Komentāri

Arī pagājušajā gadā turpinājās latviešu lasītāju paradumu maiņa, arvien vairāk atsakoties no tradicionāliem masu informācijas līdzekļiem par labu interneta izdevumiem un sociālajiem tīkliem. Visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē pagājušajā gadā ir pārvarēta zīmīga robeža. Jau 55,3% no visiem aptaujātajiem lasītājiem, kuri ikdienā lieto latviešu valodu, drukātos laikrakstus lasa retāk nekā reizi mēnesī vai nelasa nemaz. Tā liecina visjaunākās reprezentatīvā pētījuma centra SKDS (1008 respondenti) aptaujas rezultāti (Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām, politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2020. gada decembris).

Gadu gadiem veiklas Latvijas komercbankas bija strādājušas ar nerezidentu naudu, apkalpojot viņu kontus un nodrošinot pārskaitījumus tādos apjomos, kas mērāmi miljardos. Latvija uzturēja stāstu par sevi kā augošu “starptautisku finanšu centru” un visādi veicināja komercbanku plauksmi.

„Šomēnes es vēl varēšu samaksāt komunālos rēķinus, tālāk... es vairs nezinu, kā dzīvošu,” tuvu asarām ir kāda jauna sieviete, kura savu meitu, trešklasnieci, audzina viena pati. Sieviete, kura strādāja ēdināšanas jomā, ir zaudējusi darbu kovida dēļ. Kad atkal varēs strādāt – nav zināms. Šādu cilvēku ir tūkstošiem. Daļai, protams, ir ģimene, daļa ir palikuši vieni ar savām problēmām. Valsts maz interesējas par šiem cilvēkiem. Valsti neinteresē solidaritāte. Valstij šobrīd ir svarīgi citi mērķi: ķert un sodīt.

Gadu mijai tuvojoties un arī jaunajā gadā ar visām četrām iebrienot, tiek veikti dažādi apkopojumi, rīkotas aptaujas, noteikti reitingi un topi utt. Neatkarīgā nolēma palūkoties, kādus mūzikas CD un LP, tas ir, kompaktdiskus un vinila plates pērk Latvijā. Rezultāti ir itin šokējoši.

Ļoti daudziem izglītotiem Latvijas cilvēkiem es piedāvāju izlasīt pravietojumu – nākotnes vīziju un aicināju izteikties, par kuru laikmetu, viņuprāt, ir runa nākotnes tēlojumā:

„Tagad sociālā dresūra ir pirmajā vietā, un kovids tam ir tik piemērots! Arī labs trieciens izglītībai, ko tagad aktīvi pārceļ onlainā. Ir bažas, ka pēc tam, kad kovids pāries, izglītības onlainizācija turpināsies. Bet izglītība ir kultūras pamats, un tās degradācija ir simptomātiska. Līdz šim gandrīz visas mūsu izglītības reformas bija degradējošas, bet mūsu jaunā reforma būs graujoša, un tās paredzamo rezultātu vislabāk var raksturot ar vienu vārdu – debilizācija,” intervijā Neatkarīgajai septembrī teica vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.

Lai arī 2020. gads ir nepārprotami pagājis Covid-19 zīmē, pasaulē dzīve nav apstājusies. Ja man būtu jāatzīmē aizvadītā gada trīs svarīgākie notikumi, kuriem ir potenciāla ietekme uz dzīvi Latvijā, tad es atzīmētu šos: 1) masu protesti Baltkrievijā; 2) Krievijas specdienestu izgāšanās, nespējot līdz galam realizēt opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija noindēšanas operāciju; 3) Trampa zaudējums ASV prezidenta vēlēšanās.

2020. gads ir bijis pēdējais dzīves gads daudzu Latvijas aktieru, mūziķu, zinātnieku, literātu, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku dzīvē. Nāves cēloņi ir visdažādākie – sirds un asinsvadu slimības, pneimonija, vēzis, arī kovids.

Kovida pandēmijas ierobežojumi ir smagi skāruši mūzikas industriju, jo koncerti nenotiek un peļņas nav. Saprotams, ka Kultūras ministrija gudro, kā mūziķiem palīdzēt, taču vismaz viens no pasākumiem, kas iecerēts skaņražu labumam, izklausās diezgan apšaubāmi.

2020. gads ir nepārprotami pagājis Covid-19 zīmē. Lai ko mēs teiktu, tieši kovids ir tas, ar ko aizvadītais gads ieies vēsturē. Atsevišķi novērotāji pandēmiju pat salīdzina ar pasaules kara vieglo versiju. Tā teikt, cilvēcei tas ir skaidrs signāls [no augšas] apstāties un padomāt – vai pasaules attīstības vektors nav aizgājis kaut kādā aplamā virzienā?

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode un zvērināts advokāts Aivo Leimanis parakstījuši atklātu vēstuli, kurā lūdz ģenerālprokuroru Juri Stukānu „nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumiem”.

