Angermanlandes apgabala tiesa Zviedrijā piespriedusi mūža ieslodzījumu migrantam Abubakeram Mohamadam Avadam. Taisnība ir triumfējusi, ja vien par tādu uzskata slepkavas un izvarotāja nokļūšanu zviedru tautas mūžamaizē. Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centrs un citi velkamisti satraucas, ka šī nozieguma atspoguļošana vairo negatīvus stereotipus un aizspriedumus Latvijas sabiedrībā.
Veselības nozares budžets nākamgad būs par 171 miljonu eiro lielāks, tomēr papildu finansējumu valdība ir piešķīrusi tikai mediķu algu palielinājumam. Ne kompensējamo medikamentu plašākai pieejamībai un jaunu zāļu iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, ne pakalpojumu tarifu palielināšanai slimnīcās, par ko tās cīnās jau vairākus gadus, finansējums nav atrasts.
Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.
Latvijas Zaļā partija ir gatava pārskatīt savas attiecības ar pašlaik otru populārāko politisko spēku ‒ Latvijas Zemnieku savienību un pat pārtraukt partiju apvienību veidojošo sadarbību. Politiskās organizācijas radīšanas idejas autori un realizētāji gan uzskata, ka tā ir nepārdomāta ideja, kas nenesīs labu ne zaļajiem, ne zemniekiem.
Sociālā tīkla konta uzlaušanu piedzīvojušas gan valsts iestādes Latvijā, gan slavenības. Pirms mēneša tika uzlauzts arī db.lv konts “Facebook”. Svētdienā vairāki tūkstoši šī konta sekotāju saņēma ziņu, ka db.lv konta īpašnieks “Facebook” tagad ir mistisks apģērbu tiešsaistes veikals.
Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vakar prezentēja jaunākos dokumentu izstrādājumus, kas attiecas uz nākotnes transporta politiku. Covid apstākļos ierēdniecību apsēdis neizskaidrojams ekooptimisms – līdz 2027. gadam iedzīvotāji masveidā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem un pārsēdīsies uz veselīgiem velosipēdiem vai brīnišķīgu sabiedrisko transportu, kas kursēs pa jauniem un klusiem ceļiem. Ja nu kāds tomēr vēlēsies palikt uz četriem riteņiem, viņš drīkstēs vērsties bankā pēc aizņēmuma elektroauto iegādei.
Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.
Kamēr meža nozare ar vides organizācijām gadiem kaujas par to, cik resnus kokus drīkst mežā zāģēt, cik sakoptiem jābūt izcirtumiem un daiļām jaunaudzēm, Ministru kabinets faktiski atļāvis mežu likvidēt ‒ kokus aizstāt ar vēja turbīnām. Mežos tagad ir atļauta industriāla apbūve, kas radikāli mainīs Latvijas ainavu.
Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.
Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar savu Latviešu vēsturisko zemju likumu ļoti grib kļūt par trešo vērā ņemamo cilvēku aiz Latviešu Indriķa un Skruzīšu Mikus, bez kuriem nekādu sēļu pasaulē vispār nebūtu jeb vairs nebūtu.
Koronavīruss ietekmē ne tikai cilvēka fizisko veselību un sociālās attiecības, bet arī garīgo veselību. To apliecina gan pasaulē veiktie pētījumi, gan aptaujas un izpēte Latvijā. Covid-19 epidēmijas laikā veiktā Veselības indeksa aptauja rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bieži jūtas satraukti, nomākti un aizkaitināti.
Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.
Aicināt visus vakcinēties pret gripu, lai samazinātu šīs vīrusa infekcijas slimības izplatību Covid-19 epidēmijas apstākļos, un tad atskārst, ka gripas vakcīnu visiem nepietiks. Saprotams, ka gripas vakcīnas kļūst par deficīta preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tomēr – vai ir izdarīts viss, lai mazinātu ažiotāžu ne tikai pēc maskām, bet nu jau arī pēc vakcīnu pieejamības.
Uz Baltā spieķa dienu briļļainajiem, vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem valdība sarūpējusi nelāgu dāvanu. Var jau teikt, ka masku valkāšana visiem ir neērta. Taču briļļainiem cilvēkiem brilles svīst ciet – jo tuvāk ziema, jo vairāk. Savukārt redzes invalīdiem maskas ir sarežģīts papildu šķērslis, orientējoties vidē, jo traucē lietot alternatīvās maņas ‒ ožu un dzirdi.
Starp maskotām sejām vakar sabiedriskajās vietās pavīdēja arī cilvēki, kuriem maska bija aizāķēta aiz vienas auss, maska nostumta zem deguna vai vispār pabāzta zem zoda. Tāds skats vakar nebija nekas neparasts lielveikalos, kur kopš vakardienas ir obligāti jānēsā maskas. Daļā tirdzniecības centru cilvēki bez maskām vispār netika ielaisti, citos par masku neesamību neviens nelikās ne zinis.
Latvijas medicīnas iestādēm nav jāuztraucas par sejas aizsargmasku krājumiem, jo to krājumi ir “apmierinoši”, šādu īsu atbildi Neatkarīgā saņēma veselības iestādē. Slimnīcām pašām jāturpina iepirkt medicīniskās maskas un citus aizsardzības līdzekļus un pašām jāseko, vai respiratoru, cimdu un masku krājums jau nav sasniedzis kritisku brīdi.
“Mēs tik viegli nepadosimies,” Neatkarīgajai teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam, kad valdība bija noslēgusi pēdējās vienošanās par 2021. gada budžeta projektu, kurā nav paredzēti nieka 4,8 miljoni eiro jaunu dīzeļvilcienu pirkšanai.
Tiesībsargs Juris Jansons aicina līdz 2024. gadam pārtraukt cilvēku ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, jo tas ir pretrunā ar pašas valsts sociālās politikas mērķi – cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus un dzīvi sabiedrībā, ne institūcijā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un viņa parlamentārais sekretārs Jānis Butāns ir maldinājuši sabiedrību, apgalvojot, ka jauns transportlīdzekļu nodoklis tiks ieviests ar mērķi “novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā”. Patiesībā mērķis bija tieši pretējs ‒ ievest pēc iespējas vairāk lietotu mašīnu, lai iekasētu no to lietotājiem pēc iespējas vairāk naudas un par šo naudu nopirktu milzīgus dīzeļdzinējus. Vilcienus. Kuluāros baumo, ka tagad gaidāms mēģinājums paaugstināt ikgadējā ekspluatācijas nodokļa likmes.
Izveidojot Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju, Saeima sākusi izvērtēt iespējas Latvijā ieviest bezmaksas augstāko izglītību. Igaunijā tā jau ir bezmaksas, un tuvākajā laikā Latvijai soli priekšā būs arī Lietuva.
