Komentāri

Veselības ministrijas ierēdņus acīmredzami māc garlaicība – kad nav ko tā īsti darīt, viņi izdomā kaut kādus ierobežojumus, aizliegumus, kurus definē kā rūpi par sabiedrības veselību. Diemžēl dažbrīd šajos dīvainajos aizliegumos trūkst elementāras loģikas.

Sabiedriskās domas pētīšanas aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izteica bažas par Latvijas valsts pastāvēšanas perspektīvām. Valdošā politiskā šķira šīs bažas mēģina kliedēt ar primitīvu mūsu austruma kaimiņa atdarināšanu: ir Kariņš – ir Latvija, nav Kariņa – nav Latvijas. Protams, pie mums šī maksima netiek izteikta tik tiešā un piedauzīgi lišķīgā formā, taču tas lietas būtību nemaina. Pie mums šī doma tiek formulēta kā nepārprotams mājiens – Kariņa valdībai nav alternatīvas.

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma stāsta par slavena melnādainā džeza pianista Dona Šērlija braucienu pa ASV dienvidu pavalstīm. Tā balstīta uz reāliem notikumiem un ataino tā laika (1962. gads) balto attieksmi pret melnādainajiem ASV dienvidos. Lai arī cik ļoti kāds no “melnajiem” būtu talantīgs, viņš ir un paliek nesalīdzināmi zemākā kategorijā. Cilvēki nāk uz viņa koncertu ar tādu kā ziņkāri – redzēs, ko tas “dresētais mērkaķis” prot?

„Es joprojām gaidu, kad cilvēki netiks šķiroti un diskriminēti tikai tāpēc, ka izvēlas brīvprātīgi neinjicēt savā organismā kaut ko, kas nav un nevar būt obligāts, jo ir eksperimentāls,” ar šādiem vārdiem sava koncerta sākumā skatītājus uzrunāja izcilais pianists Vestards Šimkus. Šis teikums izraisīja, kā tagad mēdz teikt, šitstormu (shitstorm, sūdu vētra – angļu val.), kas gāzās pāri mūziķim.

Singapūra ir unikāla valsts, kuras galvenā iezīme vēl kopš leģendārā Lī Kuanju laikiem – neordināri, novatoriski risinājumi, kas ļāva šai pilsētvalstij no parasta, atpalikuša zvejnieku ciematiņa pusgadsimta laikā pārvērsties par vienu no attīstītākajām vietām uz zemeslodes.

Pretdarbība, lai ātri gāztu pie varas esošo Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, neizdevās. Viena no neveiksmes blaknēm ir tā, ka autoritārs līderis var īstenot kaimiņvalstīm ļoti nepatīkamu politiku un, ja autoritārs līderis pie varas aizkavēsies ilgāku laiku, lielo rēķinu par neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu būs jāmaksā Baltkrievijas kaimiņvalstīm ES pusē.

Otrdien, 6. jūlijā, valdība atbalstīja priekšlikumu, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs mazāks par 20, tad varētu atcelt prasību par sejas masku lietošanu publiskās vietās.

Bena Latkovska raksts "Multimiljardieris Bernāns Arno par santīmiem gatavs bučot zābaku Putinam" 6. jūlija Neatkarīgajā ierosina diskusiju par jautājumu, vai ikvienam uzņēmumam, cilvēkam ir jāiesaistās jebkurā globālā konfliktā ar tādas valsts līderiem, kuri dažkārt pārkāpj civilizētā sabiedrībā pieņemtās normas vai neievēro starptautiskās tiesības.

Kad nākamgad, pirms 14. Saeimas vēlēšanām “Vienotības” uzblīdušais propagandistu pulks dažādos locījumos skandēs un atkārtos frāzi – Kariņš uz saviem pleciem iznesa mūsu valsti vissmagākajā kovidkrīzes posmā, būs skaidri jāapzinās, ka tie ir klaji meli. Patiesībā viss ir tieši otrādi. Vēl nekad agrāk Kariņš nav juties tik komfortabli, brīvi un atraisīti kā tagad, pandēmijas laikā. Nekādu “smago” posmu Kariņš nav izcietis. Atļaušos pat izvirzīt pieņēmumu, ka Kariņa valdība jau sen būtu izjukusi, ja ne pandēmija. Faktus? Pierādījumus? Lūdzu.

Uzsverot nepieciešamību gatavoties drošas klātienes mācību rīkošanai rudenī savlaicīgāk, Ministru kabinets nolēma līdz nākamai nedēļai atlikt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri par 1,957 miljoniem eiro iegādāties pietiekami daudz CO2 gaisa kvalitātes mērītāju, lai visās vispārējās izglītības skolu klasēs nodrošinātu pa vienai mērierīcei drošai klātienes mācību rīkošanai 2021./2022. mācību gadā.

