Izpēte

Veselības ministrija nākamā gada budžetā C hepatīta pacientu ārstēšanai plānojusi atvēlēt vismaz tikpat daudz finansējuma, cik pagājušajā un šajā gadā. Pērn ārstēšanai tika atvēlēti 9,2 miljoni eiro, šogad piešķirts līdzīgs finansējums, bet pašlaik izlietoti 6,6 miljoni eiro. Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane Neatkarīgajai uzsvēra, ka, samazinoties zāļu cenai, ārstēšanas pieejamība varētu vēl vairāk uzlaboties.

Iemaksāt savu naudu savā bankas kontā drīkst bez maksas. Kamēr nauda ir kontā, banka to visādi apgroza un pelna. Savukārt, ja klients savu naudu no sava konta vēlas izņemt, par to ir jāmaksā un aizvien vairāk. Bankas ierobežo klientu tiesības izņemt skaidru naudu, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta kontrole pār klientu naudas plūsmām, kas ir pretrunā aizjūras konsultantu rekomendācijām.

Mantas arests t.s. Ventspils amatpersonu lietā (kas tagad parasti tiek dēvēta par Lemberga krimināllietu) 2007. gadā tika veikts, “vadoties no tā brīža situācijas”; Rudolfam Meroni šī manta netika nodota, bet “faktiski atstāta”; vēlāk procesa virzītājs bija tiesa, kurai bija jālemj par arestēto mantu; šobrīd saistībā ar mantas glabāšanu ir ierosināti pat vairāki kriminālprocesi - atbildē uz Neatkarīgās jautājumiem, kas tika adresēti ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, raksta Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt valsts, ņemot vērā, ka pacienti saņem vai iegādājas lētākas zāles, ik mēnesi ietaupa 120 000 eiro.

Pēc pusotra mēneša – 2021. gada 1. janvārī – stāsies spēkā ES jaunās attiecības ar Apvienoto Karalisti. Tas ietekmēs arī pārrobežu iepirkumus un pasta sūtījumus. Pēc gadumijas ar pievienotās vērtības nodokli tiks aplikti pirkumi Lielbritānijas internetveikalos, ja tie pārsniegs 22 eiro, kā arī personiskie sūtījumi, piemēram, dāvanas, ja tās būs dārgākas nekā 45 eiro. Tāpēc, ja ieplānots kāds vērtīgs pirkums kādā no Lielbritānijas internetveikaliem, nekavējieties ar šīs ieceres realizēšanu. Pēc pāris mēnešiem pirkums var izmaksāt par piektdaļu dārgāk.

Saeimas dienas kārtībā ir iespējamie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kurai oktobra beigās bija par to jālemj pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimas sēdi, lemšanu atlika līdz papildu informācijas saņemšanai. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks visas ačgārnības izlabot. Un tādas diemžēl šajā likumprojektā ir. Piemēram, nikotīna beztabakas spilventiņiem noteikt 4 reizes zemāku pieļaujamo nikotīna daudzumu, nekā tas ir nikotīna atkarību ārstējošos līdzekļos.

Ārkārtas situāciju Latvijā ietekmē arī arvien pieaugošā slodze uz veselības aprūpes sistēmu, un viens no iemesliem ir mediķi, kuri paši saslimuši ar Covid-19 vai koronavīrusa dēļ atrodas pašizolācijā.

Vārdu karos par koncertzāli Elizabetes ielā 2 tur jau esošas ēkas aizstāvji sauc koncertzāles celtniecību par esošās ēkas slepkavību. Koncertzāles projekta bīdītāji cenšas pārsaukt koncertzāles celtniecību par Rīgas kanālmalas zaļās jostas attīstīšanu, kuras dēļ vienu betona klucīti pārtaisīs par savādāku klucīti. Vai tiešām sabiedrībai jābāž savs deguns tādos sīkumos?

Rīgas sastrēgumus izraisa pašvaldības nolaidības dēļ pussabrukuši tilti, individuāla skolēnu pārvadāšana un telefona bakstītāji pie stūres, bet vēl viens faktors, kas sastrēgumus ievērojami paildzina ‒ tie ir autovadītāji, kas pēc avārijas izraisīšanas nevīžo paši aizpildīt saskaņoto paziņojumu apdrošinātājiem, bet sauc policiju.

Sāls patēriņš ikdienas uzturā Latvijas iedzīvotājiem arvien bijis sāpīgs jautājums, teju kā mēģinājums apšaubīt nacionālo identitāti, norādot, ka Latvijā cilvēki pārāk daudz uzturā lieto sāli. Un tas, savukārt, ir saistīts ar visā valstī paaugstinātiem asinsspiediena un aptaukošanās rādītājiem.

