Kristovskis pusotru gadu kontaktējies ar VDK Ventspils daļas virsniekiem (XI daļa)

PAR ZIEPĒM. Ģirts Valdis Kristovskis grāmatā “Pieskāriens” apraksta Ventspilī cienījama ārsta un PSRS Tautas deputāta centienus 1988. gadā paglābt topošo rakstnieku no iesaukšanas padomju armijā, rakstot vēstuli LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejai. Latvijas valsts arhīvā šādas vēstules nav. Taču ir atrodama viena cita vēstule un nevis par Ģ. V. Kristovski, bet gan par ziepēm © Vēstules kopija

Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību – lasāms pazīstamā politiķa grāmatā “Pieskāriens”.

Grāmatā cita starpā pieminēta Atmodas laika PSRS Tautas deputāta ārsta Andreja Eizāna iniciatīva lūgt LPSR kompartijas Centrālkomiteju glābt Ģ. V. Kristovski no iesaukšanas padomju armijā.

Caurskatot Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai iesūtīto vēstuļu un sarakstes arhīvus, Neatkarīgā atrada tikai vienu PSRS Tautas deputāta A. Eizāna vēstuli. Tā adresēta LPSR KP Centrālkomitejai, LPSR Ministru padomei un LPSR Veselības aizsardzības ministrijai. Bet šajā vēstulē PSRS Tautas deputāts nevis lūdz Komunistiskās partijas vadību paglābt Ģ. V. Kristovski no armijas, bet gan apgādāt Ventspils centrālo rajona slimnīcu ar ziepēm, veļas pulveri, kalcinēto sodu un saimniecības pastu.

PSRS armija - tas pats, kas Sibīrija

Grāmatā “Pieskāriens” no 222. līdz 224. lappusei rakstnieks apraksta, kā LPSR Kara komisariāts draudējis viņu iesaukt padomju armijā. No grāmatā minētā izriet, ka varas iestādes jaunieša iesaukšanu armijā ieplānojušas, lai izjauktu Ģ. V. Kristovska plānus rīkot mītiņus vides aizsardzības atbalstam un 23. augusta mītiņu Molotova-Ribentropa pakta nosodīšanai.

Spriežot pēc aprakstīto notikumu konteksta, runa ir par 1988. gada vasaras notikumiem. Grāmatā minēts, ka aktīvas darbības Ventspils vides aizsardzības kluba prezidenta Ģ. V. Kristovska paglābšanai no iesaukuma padomu armijā izvērsis PSRS Tautas deputāts ārsts A. Eizāns. Viņš esot organizējis Ventspils komunistu vēstuli LPSR KP Centrālkomitejai ar lūgumu vērsties pie Kara komisariāta vadības, lai tiktu atlikta Ģ. V. Kristovska iesaukšana padomju armijā.

Grāmatā “Pieskāriens” Ģ. V. Kristovskis atreferē savu un citu teikto Ventspils vides aizsardzības kluba aktīva sanāksmē: - Man jums jāpaziņo, ka drīz jums būs jāmeklē un jāatrod jauns kluba prezidents! Mani uz diviem gadiem iesauc dienestā padomju armijā. Biju Rīgā uz LPSR Kara komisariātu izsaukts, kur komisija ir izskatījusi manu lietu un paziņoja par iesaukšanu. Tas ir, kā legāli un eleganti izsūta uz Sibīriju.

- Kā? Tas ir, kā - skan pārsteiguma un neizpratnes izsaucieni no zāles.

- Ir tā, kā es jums pateicu. Ne mazāk un ne vairāk. Par iesaukšanu mani informēja jau dažas dienas pirms mūsu demonstrācijas. Par to netiku skaļi runājis. Iespējams, kad man par to pateica, viņi cerēja, ka tāpēc atkāpšos no mūsu demonstrācijas. Tā kā tas nenotika, pilsētas vara savu nodomu mani aizvākt ir spējusi realizēt nekavējoties.”

Aprakstot savas runas turpinājumu, Ģ. V. Kristovskis citē arī A. Eizāna teikto:

- Nē! To mēs nepieļausim! - kājās piecēlies, apņēmīgi saka dakteris Andrejs Eizāns.

- Dakteri Eizān! To jūs par Melngalvi (domāta laikraksta “Padomju Venta” galvenā redaktore)!?

