viņi jums devuši balsis un jūs viņiem sagādāsiet naudu?
Naudu drukāt nedrīkst. Latvijas Bankas likumā un Eiropas Savienības līgumā monetārā finansēšana ir aizliegta. Tas nozīmē, ka valdības vajadzībām naudu drukāt vienkārši nedrīkst.
Vai tad Eiropas Centrālā banka (ECB) drukā naudu nezināmai vajadzībai? Jeb tomēr tāpēc, ka valdībām vajag?
Bet ne tāpēc, lai palielinātu valdību izdevumus. ECB galvenais uzdevums ir cenu stabilitāte. Ja ekonomika ir pārāk vāja, tad tiek samazinātas refinansēšanas likmes un ekonomikā ieplūdināta nauda, ko valdības var izmantot. Bet iepriekšējā epizodē, kad līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā cenas strauji auga, likmes tika celtas, lai inflāciju nobremzētu. Noturēt inflāciju zemā līmenī ir ne tikai Centrālās bankas uzdevums. Tas ir arī ekonomiski pamatoti. Iedzīvotāji Latvijā vidēji ir nabadzīgāki nekā Rietumeiropā, tāpēc inflācijas spiediens un sāpes šeit ir lielākas, Tāpēc Latvijas interesēs bija inflāciju ātri nodzīt lejā. Tas ir izdarīts. Bet, runājot par to, kā audzēt ekonomiku...
Nē, kā finansēt konkrētus projektus, virzienus, pasākumus, ko no jums prasīja gan tie, kuri par jums balsoja, gan tie, kuri jums draudēja prasīt atbildību pie pirmās izdevības, kādu došot nākamās Saeimas vēlēšanu rezultāti pēc gada un astoņiem mēnešiem. Dodiet naudu tūlīt, nevis kaut kad, kad ekonomika pieaugšot.
Tas ir pārvaldības jautājums. Cik labi šie projekti tiek vadīti? Tai skaitā jautājums arī par finanšu vadību.
Lai finansējumu pārvaldītu, tas vispirms kaut kur ir jāatrod.
Vajag samazināt administratīvo slogu, birokrātiju. Tas dotu uzņēmējiem un iedzīvotājiem iespējas, kas iegūstamas par velti. Tas likvidētu nevajadzīgas izmaksas. Un šo naudu izlietot lietderīgi. Piemēram, tas pats gadu gadiem pārrunātais būvniecības regulējums. Jā, diemžēl bija Zolitūdes traģēdija un būvniecības regulējums tika padarīts krietni stingrāks. Un tagad redzam, ka būvniecība Latvijā ir sarežģītāka, dārgāka, ilgāka. Paņemot nost nevajadzīgus ierobežojumus, bet atstājot saprātīgus ierobežojumus, mēs iegūsim ne tikai laiku, bet arī zemāku cenu. Tāpēc vajag lūkoties pa visu perimetru, kas notiek ar administratīvo slogu. Ir jāpadara ekonomika spēcīgāka, jāīsteno stratēģijas, kas gadu gadiem stāv plauktos.
Bet ekonomika izrāda vismaz kaut kādas dzīvības pazīmes, kamēr nīstais būvvaldes ierēdnis par savu algu un vēl kukuļiem uztur pie dzīvības kaut vienu Vecrīgas krogu. Ja valsts viņam šo naudu atņems un ieraks “Rail Baltica” trasē, kas funkcionēt sāks labi ja pēc 10 gadiem, un nopirks 100 bruņumašīnas ar cerību, ka kaujās tās nebūs jālieto nekad, tad mums vairs vispār nekā nebūs.
Viena no problēmām, kāpēc Latvijas ekonomika aug lēnāk, ir nedrošība ģeopolitisko risku dēļ. Ja jūsu nosauktās lietas rada drošības sajūtu, tad iedzīvotāji un uzņēmumi ekonomikā ieguldīs. Nevajag cerēt, ka izdosies atrast un atvest uz Latviju laimes lāci, bet vajag izdarīt to, kas jau sen bija nodomāts.
Bet ko jūs no Frankfurtes atvedīsiet? Kas tur tagad darba kārtībā vai ko jūs piedāvāsiet ielikt ECB padomes darba kārtībā?
Pēdējo pusotru mēnesi esmu no padomes prom un tagad nepateikšu nākamās padomes sēdes darba kārtību, bet ECB risina veselu virkni svarīgu lietu. Pirmā - nepieļaut, ka inflācija atkal sākt kāpt. Otrā - viss, kas saistīts ar maksājumu sistēmām un digitālo eiro.
Kā ECB nepieļaus inflāciju, palielinot naudas drukāšanu?
Nē, nu jau pāris gadus ECB naudu nevis emitē, bet izņem no apgrozības.
Plašās naudas [Monetary aggregate M3] daudzums pēdējos pāris gados tomēr pieaudzis [no 16,05 triljoniem eiro 2022 gada decembrī līdz 16,73 triljoniem eiro 2024. gada decembrī].
Šis radītājs ietver sevī arī kreditēšanas pieaugumu. Plašās naudas daudzums pieaug tāpēc, ka mainās tās sastāvdaļu struktūra. Šeit jāņem vērā arī tāds radītājs kā naudas apgrozīšanas ātrums. ECB ir atbildīga un neatkarīga institūcija un nedrukā naudu tāpēc, ka kāds tā gribētu.
