Piektdien “Vienotība” sāka koalīcijas atšķaidīšanas operācijas otro daļu. Izdevumam “Delfi” tika piespēlēts it kā nākamās valdības sastāvs, kurā vairs nebija Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS) ministru. Tagad būšot jauna Arvila Ašeradena valdība koalīcijā ar ZZS un “Progresīvajiem”.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis mums ir ne tikai graciozs dejotājs uz geju bāra letes, bet arī aktīvs dažādu darba jautājumu risinātājs. Tā, piemēram, viņš devās darba vizītē uz Tamperi no 27 līdz 29. maijam. Sagadīšanās dēļ tajā laikā tur norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase. Vai Staķa kungs, pildot darba uzdevumus, apmeklēja arī hokeja mačus, mēs nezinām. Bet diez vai viņam pietika laika.
Krievijas varas koridoros parādās sīkas mikroplaisas. Par kaut kādu valdošās elites pilnvērtīgu šķelšanos runāt pāragri, bet priekšnoteikumi Kremļa konstrukciju erozijai pamazām briest.
Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā krasi aktivizējušies „visu ģimeņu” aizstāvji. Lietuviešu laikraksts „Respublika” ziņo, ka Seima liberāļi piedāvā patlaban izskatāmajā civilās savienības likumprojektā iekļaut atrunu, ka civilās savienības juridiska noslēgšana nerada ģimenes tiesiskas attiecības. Izklausās absurdi, bet tādā veidā acīmredzot iespējams pielauzt uz balsošanu tos deputātus, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl šaubās atbalstīt civilās savienības likumu.
Vai tad jūs neredzat, kas valstī notiek? Sāk iezīmēties vieta, no kurienes nāk Latvijas valsts prezidenti un valstī svarīgus posteņus ieņemoši cilvēki. Tā ir Jūrmala, Pumpuri – precīzāk, Pumpuru vidusskola.
Ir ievēlēts jauns Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs, bet viņš nav ievēlēts ar vienotas valdošās koalīcijas balsīm. Var skatīties no kuras puses grib, bet jāatzīst – ir izveidojusies jauna politiskā realitāte ar jauniem sadarbības partneriem.
Ar nekaunīgu smalkumu “Jaunā vienotība” (JV) apspēlēja “Apvienoto sarakstu”, noorganizējot Valsts prezidenta vēlēšanas, kas faktiski noritēja, kā mēdz teikt, vienos vārtos. Šoreiz – ne par jaunievēlētā prezidenta kvalitātēm, bet par to, kā viss izskatījās vērotājiem no malas.
Lietuvas amatpersonas atklājušas, ka Lietuvā no Eiropas daudzu gadu garumā ievesti un tirgoti veci pārtikas produkti – pat ar astoņus gadus iepriekš notecējušu derīguma termiņu. Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki par notikušo pauž satraukumu – notiekot informācijas vākšana par to, vai savecējušais ēdamais nav tirgots arī Latvijā, noskaidroja “Neatkarīgā”.
Bez lielas aizķeršanās, gluži kā pēc grafika divos pēcpusdienā, trešajā balsošanas kārtā par Valsts prezidentu ar 52 balsīm (26 “Vienotība”; 16 ZZS un 10 “Progresīvie) tika ievēlēts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ir pienācis 31. maijs, un Latvijas Republikas 14. Saeimā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits ir izdomājis nekandidēt, bet ir trīs citi kandidāti – uzņēmējs, arhitekts Uldis Pīlēns, pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un pilsoniskā aktīviste Elīna Pinto. Pīlēnu ir virzījis “Apvienotais saraksts” (AS), Rinkēviču – “Jaunā vienotība” (JV), bet Pinto – “Progresīvie”.
“Mēs paužam atbalstu centieniem palielināt sabiedrības izpratni par problēmām, kas skar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, queer un interseksuāļu (LGBTQI+) kopienu un citas kopienas Polijā, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām,” lasāms ASV vēstniecības Polijā mājaslapā atrodamajā dokumentā.
Cilvēki, uz pleciem uzklājuši Latvijas karogu, uz sejas uzkrāsojuši karoga siluetu, savu auto durvīs sastiprinājuši karogus – šī straume plūst uz Brīvības pieminekļa pusi. Ļaudis, kuri nepazīst cits citu, sveicinās un smaida, gaiss pārpilns pavasara un prieka. Mēs dodamies uz Rīgas sirdi, kur tiksimies ar Latvijas valstsvienības hokejistiem, kuri tūlīt atlidos no Tamperes, atvedot līdzi bronzas uzvaru, kas patiesībā ir zelta vērtē.
Slava, slava Latvijas hokeja izlasei, kas izcīnījusi pasaules čempionāta bronzu! Taču pamazām jāsāk atgriezties uz grēcīgās zemes, kurā 31. maijā būs Valsts prezidenta vēlēšanas, bet šā notikuma priekšvakarā – 30. maijā – notiek premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā vienotība” (JV)) sasaukta Ministru kabineta sēde, kurā spriedīs par veselības un izglītības reformu gaitu – tiks skatīts Veselības ministrijas ziņojums par slimnīcu tīkla uzlabošanu un Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par skolu tīkla uzlabošanu.
Latvijas hokeja izlases sumināšana vakardien pie Brīvības pieminekļa ar lielu atrāvienu bija iespaidīgākais ar sportu saistītais notikums Latvijas vēsturē. Apsteidzot Latvijas futbola izlases uzvaras pār Turciju Eiropas čempionāta kvalifikācijas pārspēlēs un piedalīšanos 2004. gada finālturnīrā Portugālē.
Rīgas dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par vairāku ielu pārdēvēšanu, arī domes koalīcijā nav vienprātības. “Uz strīpas” ir Gogoļa, Turgeņeva un Puškina vārdā nosaukto ielu pārdēvēšana. Par Maskavas ielas pārdēvēšanu gan nedzird runājam. Bet palūkosimies uz Nikolaju Gogoli. Uz rakstnieku, kura nacionālo un literāro piederību joprojām kā savējo grib pierādīt gan krievi, gan ukraiņi.
Pazīstamais pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs nonācis “patiesības” priesteru nežēlastībā. Izrādās, ka ilggadējais pusaudžu uzvedības eksperts Konstantinovs nav nekāds eksperts, bet gan nekaunīgs šarlatāns. Viņš pat neesot psihoterapeitu reģistrā. Viltvārdis.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22. maijā sodīja “TVNET GRUPU” par vārda "deportācija" lietošanu “Tvnet” tiešraidē. Šo vārdu bija izteikusi intervējamā persona – Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei!”), iespējamo Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas pielīdzinot deportācijām.
Šis bija brīdis, kad raudāja visi, kuri prot raudāt. No prieka raudāja. Līdzjutēji Tamperē un Rīgā, un Makašānos, un citur. Krodzinieki Rīgas krogos. Pārdevējas mazajā Valteru veikaliņā. Vilciena gaidītāji stacijā. Ceļa gājēji un picu cepēji. Visi!
Bieži negadās pieminēt kāda pasaulē pazīstama cilvēka 100 gadu jubileju, kad šis jubilārs tik cienījamos gados ir ne vien dzīvs, bet arī aktīvi darbojas un ietekmē procesus.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija paaugstināt maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