Saistībā ar uzņēmuma “Rīgas siltums” pieteikto siltumenerģijas tarifa kāpumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sākusi izvērtēt no “Latvenergo” iepirktā siltuma ražošanas izmaksas.

Finanšu ministrija neesot redzējusi aprēķinus, cik izmaksās pensiju piemaksu atjaunošana senioriem, kuri pensionējušies no 2012. gada, tāpēc sniegt komentāru par šo priekšlikumu tā nevar.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par 3,9 miljoniem eiro iegādājusies 6261 portatīvo datoru skolu un skolēnu vajadzībām cenu aptaujas rezultātā, nevis rīkojot atklātu konkursu. Tas vieš bažas, vai IZM tiešām ir izvēlējusies ekonomiski izdevīgāko variantu, lai ar portatīvajiem datoriem nodrošinātu pēc iespējas vairāk skolēnu. Lielākās skolas saņems katra pa 29 datoriem, bet daļa mazo lauku skoliņu vispār paliks bešā.

Satversmes tiesa sākusi skatīt lietu par minimālās pensijas neatbilstību Satversmei. Tiesībsargs Juris Jansons, pēc kura pieteikuma tiesa ir sākusi izskatīt šo jautājumu, tiesā norādīja, ka viņš nevar piekrist valdības viedoklim, ka primāri par savu pensiju ir atbildīgs pats cilvēks. Pēc tiesībsarga domām, sociāli atbildīgas valsts pienākums ir radīt tādu sociālās apdrošināšanas sistēmu, samērojot pašreizējo pensiju saņēmēju un nākotnes pensionāru tiesības saņemt adekvātu nodrošinājumu vecumdienās. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši senioru, kuri saņem minimālo pensiju. To vidū ir arī pensionāri ar lielu darba stāžu.

Vēl ne pēc vienas citas revīzijas Valsts kontrole nav tā lamāta kā pēc atbilstības/lietderības revīzijas “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība”. Nule veco strīdu starp medniekiem un nemedniekiem uzsildījusi petīcija sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss”. Tā rosina aizliegt lūšu medības, jo “Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, nepamatoti un vienīgi šauras grupas izklaides vārdā”.

Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro.

“2020. gada trešajā ceturksnī augstas konkurences tirgus apstākļos “Latvenergo” termoelektrostacijās ir izdevies saražot vairāk siltumenerģijas,” ziņo uzņēmums “Latvenergo” un izdevīgi pārdod šo preci uzņēmumam “Rīgas siltums”, kas savukārt grasās paaugstināt siltumenerģijas tarifu rīdziniekiem.

Pagaidām aicinājums nepakļauties rekomendācijām nēsāt mutes un deguna aizsegus tiek uzskatīts par vārda brīvības izpausmi, taču varas gaiteņos tiek vērtēts, kā šādus aicinājumus paudošos sodīt par huligānismu.

Strauji palielinoties Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, medicīnas iestādes jau sākušas un turpinās ierobežot gan ambulatoro, gan plānveida stacionāru darbu. Neierobežojot veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri var mediķu palīdzību var gaidīt, slimnīcas nespētu vairs sniegt neatliekamo palīdzību Covid-19 un citiem pacientiem akūtā situācijā. Veselības nozarē Covid-19 izgaismojis vienu no būtiskajām problēmām – un tas ir nevis tehnoloģiju, bet mediķu roku trūkums, lai palīdzētu visiem sasirgušajiem. Tas nozīmē, ka mediķi jākoncentrē pirmajās rindās cīņā pret Covid-19.

Saeimas dienaskārtībā atgriezies jautājums par pensiju piemaksām visiem senioriem. Pašlaik piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņem tikai tie pensionāri, kuri pensionējās līdz 2011. gada nogalei.

Šādi brīdinājumi skanējuši katra novembra sākumā pārdesmit gadu garumā un līdz šim nav piepildījušies. Šis gads nav izņēmums arī tādā nozīmē, ka atkal ir radušies jauni apstākļi, kuru dēļ situācija šķiet nopietnāka nekā jebkad iepriekš.

Atbildīgajām Saeimas komisijām būs jālemj, vai minimālo ienākumu sliekšņus, ko noteikusi valdība un apstiprinājis arī parlaments, būs jāpārskata reizi trijos gados vai tomēr reizi gadā. Šādu priekšlikumu izvērtēšanai iesnieguši trīs Zaļo un zemnieku savienības deputāti un partijas “Saskaņa” Saeimas frakcija. Pašlaik sociālās drošības likumā valdība piedāvā noteikt, ka minimālā ienākuma sliekšņus, lai izvērtētu, vai ģimene var saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus, pārskatīs tikai reizi trijos gados. Šo pieeju kritizē gan tiesībsargs, gan virkne ekspertu sociālās drošības jomā.