1. decembrī portālā pietiek.com publicēta informācija par Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktores Daces Kļaviņas ("Jaunā Vienotība") pēkšņo dāsnumu, septembrī ziedojot savai partijai 1000 eiro. Pietiek.com brīnās, bet, ja ņem vērā raksta autoram zināmus notikumus Ikšķiles pašvaldībā, tad šāds ziedojums tieši septembrī varētu būt samaksa partijai par aizstāvību ministriju līmenī pret Ikšķiles mēra rosinātajām KNAB izmeklēšanām.

Arī pēc pirmdienas balsojuma Saeimā vakantā Satversmes tiesas (ST) tiesneša vieta palikusi brīva. Septiņas balsošanas kārtas tā arī nenoskaidroja uzvarētāju. Septītajā, pēdējā balsojumā balsis sadalījās uz pusēm – 47 pret 47. Pat ja būtu 50 pret 44, tas ST tiesneses kandidātei Inesei Ņikuļcevai nepalīdzētu, jo likums paredz – nepieciešama 51 Saeimas deputāta balss, lai tiktu šajā amatā.

Situācija ar Codid-19 pandēmiju kļūst arvien sarežģītāka. Pieaugošajam inficēto skaitam pievienojušās bažas par vīrusa mutāciju Lielbritānijā un jaunu celmu parādīšanos. Kā parasti šādos saspringtos laikos, priekšplānā izvirzās jautājums – kas vainīgs?

Lai gan Rīgas dome neatļāva organizācijas “Tautas varas fronte” pieteiktā pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem drošības apsvērumu dēļ, svētdien pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki protestētāji. Valsts policija aizturējusi trīs agresīvi noskaņotus pasākuma dalībniekus.

Uzreiz gribu teikt, ka virsrakstā minētā frāze jāuztver bez mazākā sarkasma. Tas nenozīmē, ka uzskatu Kariņa valdību par labi strādājošu un ceturtdien izsludinātos kovida izplatības ierobežošanas pasākumus par optimāliem. Taču esošajā politiskajā konfigurācijā mums ir tāda valdība, kāda ir, un no šīs valdības diez vai var gaidīt kaut ko vairāk. Ja visu vasaru tika gulēts uz lauriem un sists sev uz pleca par “izcilo darbu” pavasarī, tad nav jābrīnās par vieglo paniku, kura tagad pārņēmusi valdību, saslimstības skaitļiem strauji pasliktinoties.

ASV laikraksts “New York Times” ziņo, ka kaimiņzemē Lietuvā tika fiksēts pasaulē augstākais diennakts vidējais jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits vienas nedēļas laikā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā pagaidām nav tik slikti, un esam 32. vietā, taču diez cik labi arī nav – tagad jau diennakts inficēto skaits pārsniedz tūkstoti.

Lai cik tas skaudri skanētu, mēs šajos laikos aizvien vairāk esam spiesti pierast pie nāves, un tomēr katrs individuāls šāds gadījums ir šokējošs. Svētdienas rītā Latvijas mūzikas dzīvē tika aizšķirta vesela nodaļa – mūžībā tika aizsaukts Gvido Linga.

Pieaugot kovidizplatībai un ar to saistītajiem ierobežojumiem, jau sen ir skaidrs, ka koncertdzīve Latvijā un arī pasaulē ierastajās sliedēs neatgriezīsies ne uzreiz pēc ārkārtas situācijas beigām, ne februārī un martā, ne aprīlī un diez vai arī maijā. Tāpēc neizpratni rada tie koncertu rīkotāji, kuri māna paši sevi un klausītājus, izziņojot koncertus 2021. gada pavasarī vai arī pārceļot uz to šobrīd plānotos, bet nenotiekošos.

9. decembrī internetā parādījās visnotaļ dīvains četras minūtes garš “Kopīgs paziņojums Starptautiskajā pretkorupcijas dienā”, kas veidots tādā kā Holivudas filmu treilera garā – klipā izmantotas diezgan primitīvas propagandas klasikas žanra metodes, aizkadra balsī runājot par ļauno korupciju un naudas atmazgāšanu, bet kadrā rādot šā ļaunuma sekas – vecu tantiņu, kas ubago, bedrainu ielu.

Šā gada 16. decembrī Latvijā ar kovidu jauninficēto skaits pārsniedza simbolisko robežšķirtni – tūkstoti. Tas notika nākamajā dienā pēc valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa sasauktās preses konferences, kurā viņš sabiedrībai vienkārši pavēstīja, ka valdība nekādus lēmumus kovida izplatības ierobežošanai nav pieņēmusi.

Apmēram tādas stilistikas ierakstus varēja lasīt sociālajos tīklos pēc kārtējās Krišjāņa Kariņa valdības preses konferences, no kuras daudzi acīmredzot bija gaidījuši kaut ko īpašu, bet, protams, neko tā arī nesagaidīja. “Nesaprotu, kāpēc Kariņam bija jāsasauc preses konference, ja nekā nebija ko teikt,” tāda bija valdošā reakcija uz otrdienas vakara preses konferenci.