Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.
Intriga ir iesēta. Šobrīd izskatās, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam maz izredžu pirmajā kārtā iegūt 51 Saeimas deputāta balsi. Arī uzņēmējam Uldim Pīlēnam kādas nieka balss var pietrūkt. Kurš varētu un vai varētu iesēsties prezidenta krēslā otrajā balsojumā?
Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.
Kādā veikalā mani uzrunāja krieviski, jautājot, vai nevar kaut kā palīdzēt. Es pagriezos pret jautātāju un diezgan pikti attraucu: “Runājiet latviski!” Tad vaicātāja norādīja uz piespraudi “Esmu ukrainiete, mācos latviski”, un es atvilgu. Pamācīju viņai, kā uzrunu pateikt latviski, viņa smaidīja un atkārtoja, un mēs šķīrāmies. Domāju, ka jaunā sieviete visu apgūs. Tur viss būs kārtībā. Bet ne vienmēr tā ir.
Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Kārtējo reizi šo teicienu var piemērot Latvijai: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi aptuveni 10 000 identifikācijas (eID) karšu, ko var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Un šo dokumentu piešķiršana tā dēvētajiem Āfrikas bēgļiem notikusi, pateicoties savulaik Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) izlolotajiem likuma grozījumiem.
Ziņu ar virsrakstu “Pīlēns atklāti pasaka, ko domā par Levitu” sociālā aktīviste Elīna Kursīte sociālajā vietnē “Twitter” komentēja, demonstratīvi izrādot nevērību: “Jēzu, it kā kādam baigi interesē, ko viņš domā.”
Jāsaka, kā ir. Tā nemitīgā naida birkas karināšana katram, kurš negrib dancot pēc kreisi liberālo kosmopolītu stabules, kļūst nomācoša, un tai jādod enerģisks pretspars
Nupat jau vairs nav novēršams Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes paredzētais protesta gājiens 24. aprīlī un trīs dienu streiks, lai prasītu politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, panākto vienošanos par darba samaksu.
“Naudas nav, bet jūs turieties,” – kā lai necitē kāda kaimiņzemes alkoholiķa uzmundrinošo teicienu, kas pārvarējis laikus un attālumus. Piemērojot teicienu Latvijai: nauda nav paredzēta visādiem plebejiem, tā ir novirzīta valsts amatpersonām, kam jau tā nav viegli izdzīvot inflācijas un spriedzes apstākļos. Par spīti šīm briesmām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tomēr aicināja Ministru kabinetu izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu. Valdība pašaizliedzīgi secināja, ka tā nav jāpārskata un algas nav jāiesaldē.
Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.
Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa vadītā Lietuvā reģistrētā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) politiskās grupas loceklis Jānis Vanags būs viens no Satiksmes ministrijas īpašumā esošās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes locekļu izraudzītājiem.
Kādi gan ir rezultāti zinātniskajiem pētījumiem, kas tika veikti kovidpandēmijas laikā? Par tiem mēs, nodokļu maksātāji, esam samaksājuši piecus miljonus eiro, – šādas sarunas uzvirmo ik pa laikam, arī nesen šī tēma aktualizējās. Tāpēc uzdevu jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas bija, kā mēdz teikt, virsvadītāja pētījumu kopumam.
“Apvienotā saraksta” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns ir pirmais oficiālais kandidāts. Nav izslēgts, ka tieši viņš arī būs nākamais valsts prezidents.
Latvijai, saglabājot pašreizējās attīstības tendences, draud ekonomiskais sabrukums, Polijas ekonomikas portālā “wnp.pl” publicētā intervijā norāda analītiķis, Austrumu studiju centra (OSW) eksperts Bartošs Hmeļevskis.
Rīga var būt bīstama pilsēta latviski dziedošam dziesminiekam, bet Krievijas popmūzikas atskaņotājiem pat ļoti vēlama vieta, – jāsecina pēc Lielajā piektdienā notikušā Krievijas popmūzikas atskaņošanas “festivāla” Bastejkalna piekājē pie Brīvības pieminekļa.
2023. gads iesākās visai cerīgi. Eiropas politikā (pirmām kārtām Vācijā) krita nerakstītais smagās kaujas tehnikas piegādes Ukrainai liegums. Šķita, ka slūžas beidzot vaļā – frontei tik nepieciešamie smagie ieroči plūdīs platā straumē, un Krievijas armijas izdzīšana no Ukrainas ir ne pārāk ilga laika jautājums.
Tieši pirms Lieldienu brīvdienām gadījās notikums, kura nozīmi nevajadzētu nenovērtēt. Ilggadējais “Vienotības” lieldraugs Normunds Bergs, viens no redzamākajiem birkas “vissirslikti” karinātājiem visiem, kuri atļaujas nesaudzīgi kritizēt valdību, pats iestājies šajā “vissirslikti” partijā. Kas noticis? Kas licis pat tik dedzīgam valdības fanu kluba biedram mainīt dziesmas vārdus?
„VDD pateicas iedzīvotājiem par nemitīgu atbalsta sniegšanu dienesta ikdienas darbā, informējot dienestu par Krievijas agresijas atbalstītājiem un citiem potenciāliem apdraudējumiem Latvijas nacionālajai drošībai,” publiskā pārskata ievadā raksta Normunds Mežviets, Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks. Tikko dienasgaismu ir ieraudzījis pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2022. gadā.
Premjera Krišjāņa Kariņa attiecībām ar Lieldienām piemīt kaut kas mistisks, neizskaidrojams. Pirms diviem gadiem viņš uz Lieldienām aicināja rādīt viens otram savas olas, šogad izcēlās ar atklāsmi, ka pensijas vecumu “būs neizbēgami jāpalielina”.
Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.
Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, bet valsts prezidenta vēlēšanas pavisam tuvu – jau 31. maijā. Līdz 13. maijam jāizvirza kandidāti, un tad jau visu izšķirs Saeimas deputātu balsojums. Un kā tad bez aizkulišu sarunām.
Aizvien biežāk Baltkrievijas pilsoņi pirms došanās uz savu etnisko dzimteni pamet savus četrkājainos ģimenes locekļus likteņa varā – atbildes vēstulē “Neatkarīgajai” par situāciju ar Latviju pametošajiem Baltkrievijas pilsoņiem un viņu četrkājainajiem draugiem apstiprina Daugavpils dome.