Izpēte

Atbildīgajām Saeimas komisijām būs jālemj, vai minimālo ienākumu sliekšņus, ko noteikusi valdība un apstiprinājis arī parlaments, būs jāpārskata reizi trijos gados vai tomēr reizi gadā. Šādu priekšlikumu izvērtēšanai iesnieguši trīs Zaļo un zemnieku savienības deputāti un partijas “Saskaņa” Saeimas frakcija. Pašlaik sociālās drošības likumā valdība piedāvā noteikt, ka minimālā ienākuma sliekšņus, lai izvērtētu, vai ģimene var saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus, pārskatīs tikai reizi trijos gados. Šo pieeju kritizē gan tiesībsargs, gan virkne ekspertu sociālās drošības jomā.

Vides ministrija uzņēmusies pildīt Izglītības un Veselības ministrijas funkcijas, lai iedzīvotāju veselības uzlabošanas nolūkos izglītotu viņus par slikta gaisa elpošanas kaitīgumu. Kampaņai atvēlēti ievērojami līdzekļi. Tikmēr finansējums mājsaimniecību individuālo apkures ierīču uzlabošanai vai nomaiņai tiek solīts kaut kad varbūt pēc diviem gadiem. Tieši lielpilsētu piesārņotais gaiss šobrīd vides kvalitātes topā Latvijai liedz pacelties uz pirmo ‒ zaļāko vietu.

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores Lienes Cipules atklātā vēstījuma par Latvijas slimnīcu spēju uzņemt visus pacientus akūtā situācijā, ieskaitot pacientus ar Covid-19, Veselības ministrijas paspārnē esošā Valsts operatīvā medicīniskā komisija uzdevusi visām slimnīcām būt gatavām nodrošināt pacientu uzņemšanu.

Situāciju darba tirgū šobrīd ir grūti prognozēt, jo globālā pandēmija atstāj un arī turpmāk atstās savu iespaidu. Tajā pašā laikā mainās darba tirgū nepieciešamās prasmes ‒ katrā nozarē tās ir atšķirīgas, tomēr, manuprāt, lielā mērā to ietekmēs arī energoefektīvi un videi draudzīgi projekti būvniecībā un energopakalpojumu attīstībā. Tāpēc speciālisti, kuri spēj radīt jaunus pakalpojumus un produktus, kā arī attīsta tehnoloģijas, kļūst aizvien pieprasītāki.

Neuzmanīgam sociālā tīkla “Twitter” lietotājam varētu šķist, ka “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnāliste, publiciste, sabiedriskā darbiniece un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Elita Veidemane piepeši ir mainījusi savu viedokli par 180 grādiem itin visos sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Taču tā nav. Meli tiek tvītoti no viltus profila, kas izveidots acīmredzot nekrietnā nolūkā ietekmēt sabiedriski politiskos procesus Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgā virzienā. Lietotāja vārdā pamainīts viens burts.

Spēkā esošā politisko partiju finansēšanas kārtība reģionālajai partijai “Gods kalpot Rīgai” veicinājusi ambīciju izaugsmi, un pēc diviem gadiem tā startēs 14. Saeimas vēlēšanās. Apzinoties savas izredzes nacionālajā līmenī, tā startam vēlēšanās meklēs partneri – kādu citu reģionālo partiju, kura būtu ar mieru uzrunāt vēlētāju, startējot zem kristīgi demokrātiskā karoga.

Igaunijas kavēšanās ar līguma parakstīšanu neietekmē projekta tālāko virzību, taču bruņumašīnu izstrādes izdevumus gan nāksies dalīt uz divām projekta dalībvalstīm – Latviju un Somiju. Pirmā testējamā sešu riteņu bruņumašīna Latvijā varētu nonākt jau nākamgad. Tikmēr citu iepirkumu – par kāpurķēžu kaujas mašīnu piegādi ‒ var uzskatīt par sekmīgi pabeigtu.

Šajā apkures sezonā lētākā apkure ir Aizkrauklē, kur par siltumu ir jāmaksā 35,45 eiro par megavatstundu. Tas ir teju divas reizes lētāk nekā Saulkrastos un Zvejniekciemā, kur apkures tarifs ir 69,98 eiro par megavatstundu.

Tuberkulozes kontrole Covid-19 pandēmijas dēļ ir apdraudēta, tāpēc var sagaidīt, ka šī un nākamā gada laikā par 25 līdz 30 procentiem samazināsies jaunatklāto tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits un par 13 procentiem pieaugs mirstība ar tuberkulozi, uzsver Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs Rišards Zaļeskis, pamatojoties uz Pasaules veselības organizācijas datiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH Latvia” uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā pie Valdeķu un Graudu ielas, kura nomnieks būs arī mazumtirdzniecības tīkls “Lidl”. Šis būs pirmais projekts Latvijā, kurā “Lidl” īrē telpas. Lai uzbūvētu divas ēkas, no kurām vienu aizņems “Lidl”, bet otrā tiks izvietoti citi veikali, iekārtota autostāvvieta un paplašināta Spulgas iela, nāksies nocirst aptuveni 160 kokus.

