Aizvadīto nedēļas nogali iesaistītie politiskie spēki pavadījuši diskusijās par demisionējušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pēcteci. Rezultātus šim procesam sola rīt, taču diskusija par to, vai J. Pūcem nevajadzētu padomāt arī par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, tā arī nav aizsākta.
Pašam “Latvijas attīstībai”, kas ir viena no komponentēm “Attīstībai/Par!”, pārstāvim J. Pūcem šķiet, ka ministra amata atstāšana ir pietiekams sods un viņam nav nekādu morāli ētisku šķēršļu atgriezties Saeimas deputāta amatā.
“Es plānoju atgriezties darbā Saeimā. Es neteicu sabiedrībai patiesību, kad apgalvoju, ka es neesmu lietojis citam izsniegtu “Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Biju lietojis un vairākkārt.
Vakar es par to, ka neteicu patiesību, atvainojos sabiedrībai, uzņēmos atbildību un atkāpos no sava amata. Uzskatu, ka tas bija samērīgi pret nodarījumu,”
aizvadītajā piektdienā Neatkarīgajai teica J. Pūce. Viņa atgriešanās Saeimā nozīmē šī amata zaudēšanu otrai “Attīstībai/Par!” komponentei ‒ “Kustība Par!” pārstāvei Dacei Bluķei un “Latvijas attīstībai” ietekmes palielināšanos parlamentā.
Bijušā ministra redzējumam nepiekrīt Rīgas Stradiņa universitātes lektore, studiju virziena “Socioloģija, politoloģija, antropoloģija” vadītāja Lelde Metla-Rozentāle. Eksperte atzīst, ka neviens nevar piespiest deputātu nolikt mandātu, taču J. Pūcem esot pamats aizdomāties par to, vai šāda rīcība nebūtu tautas priekšstāvja cienīga.
“Bet,
ja paskatāmies, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kur parlaments ir augstākā institūcija, tad teikt, ka pietiekams sods ir atgriešanās deputāta amatā, ir nepareizi, jo parlamenta deputātiem jābūt ar augstāko reputāciju, jo viņi ir likumdevēji, un tikai tad seko izpildvara.
Ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp cilvēku parasto, kas reizēm ar auto brauc ātrāk, nekā tas atļauts, bet, kad esi vēlētā amatā, tur tev ir cita atbildības latiņa. Tādēļ uzskatu, ka šādas kļūdas nevar pieļaut, un, runājot par politiķi ar tādu pieredzi, kāda tā ir Pūces kungam, es neteiktu, ka tā ir kļūda. Tā nebija maldināšana. Maldina, kad nepasaka kaut ko līdz galam. Tā nav maldināšana, tā ir, sauksim lietas īstajos vārdos, melošana. Ja viņš par šo varēja melot, kāpēc lai viņš nemelotu kādā citā reizē, esot deputāta amatā,” saka eksperte.
Savukārt politologs Filips Rajevskis nav tik strikts un uzskata, ka atkāpšanās no ministra amata un zaudētās izredzes nepieciešamības gadījumā stāties premjera amatā vēl šīs Saeimas sasaukumā ir pietiekams sods J. Pūces nodarījumam.
“Tas ir sarežģīts jautājums.
Es domāju, ka tas nodarījums nav tik liels. Viņš to politisko atbildību kā ministrs ir uzņēmies, vai viņam jāaiziet no aktīvās politikas uz diviem gadiem? Domāju, ka ne.
Mums tie ētiskie standarti ir tādi... Mums ar krimināllietām cilvēki strādā Saeimā, un par melošanu diez vai vajadzētu pamest Saeimu. Tas ir gana nopietns sods par ne pārāk nopietnu nodarījumu,” saka politologs.
Viņš gan atgādina, ka nepārsūdzamu spriedumu šajā skandālā J. Pūcem pasludinās vēlētājs - 2022. gada Saeimas vēlēšanās, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka vēlētāju šādi skandāliņi īpaši neietekmē.
“Vēlēšanas ir tāds kā pagātnes grēku dzēšanas process. Mēs esam redzējuši daudzus politiķus, kas iziet vēlēšanu ciklu, un atkal viss ir kārtībā,” saka F. Rajevskis.
Uz to, ka vēlēšanās elektorāts neatceras vai nevēlas atcerēties dažu politiķu grēkus un grēciņus, norāda arī L. Metla-Rozentāle: “Tas protams ir jautājums, vai tauta šo atcerēsies nākamajās vēlēšanās.”
Neapskaužamajā situācijā J. Pūce nonāca pēc tam, kad “Latvijas attīstībai” nule pametušais Māris Mičerevskis nāca klajā ar paziņojumu, ka “Latvijas attīstībai” rindās zeļ un plaukt visādas mahinācijas. Neko pārlieki “smagu” un konkrētu viņš sabiedrības vērtējumam nepiedāvāja, taču norādīja, ka
J. Pūce, būdams ministrs, kuram šāda atļauja nepienākas, izmantojis citai amatpersonai izsniegtu “Rīgas satiksmes” atļauju bezmaksas auto novietošanai un pieprasījis, lai Rīgas domē ievēlētais M. Mičerevskis arī viņam tādu sagādātu.
Sākotnēji J. Pūce noliedza, ka M. Mičerevska teiktais būtu patiesība, taču vēlāk nāca klajā ar paziņojumu par demisiju un nožēlu, ka maldinājis savus vēlētājus.
Šai lietai pieķēries arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas par “Rīgas satiksmes” atļauju un J. Pūces saikni ar tām, uzsācis resorisko pārbaudi par iespējamu prettiesisku autostāvvietas caurlaides izmantošanu.
Ar resorisko pārbaudi Kriminālprocesa likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.
Šajā kontekstā ir vērts atcerēties nedaudz vairāk par četriem gadiem vecos notikumus ar kādreizējo veselības ministru Gunti Belēviču. Viņš pēc ilgākas liegšanās no augstā amata atkāpās, jo tika pieķerts par ķirurģisku manipulāciju veikšanu Latvijas onkoloģijas centrā, apejot oficiālo pacientu reģistrācijas kārtību. Tāpat G. Belēvičs neatjaunoja vēlēšanās iegūto Saeimas deputāta mandātu un izstājās no Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zaļās partijas.
