Izpēte

Lai gan medijos kā Latvijas “oligarhs” apspriestais Rudolfs Meroni nedaudz kritis nežēlastībā, jo Rīgas apgabaltiesa juridiski esot atcēlusi viņu no t.s. Lemberga lietā arestētās mantas glabātāja pienākumiem, Latvijas valsts institūcijas pret R. Meroni un arī pret viņa aplaimotajiem draugiem joprojām izturas, maigi izsakoties, iecietīgāk, nekā pret citiem.

Latvijas Mežizstrādātāju savienība vērsusies pie Satiksmes un Zemkopības ministrijām ar rosinājumu palielināt baļķvedēju maksimālo pieļaujamo svaru līdz 60 tonnām un sastāvu garumu līdz 24 metriem. Ceļu uzturētāju pirmā reakcija gan ir noraidoša.

Brīdī, kad būs pieejamas Covid-19 vakcīnas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski, vispirms vakcinējot medicīnas darbiniekus. Kopumā valsts apmaksātu vakcīnu Veselības ministrija plāno nodrošināt 800 000 cilvēku.

Kosmētikas ražotājs “Dzintars” darbu pārtrauca pirms gada. Šobrīd ražošana atsākta testa režīmā, un pagaidām jaunā produkcija veikalos nav nopērkama. Jaunie uzņēmuma īpašnieki sola, ka ražošanas jauda tiks palielināta gada nogalē un produkcija veikalos nonāks pēc gadu mijas.

Pēc Neatkarīgās lūguma Rīgas domes Satiksmes departaments sagatavojis sarakstu ar plānotajiem tiltu un pārvadu projektēšanas un būvdarbu termiņiem. Daudz precīzāk to būtu dēvēt par tiltu neremontēšanas kalendāru.

Bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kļūstot par Saeimas deputātu, alga uz papīra šogad samazināsies par 1607 eiro. Viņam nebūs vairs papildu piemaksa pie algas 1073 eiro apmērā reprezentācijas izdevumu segšanai un dienesta auto. Tomēr viņš, tāpat kā ikviens Saeimas deputāts varēs pretendēt uz kompensāciju par transportu un mājokļa īri, ja viņa deklarētā dzīvesvieta būs ārpus Rīgas. Turklāt, ja viņš Saeimā būs tikpat nodarbināts kā viņa iespējamais pēctecis, tagadējais Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP), starpība algā, pieskaitot ministriem maksātos reprezentācijas izdevumus, būs tikai 500 eiro (uz papīra).

Deputāta Jura Pūces melu skandāla dēļ daudziem nepamanīta palikusi Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai izveidota digitāla rīka iedarbināšana. Speciālā datu karte sniedz salīdzināmu informāciju par ikvienu Latvijas miestu gan tā pašreizējās, gan arī jaunajās robežās. Problēma tik tā, ka šai kartē parādītos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus nebūs iespējams īstenot, ja pašvaldībām nākamgad tiks ievērojami samazināti budžeti.

Sociālie darbinieki Latvijā līdz šim nekad nav streikojuši, ne arī piedalījušies protesta mītiņos vai piketos. Viens izņēmums ir sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri pirms pāris gadiem pieteica bada streiku zemo algu dēļ. 2020. gada rudens ieies vēsturē ne tikai kā Covid-19 gads, bet arī kā gads, kad sociālā darba speciālisti, nespējot izturēt vienaldzību pret sociālo darbu un nespējot pieņemt neloģiskos lēmumus sociālajā politikā, sapulcējas piketā pie Saeimas un Labklājības ministrijas.

Pūču ģimenei nodotās autostāvvietu atļaujas skandāls solās neizsīkt ‒ privātpersona vērsusies pie premjera Krišjāņa Kariņa un KNAB, piedāvājot savu liecību par redzēto, kura persona reāli lietojusi šo atļauju, kā arī pieprasot veikt pārbaudi par amatpersonai neatļauta labuma gūšanas faktu.

Nu jau pagājuši 28 gadi, kopš veikalu plauktos pirmo reizi ieraudzījām „Dimdiņu” štovētos kāpostus. Vienmēr ir gribējies uzzināt – no kurienes nāk garšīgie kāposti, kas tos audzē un kur tos štovē? Gulbenes novada Lizuma pagastā pirms daudziem gadiem ir sākusies un arī šodien turpinās gan kāpostu audzēšana, gan pārstrāde.

Valsts kanceleja beidzot ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Nacionālā veselības dienesta direktora amatu. Jau vairākus mēnešus dienests, kurš atbild par valsts naudas izlietojumu veselības nozarē un citiem svarīgiem jautājumiem, strādā bez direktora.

Pašlikvidācijas procesā iesprostotās bankas “ABLV bank” īpašnieku dibinātajam labdarības fondam “Novum Riga Charitable Foundation” novembrī apritējusi piecu mēnešu paralīzes jubileja. Visa nauda iesaldēta, bet no tiesībsargājošajām iestādēm ne ziņas par to, kāpēc un kad tā tiks atkal brīvlaista. Fonds gatavo pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Mikroblogošanas vietnē “Twitter” parādījies kārtējais viltus konts, caur kuru pagaidām nezināmi noziedznieki diskreditē Neatkarīgo Rīta Avīzi, tādējādi cenšoties ietekmēt viedokļus un dienaskārtību plašākā sabiedrībā. Šai reizē identitātes krāpšanā izmantots laikraksta galvenā redaktora Jura Paidera vārds. Saistībā ar notiekošo uzbrukumu laikrakstam tiek gatavots pieteikums drošības iestādēm.

Grandiozi sodi komercbankām, kas rezultējas kredītiestāžu paranoiskā attieksmē pret klientiem un investorus atbaidošā Latvijas tēlā, ir nevēlamas blaknes finanšu sektora kapitālajā remontā. Nozare prasa, lai valdības meistari labo savu haltūru ar saprātīgāku risku izvērtēšanas kārtību. Lai bankas skaidri saprot, kas ir un kas nav atļauts, bet klientiem netiek atteikts tikai tāpēc, ka bankām paniski bail no saviem uzraugiem FKTK un FID.

Jaunus vārdus vecajai dziesmai par mājokļu pirkšanu pagājušajā piektdienā pievienoja māklerfirma ”Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Aizvadīto nedēļas nogali iesaistītie politiskie spēki pavadījuši diskusijās par demisionējušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pēcteci. Rezultātus šim procesam sola rīt, taču diskusija par to, vai J. Pūcem nevajadzētu padomāt arī par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, tā arī nav aizsākta.

Tas bija sagaidāms, ka asajās diskusijās par nodokļu reformu pazudīs jautājums par valsts veselības apdrošināšanu. Lai arī Veselības ministrija jau pērn izstrādāja vairāku likumu grozījumus, mēģinot sakārtot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tikai tagad valdība ir pieņēmusi lēmumu visu atstāt pa vecam. Veselības ministrijā šo pieeju sauc par solidāru attiecībā pret visiem iedzīvotājiem, kā arī par “Latvijas nodokļu maksātāju diskriminācijas novēršanu”, jāprecizē, ka tieši nodokļu maksātāji jau vairākus gadus ar sociālo iemaksu starpniecību maksā arī par veselības apdrošināšanu un turpinās to darīt. Savukārt tie, kuri līdz šim to nedarīja, varēs nedarīt arī turpmāk.

Puse vīriešu Latvijā nekad nav apmeklējuši urologu, secināts jaunākajā Veselības indeksa aptaujā. Pie ārsta diemžēl laikus nevēršas arī liels īpatsvars sieviešu, īpaši tas redzams datos par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām. Jautājums – kāpēc cilvēki neapmeklē ārstu vai apmeklē to ļoti reti un tikai tad, ja ir parādījušās kādas sūdzības par veselību – daudziem Covid-19 epidēmijas laikā šķitīs nepiemērots un zināmā mērā arī neaktuāls. Ārsti, māsas, visa veselības aprūpes sistēma ir pārslogota.

Ja no desmit mazākām atkritumu kaudzēm Latvija pāries uz piecām lielākām, tad kopējais radīto atkritumu daudzums samazināsies un Eiropas Padome, Komisija un Parlaments būs laimīgi. Ar šādu piedāvājumu klajā nāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Turpretī lielās pilsētas ir pretējā ieskatā – pārmērīga centralizācija un atsevišķu poligonu darbības ierobežošana izraisīs atkritumu izvešanas tarifu pieaugumu. Un tādā gadījumā nevis atkritumu daudzums samazināsies, bet pieaugs nelegālā apsaimniekošana – krūmos, pagalmos un svešos konteineros.

Mediķu atlīdzības nosacījumi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nav taisnīgi, nav saprotami un nav arī izsekojami, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Atalgojums vienas nodaļas vienas specializācijas ārstiem ar vienādu darba noslodzi var atšķirties pat uz pusi.

Aizdomās turētajam par divu bijušo kolēģu noslepkavošanu pērnā gada septembrī Madonas novada Zosu purvā pirms nāves nodarīti īpaši smagi miesas bojājumi, Neatkarīgajai pagājušajā nedēļā apliecināja nelaiķa tuvinieki.

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzes dēļ dīkstāvē nonākušiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus no 330 eiro līdz 1000 eiro mēnesī. Turklāt šis atbalsts pienākas arī uzņēmumiem ar nodokļa parādu. Tai pašā laikā attiecībā uz pašnodarbinātiem valsts ir daudz stingrāka, proti, dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie nevarēs saņemt, ja nodokļu parāds būs lielāks nekā 1000 eiro.