Komentāri

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.

***

Aplokšņu algu skandāls “Vienotības” birojā un aizdomas par partijas melno kasi met tumšu ēnu uz vienmēr šķietami gaišo “Vienotības” tēlu. Pašsaprotami virspusē uzpeld jautājums par partijas nākotni. Vai tai nedraud agrāko varas partiju – “Latvijas ceļa” un Tautas partijas – liktenis?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par koučinga pakalpojuma nodrošināšanu augstākā līmeņa vadītājiem. Iepirkuma summa ir 34 tūkstoši eiro. Pretī saņems pakalpojumu – individuālā koučinga iespēju. Tā sekmēšot “vadītāju pašattīstību, sava vadības potenciāla un resursu apzināšanu un izmantošanu sevis, komandas un iestādes vadīšanā”.

Sabiedrības nedalītu sajūsmu izsauca Artūra Krišjāņa Kariņa dzīvesbiedres Andas emocionālā vēstule, kurā viņa atklāj savas jūtas pret laulāto draugu. Kaut kas tomēr liek domāt par priekšvēlēšanu reklāmu, ko, iespējams, pierunājuši veidot Krišjāņa PR speciālisti, bet tā laikam tikai ļaunu mēļu kulstīšanās. Politologs Filips Rajevskis notikušo “Neatkarīgajai” skaidro ar partijas līderi nomācošo pamestības sajūtu.

Saeimā pašlaik notiek diskusijas par sankciju papildinājumiem Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”. Grozījumu būtība: paredzēt Krimināllikumā iespējas likt cietumā fiziskas personas – uzņēmējus – par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?

Pērnā gada decembrī “Neatkarīgā” aizsāka diskusijas par kodolreaktora būves nepieciešamību Latvijā. Beidzot kodolenerģijas tēma nonākusi arī līdz politiķu dienaskārtībai –Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina izvērtēt kodolenerģijas attīstību – Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā" jau tiek analizēts Saeimas apakškomisijā.

Mangāna rūdas skandāls ir kārtējais “ordenis” pie valdības necilā uzvalciņa atlokiem. Kaut arī – kā apgalvo valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas dzelzceļš” runasvīri – mangāna rūda nav iekļauta nevienā starptautisko sankciju sarakstā, šim jautājumam ir arī amorālā puse: mangāna rūdu Krievija izmanto ieroču ražošanā. Savukārt Latvija nodrošina Krievijai tranzītpakalpojumus. Par to, kāpēc tas tā notiek, uzdevu jautājumus vairākām institūcijām.

Latvijas Mūzikas akadēmijā uzliesmojis skandāls. Atsevišķi mācībspēki uzmākušies, izteikuši aizskarošas, divdomīgas piezīmes studentēm, kopā dzēruši un pēc tam atļāvušies būt pārāk vaļīgi. Citiem vārdiem, veikuši darbības, kuras mūsdienās kvalificējamas kā seksuālā vardarbība. Tiesa, cik noprotams no publiski pieejamās informācijas, līdz izvarošanai tradicionālā izpratnē lieta neesot nonākusi.

Ungārijas autoritārā līdera Viktora Orbāna izteikumi Ungārijas nacionālajā televīzijā pēc vizītes ASV, kur viņš tikās ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu (bet netikās ar esošo prezidentu Džo Baidenu), ir vērtīgi kaut vai tāpēc vien, ka viņi abi – Orbāns un Tramps – ir cilvēki, kurus vieno pasaules redzējums. Tāpēc viņi lieliski viens otrs saprot.

Valsts a/s “Attīstības finanšu institūcija “Altum” mājaslapā lasāms, ka no trim tās padomes locekļiem šobrīd vienīgi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Līgai Kļaviņai ir “Altum” padomes locekļa pilnvaras līdz 2025. gada beigām. Savukārt uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijas deleģētajiem padomes locekļu amatiem pērn tika izsludināts konkurss, un drīzumā jābūt publiskotiem tā rezultātiem.

Partijas “Jaunā vienotība” valde nolēma no partijas izslēgt bijušo biroja darbinieku Normundu Orleānu, kurš cēla trauksmi par aplokšņu algām šajā partijā. Tā arī vērsīsies pret viņu par reputācijas graušanu – tā norādīja “Jaunās vienotības” priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Nav tikai skaidrs, vai Ašeradens vērsīsies tiesā vai kādā citā viņam vien zināmā instancē.

Kā mēdz teikt: nekad tā nebija bijis, un, še tev, atkal. Kārtējā skandālā iekuļas “svēto apvienība” – “Vienotība”. Izrādās, partijas biroja darbiniekiem maksātas algas aploksnēs. Tā vismaz ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”, un nav pamata tam neticēt. Diez vai “Vienotības” darbinieki, pieauguši cilvēki, nevis studenti/praktikanti, būtu ilgstoši strādājuši par minimālo algu.

Īrijas Republikas vēlētāji 8. marta referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja pret Īrijas konstitūcijas grozīšanu.

“Veselā saprāta un ētikas principu ievērošana mūsu politiķiem nav raksturīga,” komentēdams kārtējo Latvijas valdības dubultmorāles skandālu ar mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, teic politologs Filips Rajevskis. Igauņu izdevums “Postimees” ziņo, ka no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% pārkrāva Igaunijā un Latvijā, visvairāk – Rīgas un Ventspils ostās.

Uzreiz jāsaka, ka šis sadalījums “pareizajās” un “disidentiskajās” filmās ir visai nosacīts un patiesībā par labākās filmas titulu svētdienas vakarā cīnīsies desmit filmas, kuras visas kaut kādā aspektā ir izcilas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens lēmis mainīt ilggadējo biroja vadītāju Signi Jantoni uz citu ministram tīkamāku personu. Ministra biroja vadītājai plānots piedāvāt partijas “Vienotība” ģenerālsekretāra amatu.

Galvaspilsētas pašvaldību – Rīgas domi (RD) – tricina korupcijas apēnoti skandāli gluži kā Nila Ušakova laikā. Ne velti kāds asprātis pat ieteica pašreizējam Rīgas mēram Vilnim Ķirsim “uzņemties politisko atbildību” un doties uz Briseli, pēc Ušakova un Andra Amerika parauga.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums sabiedrībai ir raisījis dažādas reakcijas. Daļa sabiedrības labticīgi nomierinājās, sak, ja nav kara draudu, tad dzīvojam mierīgi tālāk. Citi pavīpsnāja: nav ko mierināt, Krievija draud katru dienu, un tas ir nopietni. Vēl citi atgādināja: mums pašiem jāgatavojas karam – lai kara nebūtu. Tad ko mums vēstīja NBS?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.