Līdz brīdim, kamēr Latvijā tiks ieviests zaļais digitālais sertifikāts jeb, kā Eiropas Parlaments to risina saukt, “ES Covid-19 sertifikāts”, ir jāgaida četras nedēļas. Līdz tam nepieciešamības gadījumā var saņemt apliecinājumu par veiktu vakcināciju, un to iespējams izdarīt jau uzreiz pēc otras potes.
Nesaskatot Latvijas demokrātijas sasniegumus un sabiedrības kopējo izaugsmi, atsevišķas marginālas interešu grupas cenšas diskreditēt Latvijas valsti, parādot to izteikti negatīvā gaismā kā tumsonīgu homofobijas un naida apsēstu zemi. Tādējādi tiek sēta augsne vārda brīvības ierobežošanai.
Vakcinēšanas procesa organizēšanai un Zaļā sertifikāta ieviešanai Veselības ministrija prasa papildus teju 100 tūkstošus eiro piecu cilvēku nodarbināšanai līdz gada beigām. Šis jautājums iekļauts šodienas valdības sēdē.
Dažs no ministriem dzīvojis tikai no algas, viens piepelnījies ar koncertiem, cits – pārdevis īpašumu. Ministru ienākumi 2020. gadā svārstījušies no aptuveni 60 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem eiro, liecina premjera un ministru iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas.
Stāstā par gadu “kriminālprocesēto” un nule no amata pienākumu pildīšanas atstādināto policistu Normudu Krapsi atgādināšanas vērts ir fakts, ka 2018. gada pirmajā darbadienā pilnībā izdega viņa kabinets Valsts policijas ēkā Stabu ielā 89.
Noslēdzoties gadu ilgušām sūdzībām un pārsūdzībām, beidzot noskaidroti uzņēmēji, kas projektēs Salaspils kodolreaktora nojaukšanu, kapavietu kodolatkritumiem un aprēķinās iespējamās izmaksas. Kamēr Latvija gadiem ilgi krāmējas ar papīra darbiem, Lietuva savas atomelektrostacijas likvidācijā tikusi nesalīdzināmi tālāk.
Mantojuma aplikšana ar nodokļiem var būt svarīgs instruments nevienlīdzības novēršanai, īpaši pašreizējā situācijā, kas ir saistīta ar Covid-19 pandēmiju, teikts jaunajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā. Latvijā šobrīd nav mantojuma nodokļa, bet ir jāmaksā valsts nodeva.
Runājot par to, kam vajadzētu nodot Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, likumdevējs joprojām ir izvairīgs, taču procesā tiek iesaistīts Vācijas Bundestāgs. Atbildīgās komisijas vadītājs saka, ka tas vēl nenozīmē, ka dievnams tiks nodots Vācu Svētā Pētera draudzei – vācieši vien vēlas uzraudzīt procesu, jo dievnama atjaunošanai tie gatavi tērēt miljoniem eiro.
“Mana sirdsapziņa ir tīra,” tā policists Normuds Krapsis teica pirms gada, kad pret viņu pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena pasūtījuma tika ierosināts kriminālprocess. Un to pašu viņš saka tagad. Nule Krapsim noteikts aizliegums pildīt Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Ierosināts arī vēl viens kriminālprocess.
Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms pazīstamā politiķa grāmatā “Pieskāriens”.
Pirmais mēģinājums grozīt Krimināllikumu tā, lai viena neliela sabiedrības grupa iegūtu monopoltiesības uz naida runas izmantošanu un atšķirīgu viedokļu cenzēšanu, ir sākotnēji novērsts. Šī ir neliela uzvara vārda brīvības un Latvijas demokrātijas sardzē.
Valsts kanceleja aprēķinājusi valsts amatpersonu algas nākamajam gadam. Ministru prezidenta alga nākamgad pārsniegs 5200 eiro mēnesī (uz papīra), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieka maksimāli iespējamais atalgojums – 10 300 eiro mēnesī (uz papīra).
Inčukalna sērskābā gudrona dīķi joprojām atrodami Latvijas meteodienesta uzturētajā Piesārņoto vietu sarakstā starp kopumā 253 bīstami piesārņotām Latvijas vietām, un atradīsies tur vēl vismaz 30 gadus, taču attīrīšanas darbi šeit oficiāli pasludināti par pabeigtiem.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu, un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Kopš 1. aprīļa dārgāk par mobilajiem sakariem jāmaksā “Zelta zivtiņas” (“Tele2”) tarifu plāna “ZZ Seniori” un “Bezlimita sarunas” lietotājiem, bet kopš 1. maija – “Bite” klientiem, kas lieto skolēniem un jauniešiem paredzētos tarifus. SIA "Latvijas mobilais telefons" tarifus, kas skar pakalpojumu "Internets telefonā", mainīja šā gada 1. janvārī. Mobilo sakaru operatori tarifu izmaiņas skaidro ar rūpēm par saviem klientiem.
Kuru valstu valdības un iedzīvotāji uzskata Amerikas Savienotās Valstis (ASV) par savas drošības un pastāvēšanas garantu, tiem jāpieņem nēģeru nolīgšana veikalu demolēšanai par amerikāņu nacionālo tradīciju, kas veicina valsts tālāko attīstību.
Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms paša pazīstamā politiķa grāmatā “Pieskāriens”.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) apņēmies aizslēgt nelegāli ekspluatētas telpas ar elektrības piegādes un citu komunālo pakalpojumu atslēgšanas metodi.
Par spīti tam, ka šis Saeimas lēmums tika saukts par “neuzticības dunci” vai “parlamentāro negadījumu”, no šodienas āra terases ir vaļā. Tiesa, jaunās epidemioloģiskās prasības bāru, kafejnīcu un restorānu īpašnieki uzzināja vien vakar pēcpusdienā.
Nu jau 31 gadu pēc neatkarības atjaunošanas vairāk nekā 300 dažādi memoriāli, pieminekļi un artefakti slavina Latvijas okupāciju un padomju armiju. Bet trūkst tādu, kas cildina mūsu brīvību un mūsu cīnītājus. Nav “Baltijas ceļa”, nav 4. maija, nav nekādu valsts līmeņa iniciatīvu nacionālā pašlepnuma celšanai. Šis ir aspekts, kas Krievijas izvērstajā pieminekļu karā pret Latviju īpaši sāp tēlniekam Kristapam Gulbim – padomju Uzvaras pieminekļa līdzautora Aivara Gulbja dēlam.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosina būtiski paaugstināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atalgojumu. Ja šis rosinājums iegūs likuma spēku, gadā abu šo institūciju priekšsēdētāju, vietnieku un locekļu atalgošana valstij izmaksās 521 562 eiro. Šodien šo priekšlikumu skatīs Saeima.
Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, jo iegulda nozīmīgus līdzekļus dabas daudzveidības saglabāšanā un vides darbinieku atalgošanā. Taču visas šķietami lielās naudas summas, kas līdz šim ieguldītas vides projektos, tagad droši varēs pielīdzināt sīknaudai. Ir uzsākts Latvijas vēsturē visdārgākais vides projekts ar plānoto budžetu teju 144 miljonu eiro apmērā!