- Ko jūs! Mēs rīkosimies paši, un tas būs sekojoši. Prasīsim jūs atstāt Ventspilī! Mēs klubā esošie kompartijas biedri, rakstīsim lūgumrakstu, lai jūs atstātu Ventspilī! Tagad noskaidrosim, cik mūsu vidū ir partijas biedru! Labi. Tātad gandrīz divi desmiti sanāk. Mēs sagatavosim tekstu un tuvākajās dienās savāksim nepieciešamos parakstus. Kam būs problēmas atnākt, pats piebraukšu pakaļ. Vai ir kāds, kas iebilst?”

Turpinājumā rakstnieks vēsta par nosvinētajiem Zvejnieku svētkiem un gatavošanos 23. augusta piemiņas pasākumam. Ģ. V. Kristovskis, konstatējot, ka padomju armijā joprojām nav iesaukts, secina: “Andreja Eizāna organizētā Ventspils VAK (domāts Vides aizsardzības klubs) komunistu vēstule ir sākusi strādāt.”

Vēstule par ziepēm

Neatkarīgā Latvijas valsts arhīvā mēģināja atrast A. Eizāna vai viņa organizētās Ventspils VAK komunistu nosūtīto vēstuli LPSR KP Centrālkomitejai. Pārskatot vēstuļu un sarakstes arhīvus laika posmā no 1986. līdz 1990. gadam, nevienu vēstuli par Ģ. V. Kristovska iesaukšanu armijā atrast neizdevās.

Neatkarīgai izdevās atrast vienu A. Eizāna vēstuli rakstītu uz PSRS Tautas deputāta veidlapas. Taču šajā vēstulē ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēts Ģ. V. Kristovskis un nepieciešamība atlikt viņa iesaukumu padomju armijā.

Vēstulē PSRS Tautas deputāts latviešu valodā norādījis, ka pēdējos mēnešos Ventspils slimnīcai trūkst mazgājamo līdzekļu, un pieprasa izskaidrot, kā pareizāk rīkoties slimnīcas personālam nabadzības apstākļos: “Šajā sakarībā savu vēlētāju vārdā pieprasu:

  1. Veselības aizsardzības ministrijai paziņot medicīnas iestāžu vadītājiem visus iespējamos paņēmienus, ar kādiem var nodrošināt kvalitatīvu darbu, nelietojot mazgāšanas līdzekļus.
  2. Ministru padomei paziņot, kādi vēl pasākumi paredzēti medicīnas “prioritātes nodrošināšanai”, lai personāls sagatavotos nākamam solim nabadzībā.
  3. LKP Centrālajai komitejai sniegt konkrētu palīdzību biedriem uz vietām, radušās situācijas izskaidrošanā no partijas vadošās lomas pozīcijām.

Vienlaicīgi informēju, ka aicināšu savus vēlētājus - mediķus 26. un 27. augustā sarīkot piketus pie attiecīgajām rezidencēm Rīgā, kur piedalīšos arī pats. PSRS Tautas deputāts 300. Ventspils NT apgabalā A. Eizāns /paraksts/.”

Atbildes vēstuli krievu valodā PSRS Tautas deputātam sūtījis Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Bartkevičs. Tajā, cita starpā, norādīts: “Jāatzīmē, ka iepriekšējos gados starpību starp iedalītajiem mazgājamo līdzekļu resursiem un to nepieciešamību medicīnas iestādēm sedza uz tirdzniecības tīkla rēķina, kā arī uz LPSR Valsts sagādes centralizēto iepirkumu rēķina. Sakarā ar pāreju uz talonu sistēmu iedzīvotāju apgādē ar ziepēm un mazgāšanas līdzekļiem, tagad tāda iespēja ir zudusi un Veselības ministrijas precizētais mazgājamo līdzekļu patēriņš uz doto brīdi palicis bez reāla seguma.”