Kamēr Latvija apzinīgi pilda ar Krieviju noslēgto līgumu par karavīru kapu aprūpi ‒ nule arī Valmierā, vēstniekam Jevgeņijam Lukjanovam klātesot, atklāts atjaunotais padomju memoriāls ‒, Sibīrijā mirušo latviešu piemiņai izgatavotā stēla guļ noliktavā. Bet sarunas par vēl citām piemiņas zīmēm nekust no vietas. Te pareizticīgo baznīcai kaut kas nepatīk, te vietējam gubernatoram nepatīk. Te latvieši nepatīk, pat miruši.

Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par 2020. gada pirmo deviņu mēnešu demogrāfiskajiem rādītājiem norādītais dzimstības samazinājums par 5,1% ir pa vidu starp –4,9% Igaunijā un –5,6% Krievijā, toties Lietuvā dzimstības samazinājuma temps šogad ir –12,5% pret pagājušo gadu.

Saeimas atbildīgā komisija apstiprinājusi grozījumus likumā, kas paredzēs naudas soda piemērošanu personām, kas normatīvo aktu noteiktajās vietās nevalkās mutes un deguna aizsegu. Opozīcijas rindās izskan bažas, ka šāds likums negodīgi vērsīsies pret sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, kuriem masku iegāde var sagādāt grūtības, taču koalīcija sola, ka likums tiks piemērots saudzīgi.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.

Valdība slēgtajā daļā izskatījusi visu Latvijas sabiedrību interesējošu jautājumu – Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Ņemot vērā nepietiekamos gripas vakcīnas krājumus pašlaik Latvijā, pieaug bažas, vai gadījumā, ja Eiropā kāda vai vairākas Covid-19 kandidātvakcīnas izturēs visas pārbaudes un tiks reģistrētas, Latvijas iedzīvotāji to varēs saņemt pietiekamā daudzumā vai vispār saņemt.

Mājokļu projektu attīstītāju un banku turpināto dzīvokļu pirkšanas reklāmu nākas salāgot ar Latvija iedzīvotāju ierobežotajām finanšu iespējām.

Tiesībsargājošo iestāžu aktivitātes rada iespaidu, ka vienīgais melis Latvijas Republikā, kas melošanu padarījis par biznesu, ir Niks Endziņš. Tomēr tā gluži nav, jo netraucēti turpina darboties arī citu personu un pat starptautisku organizāciju uzturēti informācijas resursi sabiedrības maldināšanai. Viens no tādiem ir kla.tv, kas savu propagandu pret sabiedrībā pastāvošajām paradigmām izplata vairākos desmitos valodu, latviešu ‒ ieskaitot.

Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un valsts apmaksātus izmeklējumus pēdējos gados veicis vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi, tostarp nopauzētā uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana Latvijas sievietēm uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu. Valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikušas vien 27,8 procenti uzaicināto sieviešu, dzemdes kakla pārbaudi – 33 procenti sieviešu, savukārt profilaktisko zarnu vēža pārbaudi – 7,1 procents iedzīvotāju.

Arvien vairāk pusaudžu ar atkarības risku paši vēršas pēc palīdzības Pusaudžu resursu centrā, īpaši to varēja novērot pēc Covid-19 pandēmijas atceltajiem ierobežojumiem, kad centrs saņēma vislielāko palīdzības lūgumu skaitu.

Iecere uztaisīt somu uzņēmuma “Patria Land Oy” rūpnīcā ar Baltijas valstīm kopīgu bruņumašīnas modeli, pārtapusi Somijas un Latvijas kopprojektā. Igaunija projekta dārdzības un nepietiekamo ieguvumu dēļ izstājusies.

Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet puse aptaujāto atzina, ka to nav darījuši. Analīzes pilnas asins ainas noteikšanai savukārt veikuši 67 procenti iedzīvotāju, liecina veselības monitorings, ko veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Satversmes tiesā plaši apspriestie jautājumi par nabadzības līmeni Latvijā un trūcīgas personas statusa noteikšanu, kas nedrīkstētu būt politisks lēmums, risināti pārsteidzošā veidā. Tā vietā, lai būtiski mainītu sociālās palīdzības likumus, jaunā metodika, kā noteikt nabadzības sliekšņus, ir “ieslēpta” nevis likumprojekta tekstā, bet anotācijā. Tiesībsarga biroja speciāliste Ineta Rezevska norāda, ka šāda prakse nav pieņemama. Vienota metode minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un konkrēti kritēriji sociālās palīdzības minimuma noteikšanā jānosaka likumā, nevis anotācijā, kas ir likumprojektu paskaidrojošs teksts.