Lai gan Rīgas dome neatļāva organizācijas “Tautas varas fronte” pieteiktā pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem drošības apsvērumu dēļ, svētdien pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki protestētāji. Valsts policija aizturējusi trīs agresīvi noskaņotus pasākuma dalībniekus.
Pie aizturētajiem iegadījies arī kāds Lietuvas pilsonis, jo atteicies sniegt informāciju par to, vai aizpildījis “Covidpass” anketu, nav pakļāvies policistu likumīgajām prasībām un agresīvi pretojies. Filmiņās, kas redzamas sociālajos tīklos, vērojams, ka aizturēšana bijusi paskarba - ar nepaklausīgo indivīdu gāšanu zemē un iekaustīšanu.
Viss jau tā kā būtu pareizi - kārtībai jābūt. Ja dome aizliegusi, tad aizliegusi. Tas gan ne visai atbilst jēdzienam “pulcēšanās brīvība”, kas pieder pie politisko un pilsonisko tiesību kategorijas, taču neba Latvija te ar ko īpaši izceļas - kovida dēļ demokrātija tiek apskādēta visur kur.
Lai nu tā būtu. Drīzā nākamībā var gadīties, ka tiks ierobežota ne tikai pulcēšanās, bet arī pārvietošanās ‒ būs uz kādu laiku tas jāpiecieš.
Taču mazliet tomēr gali te neiet kopā. Atminoties 12. decembra mītiņu 11. novembra krastmalā, jāteic, ka nemaz tik kovidbriesmīgs tas pasākums nebija - cilvēki pulcējās svaigā gaisā, kur infekcijas izplatīšanās varbūtība ir salīdzinoši mazāka nekā telpās. Bet nu, jā - daudzi nelietoja maskas, un distance netika ievērota. Tas tā kā slikti.
Tikmēr tā pati Rīgas dome, kurai mērs ir Mārtiņš Staķis (APP), atļauj un atbalsta “pasaku meža” burvību Biķernieku mežā un gaismas objektu Dzegužkalnā. Tiek reklamēts, ka spoguļbumbu efekts Biķernieku mežā darbosies katru dienu no 16.00 līdz 22.00, bet LED prožektori bez pārtraukuma darbosies līdz pat 10. janvārim. Tas būtu jauki, un trūka tikai vēl noskaust gaismu māksliniekiem viņu darbu. Taču, ja tā stingri uz to raugās, kovidbīstamība pastāv arī mežā. Vismaz pirms pāris dienām izpaudās kļūdas pasākuma organizācijā, kamdēļ gaismas tika te ieslēgtas, te atkal izslēgtas. Gaidot, kad atnāks vairāk cilvēku? Cilvēki tikmēr gaidīja gaismu ieslēgšanos un pulcējās bariņos. Bet, kur pulcēšanās, tur kovids. Tāpat Teikas apkaimē daudzi cits citu pazīst, tamdēļ bija jaukas sastapšanās, atkalredzēšanās, apkampšanās. Bet, kur ļaužu staigāšana, pulcēšanās un apkampšanās, tur kovids.
Ja jau 11. novembra krastmalas un Brīvības pieminekļa pasākumi bija tik šaušalīgi kovidbīstami, tad kāpēc “Atspoguļdārzs” Biķernieku meža pasakā mazāk bīstams? Kur konsekvence?
Laikam jau ir tā, ka sirsnīgās varas iestāžu un Staķa rūpes par kovidlipīgumu ir mazliet tā kā otrajā plānā. Problēma ir tā, ka valdošajiem politiskajiem spēkiem ļoti nepatīk tas, ko pauž visādu veidu sabiedriskie aktīvisti. Viena liela daļa no viņiem pauž visādu sviestu, bet cilvēkus vajadzētu mēģināt saprast, nevis uzreiz gāzt zemē un slēgt rokudzelžos. Viņi dzīvo tepat mums blakus, viņi ir Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, ja neskaita 20. decembrī aizturēto Lietuvas pilsoni.
Liela daļa cilvēku dzīvo pilnīgā izmisumā - nāk virsū komunālie rēķini, nokavēti kredītu, līzingu, nodokļu nomaksas termiņi ar iespēju, ka atnāks arī tiesu izpildītāji. Iepriekšējā darba vairs nav, jauna darba arī nav, uz Angliju vairs nevar aizbraukt. Kam vēl ir internets, tas dzīvo īpatnējā informācijas burbulī, kur izplatās sazvērestības teorijas par pasaules varenajiem, kas izdomājuši kovidu, tiek apšaubītas ārstniecības metodes, vakcīnas, maskas, un pat vēl tagad tur ir izplatīts uzskats, ka kovida nemaz nav.
Mūsu jautrie valdības kovidianti vēl parūpējas, lai radītu haosu ar visādu tirgojamo preču aizliegšanu, pieņemot muļķīgu lēmumu aizliegt brīvdienās šņabi un cigaretes. Šis aizliegums drīzāk vairoja infekcijas izplatību, jo piektdienās cilvēki sturmēja veikalus. Tas vismaz ir atcelts, taču īsta adekvātuma nav joprojām - var saprast, ka aizliegti skaistumkopšanas saloni, frizieris un manikīrs, bet kamdēļ vajadzēja aizliegt grāmatnīcas? Lai tauta top glupāka? Diezin jele, vai šāda politika vairo ļaužu uzticību varai.
Cilvēki iedzer “memorīūdeni” un arī ko stiprāku un grib iet ielās protestēt. Taču viņiem to neļauj.
Varas iestādes ir nodomājušas, ka labāk aizbāzt visus pārplūdes ventiļus, lai tvaiks netiek ārā. Taču, kas būs, ja spiediens katlā sakrāsies un sprāgs gaisā?