Galvenā pretruna

Vēstules par Ģ. V. Kristovski neesamība LPSR kompartijas Centrālkomitejā saņemto vēstuļu mapēs nedod nedz apliecinājumu, nedz noliegumu, ka grāmatā aprakstītā A. Eizāna rīcība ir vai nav ietekmējusi topošā rakstnieka iesaukšanu padomju armijā 1988. gadā. Kā jau rakstīts, Ģ. V. Kristovskis 1984. gada vasarā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti, saņemot būvinženiera diplomu. Tādējādi viņš bija pakļauts jau 1984. gada pavasara iesaukumam PSRS bruņotajos spēkos. Tai laikā viņš būtu bijis zelta vērts ikvienā padomju armijas celtniecības vienībā vai īpašajos PSRS bruņoto spēku bataljonos, kuri Afganistānā laboja un apsargāja tiltus, kalnu pārejas un citus militārās infrastruktūras objektus. Tomēr, kā to grāmatā “Pieskāriens” atainojis rakstnieks, viņš netika iesaukts nedz 1984. gada pavasara, nedz arī rudens iesaukumā. Viņa iesaukšana armijā nav notikusi arī turpmākos četrus gadus. Kādēļ iesaukšana nenotika un vai tā nenotika, tikai pateicoties viņa sportiskajiem šķēpmetēja talantiem, no grāmatā sarakstītā nav saprotams. Tikmēr LPSR VDK Ventspils daļas virsnieki Neatkarīgajai ir apliecinājuši, ka rakstnieka iesaukuma atlikšana bruņotajos spēkos saistāma ar viņa dialogu ar VDK.

Meklējot Latvijas valsts arhīvos A. Eizāna un Ventspils komunistu grupas vēstuli par Ģ. V. Kristovski, Neatkarīgā atrada daudzas LPSR kara komisāra pulkveža Jāņa Dūdas vēstules LPSR KP Centrālkomitejai. Tajās pulkvedis, sākot no 1988. gada, sūrojas par iesaucamo veselības stāvokļa lejupslīdi un kopējo jauniesaucamo kvalitātes kritumu. Tas nozīmē, ka Ģ. V. Kristovska iesaukšana būtu jo īpaši svarīga kaut vai iesaukuma statistisko rādītāju dēļ.

Tā, piemēram, J. Dūdas 1988. gada 14. aprīļa vēstulē LPSR KP Centrālkomitejai teikts: “.. vairākos rādītājos iezīmējusies tendence: 1. Notiek karaklausībai derīgo skaita samazināšanās veselības stāvokļa dēļ, kam pie vainas ir nepietiekams ārstnieciskais atveseļošanās darbs ar bērniem un jauniešiem. 2. Palielinās to jauniešu skaits, kuri sirgst ar debilitāti .. ”.

Neatkarīgā arhīvā atrada arī Rīgas Politehniskā institūta rektora pienākumu izpildītāja vēstuli Baltijas kara apgabala komandierim ģenerālpulkvedim Grišinam un atbildes vēstuli no Baltijas kara apgabala. Institūta vadība lūdz armijas komandieri izglītības kvalitātes nodrošināšanās vārdā samazināt no institūta rindām iesaucamo apjomu. Neraugoties uz daudzajiem argumentiem, kādēļ neklātos iesaukt institūta studentus, pulkvedis Trapezņikovs 1988. gada 23. aprīlī institūta vadībai raksta sekojošo “ .. pozitīvs lēmums netika pieņemts (lūgums noraidīts) sekojošu iemeslu dēļ: .. 1989. gadā nepieciešamība armijā un flotē pēc iepriekš norādītajām kara specialitātēm būs ļoti nozīmīga un to nodrošināt tikai ar virsniekiem rezervistiem, kuri ir nodarbināti tautsaimniecībā, nebūs iespējams; uz 1989. gadu plānotais iesaukums daudzās valsts augstskolās jau tagad kļuvis problemātiski izpildāms.”

Patiesības noskaidrošanu par Ģ. V. Kristovska iespējamo paglābšanu no armijas 1988. gadā apgrūtina tā laika notikumu liecinieku trūkums. Dakteris A. Eizāns devās aizsaulē 2002. gada 25. jūnijā, bet Ģ. V. Kristovska daudzkārt pieminētā E. Melngalve - 2016. gada 4. jūlijā.

P. S. Ģ. V. Kristovskis publikācijās tiek dēvēts par rakstnieku tādēļ, ka viņš ir vairāku grāmatu autors, bet Latvijas Rakstnieku savienības statūti nosaka, ka par tās biedru “var kļūt fiziska persona, kuru saskaņā ar šiem statūtiem, aizklāti balsojot, uzņem Latvijas Rakstnieku savienības Valde. Biedru uzņemšana notiek Valdes sēdē. Galvenais vērtējuma kritērijs ir literārā darba profesionālais līmenis. Izskatot reflektanta iesniegumu, tiek ņemts vērā paveiktais, tas ir, reflektantam jāatbilst vismaz viena apakšpunkta prasībām: ir divas izdotas grāmatas dzejā vai prozā ..”.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".