6. jūlijā Baltkrievijas Augstākā tiesa piesprieda 14 gadus ilgu cietumsodu Viktoram Babariko, vienam no Baltkrievijas redzamākajiem opozicionāriem. 2020. gadā Viktors Babariko plānoja kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču neilgi pirms velēšanām viņš tika aizturēts. Formāli prāva nebija politiska, jo pretendents uz Baltkrievijas prezidenta amatu tika apsūdzēts korupcijā, naudas atmazgāšanā un nodokļu nemaksāšanā.

Šobrīd nav socioloģisku datu par to, kā cīņas pret pandēmiju aizsegā notiekošo demokrātijas ietvara sašaurināšanu uztver Latvijas sabiedrība, taču “diskusijas” sociālajos tīklos parāda biedējošu ainu.

Veselības ministrijas izstrādātā stratēģija cīņai ar Covid-19 rudenī tiek raksturota ar frāzi “ātri ciet – ātri vaļā”.

Rīgas dome plāno aizņemties 1,2 miljonus eiro ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanai izglītības iestādēs.

Covid-19 pandēmija aiznesusi ne tikai daudzu cilvēku dzīvības, bet arī ko citu. Tā strauji sākusi skalot sabiedrības morāli ētiskos pamatus un turpina to darīt biedējošos tempos.

Šā gada 2. jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja grozījumus Krievijas alkohola aprites likumā, no kura pazuda termins “dzirkstošie vīni un šampanietis”. Palika tikai “dzirkstošie vīni”, un parādījās termins “Krievijas šampanietis”. Līdz ar to “īsto” šampanieti no Francijas, Šampaņas provinces Krievijā drīkstēs tirgot vienīgi kā “dzirkstošo vīnu”, savukārt šampanietis skaitīsies vienīgi Krievijas brūvējums

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. 2020. gadā Polija eksportēja 1,29 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 265 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija eksportēja 168 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta Latvija 2020. gadā apsteidza Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc graudu daudzuma, bija 7,7%. 2020. gadā Latvijas rudzu galvenie pircēji bija Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas uzņēmumi.

Sestdien, 3, jūlijā notika politiskās partijas "Kustība "Par!"" kongress, kurā ievēlēja jaunu valdi 11 locekļu sastāvā, no kuriem seši ir tie paši valdes locekļi, kuri jau bija. Par valdes priekšsēdētāju atkal ievēlēts Daniels Pavļuts.

„19% Latvijā izpīpēto cigarešu ir kontrabanda. Arī tie pasūtījuma slepkavas iebrauc caur Latvijas robežu, nosit advokātu ar dēli, nošauj futbolistu un atkal aizbrauc prom. Vai mūsu robeža ir caura kā siets?” – intervējot iekšlietu ministri Mariju Golubevu („Attīstībai/Par”), jautā kolēģis Imants Vīksne. „Šis ir tendenciozi uzdots jautājums,” atbild Golubeva, „nē, mūsu robeža nav caura kā siets.” Ar apzīmējumu „tendenciozi uzdots jautājums” parasti tiek ievadīta doma, ka vispār jau nav, ko atbildēt...

Ar 1. jūliju stājās spēkā... Jā, kas tad īsti stājās spēkā, par ko tik daudz runā sociālajos tīklos? It kā nodokļu reforma, kuras rezultātā dažām strādājošo grupām mainīsies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kārtība. Bet šīs iemaksas taču nav nodokļi. Nodokļi ir pavisam kas cits, un to pateiks katrs Finanšu ministrijas vai sociālās apdrošināšanas sistēmas ierēdnis.

Pēdējā laikā īpaši ES līmenī arvien lielāku ietekmi gūst politiskais virziens, kas izceļas ar īpašu izturēšanos pret visiem cilvēka saimnieciskajā apritē iekļautajiem dzīvniekiem. Šī virziena agresīvākie pārstāvji pat pieprasa visiem piekopt to dzīvesveidu, kādu ievēro viņi, un uzstāj, lai pilnīgi visi pārņemtu viņu vērtību sistēmu attiecībās ar dzīvo dabu. Vulgarizējot dažkārt tiek likta vienlīdzības zīme starp agresīvajiem dzīvnieku tiesību aizstāvjiem un vegāniem, kā arī tiem, kas nelieto pārtikā gaļu un aicina citus sekot viņu paraugam.

29. jūnijā notika Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā rīkotais seminārs par Ķīnas attīstību un jaunām iespējām Ķīnas un Latvijas attiecībās. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs uzsvēra, ka semināra datums ir izvēlēts tāpēc, ka 1. jūlijā Ķīnas Komunistiskā partija atzīmēs savas dibināšanas 100. gadadienu.