Juris Pūce algā zaudēs 2680 eiro mēnesī

© Foto kolāža/ F64

Bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kļūstot par Saeimas deputātu, alga uz papīra šogad samazināsies par 1607 eiro. Viņam nebūs vairs papildu piemaksa pie algas 1073 eiro apmērā reprezentācijas izdevumu segšanai un dienesta auto. Tomēr viņš, tāpat kā ikviens Saeimas deputāts varēs pretendēt uz kompensāciju par transportu un mājokļa īri, ja viņa deklarētā dzīvesvieta būs ārpus Rīgas. Turklāt, ja viņš Saeimā būs tikpat nodarbināts kā viņa iespējamais pēctecis, tagadējais Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP), starpība algā, pieskaitot ministriem maksātos reprezentācijas izdevumus, būs tikai 500 eiro (uz papīra).

Kas var nopelnīt vairāk - ministrs vai deputāts?

Ministru alga, neskaitot piemaksu reprezentācijas izdevumiem, šogad uz papīra ir 4570 eiro, ierindas deputāta alga - 2963 eiro. Tātad atšķirība - 1607 eiro. Nākamgad atšķirība starp ministra un ierindas Saeimas deputāta pamatalgu būs vēl lielāka - 1835 eiro uz papīra, jo nākamgad ministriem algā tiks rēķināti 4798 eiro, bet Saeimas deputāti pamatalgā saņems tos pašus 2963 eiro, ja vien, protams, Saeimas deputāti negrozīs likuma pantu, kas līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām paredz Saeimas deputātu algu iesaldēšanu. Ņemot vērā ministriem ik mēnesi izmaksājamo piemaksu reprezentācijas izdevumu segšanai, par kuru tēriņiem viņiem nav jāatskaitās, atšķirība ir vēl lielāka. Šogad ministriem šī piemaksa ir 1073 eiro liela. Nākamgad, augot valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem, arī ministri jauna apģērba un aksesuāru iegādei saņems lielāku piemaksu. Ministru reprezentācijas izdevumiem atvēlētā piemaksa ir tieši atkarīga no valsts prezidentam izmaksājamās reprezentācijas naudas lieluma. Ja Saeima nolems, ka valsts prezidentam nākamgad reprezentācijas izdevumiem ir nepieciešami 1192 eiro, tad ministri ik mēnesi pie algas saņems 1127 eiro.

Neatkarīgā

Savukārt Saeimas deputāti papildus pamatalgai saņem piemaksu par noteiktu amatu pildīšanu. Par darbu komisijās atkarībā no amata piemaksa šogad svārstās no 324 eiro līdz 1287 eiro (pirms nodokļu nomaksas), par darbu apakškomisijās ‒ no 157 līdz 250 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Lai izvairītos no situācijas, ka daļa tautas kalpu ieņem neskaitāmus apmaksātus amatus, bet citiem jāiztiek tikai ar pamatalgu, Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis un triju apakškomisiju loceklis. Taču deputāts var ieņemt apmaksātu amatu Saeimas frakcijā.

Šā gada septembrī un oktobrī lielāko algu starp Saeimas deputātiem saņēma Artūrs Toms Plešs (AP), kurš, iespējams, tiks virzīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam J. Pūces vietā. A.T. Plešs par darbu Saeimā septembrī un oktobrī saņēmis aptuveni 3510 eiro mēnesī uz rokas. A.T. Plešs ieņem Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāja, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja biedra, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja un frakcijas "Attīstībai/Par!" priekšsēdētāja biedra amatu. Tātad viņa alga uz papīra par darbu Saeimā, pēc Neatkarīgās aplēsēm, ir 5140 eiro, kas tikai par 500 eiro atpaliek no ministra algas kopā ar viņam izmaksājamiem reprezentācijas izdevumiem.

Saeimas deputātiem pienākas arī kompensācija par mājokļa īri un transportu, ja deputāta dzīvesvieta ir ārpus Rīgas. Maksimāli iespējamā kompensācija par transportu un mājokli šogad ir 1004 eiro mēnesī. Tiesa, uz šo summu var pretendēt tikai tie deputāti, kuru dzīvesvieta ir vairāk nekā 280 kilometru attālumā no Rīgas. Juris Pūce, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju, nav norādījis, ka viņam piederētu kāds īpašums. Viņa dzīvesbiedres Zaigas Pūces (Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktores) deklarācijā minēta īpašumā esoša zeme un ēkas Bauskā, kā arī ar kādu kopīpašumā esoša zeme un ēkas Rīgā.

Jurim Pūcem, pildot Saeimas deputāta pienākumus 2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā, netika aprēķināta kompensācija par mājokļa īri vai transportu. Ja vien šo divu gadu laikā Pūču ģimene nav mainījusi dzīvesvietu, tad, visticamāk, tagad, kļūstot par Saeimas deputātu, J. Pūcem nepienāksies kompensācija.

Taču vienlaikus Saeimas kārtības rullis paredz, ka pat Rīgā dzīvojošiem deputātiem ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, tiesa, nepārsniedzot noteiktu summu (šogad tie ir 151 eiro mēnesī). Tas nozīmē, ka teorētiski J. Pūce varētu iesniegt izmantotas sabiedriskā transporta biļetes. Tas nav joks, jo tiešām šādi gadījumi Saeimā ir bijuši. Tiesa, ne saistībā ar J. Pūci. Taču, ņemot vērā autostāvvietas caurlaides epopeju, viss ir iespējams.

Alga ‒ galvenais ienākumu avots

Jura Pūces Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina, ka viņa ienākumi 2019. gadā sasniedza 72 433 eiro. Lielākā daļa ‒ 68 817 eiro ‒ saņemti par darbu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, aptuveni 2000 eiro ‒ par darbu Saeimā. Tāpat J. Pūce ienākumus guvis par darbu Latvijas Universitātē (416 eiro) un viņam pašam piederošā uzņēmumā "Epko" (1180 eiro).

J. Pūce bija deklarējis parādsaistības 25 000 eiro apmērā, kas ir par 4000 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Tāpat viņš izsniedzis aizdevumu 41 545 eiro apmērā.

2018. gada J. Pūces ieņēmumi bijuši 37 192 eiro. Lielāko daļu ienākumu ‒ 20 619 eiro ‒ viņam nodrošināja SIA “Epko”. Aptuveni 10 500 eiro J. Pūce nopelnījis, strādājot par Rīgas domes deputātu, bet vēl 5105 eiro - par darbu Saeimā. Algu ministrs saņēmis arī par pasniedzēja darbu Latvijas Universitātē, kā arī nedaudz vairāk nekā 300 eiro viņš saņēmis no Valsts kases.

2018. gadā J. Pūces parādsaistības bija vairāk nekā 29 000 eiro, kā arī viņš noslēdzis līdzaizņēmuma līgumu 81 600 eiro apmērā un izsniedzis aizdevumu 40 815 eiro apmērā.

Kompensācija nepienākas

Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram pēc tam, kad viņš beidzis pildīt amata pienākumus, pienākas kompensācija vienas mēnešalgas apmērā. Pabalstu izmaksā mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā amatpersona beigusi pildīt amata pienākumus, ja šī amatpersona sniegusi apliecinājumu, ka uz to neattiecas pabalsta izmaksas ierobežojumi. Pabalstu neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts, kā arī tad, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs mēneša laikā no dienas, kad beidzis pildīt amata pienākumus, apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā. Tā kā J. Pūce ir kļuvis par Saeimas deputātu, šī kompensācija viņam iet secen.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais