Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.
“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.
Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.
Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis pamanījies azartspēlēs notrallināt 30 miljonus eiro. Izrādās, Stepukoņa pārstāvētā fonda vadošais partneris Simons Gustainis ir bijis arī partijas “Vienotība” aktīvista Andra Grafa pārstāvētā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) padomes loceklis.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija kārtējo reizi nodemonstrējusi, ka ne velti saucas “pirmā”. Nesen šīs skolas skolēnu duets “Vēstulēs” vairāk nekā cienīgi atzīmējās “Eirovīzijas” dziesmu atlases konkursā “Supernova”, un nupat šīs skolas audzēkņu sarīkotās politiķu debates daudz ko interesantu atklāja par pašiem politiķiem. Tajā skaitā to, ko viņi paši labprāt slēptu.
Rīt pie Ministru Kabineta piketēs mežu audzētāju un kokrūpniecības nozares organizācijas, prasot novērst Latvijas meža nozares nostādīšanu būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un paredzēt taisnīgas kompensācijas, veidojot jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus. Piketam, iespējams, piepulcēšoties arī lauksaimnieku organizācijas. Kas piecēlis kājās nozari un ir pieaugošās neapmierinātības pamatā?
“Kurš dzied mūsu Operā? Dzied, piemēram, Kristiāns Benedikts, lietuviešu tenors, kurš 2022. gada decembrī Minskā dziedāja koncertā Lukašenko un Putinam. Benediktam tāpēc ir liegums uzstāties Lietuvā. Savukārt Rīgā viņš dzied, bet es staigāju apkārt operteātrim,” sašutis ir izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš pēdējo piecu gadu laikā Nacionālajā operā ir dziedājis tikai divas (!) reizes. Nobriedis pamatīgs konflikts starp Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko.
Krievijas antiputiniskās kustības līdera Alekseja Navaļnija bēres piektdien
izvērtās visai plašā pret režīmu vērstā demonstrācijā. Lai arī Kremlis darīja
gandrīz visu iespējamo, lai šīs bēres paietu pēc iespējas neievērojamāk un
klusāk, sanāca tieši otrādi.
Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības izteikums “Neatkarīgajā”, ka bijusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova turpmāk strādāšot Brīvdabas muzejā, sabiedrībā un jo īpaši muzeju darbinieku aprindās raisīja milzu intrigu – kā tad tā – vai patiesi Okupācijas muzeja kritiķei tagad atrasta darba vieta Brīvdabas muzejā?
Kopš pērn sašķēlās Rīgas domes (RD) “Ušakova gāzēju” koalīcija un Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis, attiecības starp abiem politiski tuvajiem spēkiem – “Progresīvajiem” un “Vienotību” – kļūst arvien saspringtākas. Kā šīs domstarpības var ietekmēt attiecības “lielajā” koalīcijā Saeimā un valdībā?
“Mans tautastērps nesadega, un tas ir simboliski,” jau atguvusies no trešdienas nakts šausmām, kad Okupācijas muzeja logā tika iemesta degmaisījuma pudele, teic muzeja direktore Solvita Vība. Ap vieniem naktī kāds nelietis iemeta pašdarinātu “Molotova kokteili” tieši direktores logā. Izdega viņas kabinets, pārogļojās krēsls. Muzeja cilvēki nav cietuši. Sarunā ar “Neatkarīgo” Solvita Vība, runājot par neliešiem, teic: “Pat neceriet, ka mēs nobīsimies.”
Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.
Jūrmalā kaislības uzbangojušas tik augstu, ka brīžiem šķiet: tās noskalos abas skolas – Pumpuru un Jaundubultu – un priežu mežā starp kokiem aizpeldēs abu mācību iestāžu klašu, skolotāju istabas un sporta zāles paliekas… Faktiski bez sabiedriskās apspriešanas un bez risku analīzes Jūrmalas dome (JD) abas skolas nolēma reorganizēt. Vecāki joprojām turas pretim šim plānam un sola vērsties tiesā.
Pēc diviem gadiem pilna mēroga kara Ukrainā arī pie mums sākusies diskusija par to, ko īsti nozīmē izslavētais NATO 5. pants. Kā tas precīzi tulkojams gan tīri lingvistiski, gan arī praktiski? Vai ārēja uzbrukuma gadījumā tas darbosies automātiski, vai arī sāksies bēdīgi slavenā darbības saskaņošana?
“Neatkarīgās” aptaujātie Krievijas policijas meklējamo personu sarakstā esošie politiķi nepošas braukt ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, ne arī uz kādām agresorvalstij draudzīgām valstīm. Viņi gan aicina Latvijas valstspiederīgos ārzemēs būt piesardzīgiem, jo ne tikai amatpersonas var būt Krievijas specdienestu provokāciju mērķis.
Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā sabiedriskā medija portālā “lsm.lv” publicētās karikatūras, kurās ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas, liecina tikai par vienu: tie, kas šīs karikatūras zīmēja un pēc tam ievietoja portālā, dzīvo kaut kādā savā, no reālās dzīves atrautā pasaulē, kurā ir sava ētika.
Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?
Esmu pārliecināts, ka politiskā partija “Progresīvie” uz Latvijas politiskās skatuves ir “uz palikšanu”. Kaut vai tāpēc, ka tā ir partija ar savu, pagaidām varbūt vēl ne līdz galam noformulētu, bet diezgan skaidru ideoloģiju. Šādas orientācijas partija nemaz nevarēja Latvijā neparādīties, jo 30 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā ir pirmā īsti kreisā partija.
Latvijas valstspiederīgajiem pašiem jāizvērtē nepieciešamība doties uz valsti vai tranzītā caur to, ja tā nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsts – atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar tā dēvēto Krievijas melno sarakstu, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.
Pirms diviem gadiem sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Vienā vārdā – karš. Mums kaimiņos. Tikai tagad ar atpakaļejošu datumu varam apjaust, cik gan ļoti mums paveicās, ka Putins par agresijas upuri neizvēlējās mūs. Izlaidīsim spriedelējumus par mūsu pašu bruņoto spēku kaujas spējām un NATO rīcību šādā gadījumā, jo vēsture kāda ir, tāda ir. Nav ko fantazēt par tēmu – kā būtu, ja būtu.
Poļu zemnieku robežas ar Ukrainu bloķēšana un uz sliedēm vai ceļmalā izbērtie Ukrainas graudi rada nepatīkamas sajūtas ikvienam, kurš jūt līdzi Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Polija, kura kara sākumā bija viena no dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām, tagad ar to regulāri plēšas. Kas notiek? “Maskavas roka”, iekšpolitiskās cīņas vai visu ķīviņu biežākais cēlonis – nauda?
Šodien Latvijas Krievu savienība (LKS) rīko protesta akciju pie Rīgas domes (RD) pret dažu Rīgas ielu pārdēvēšanu. Tas, ka pret šo ielu pārdēvēšanu atbildīgās komisijas sēdē balsoja “Saskaņas” un LKS deputāti, neizbrīna, taču arī “Progresīvo” frakcijas deputāti balsoja faktiski pret (Igors Kļaviņš, Mārtiņš Kossovičs – atturas; Mārtiņš Staķis – nebalso).
