Komentāri

Latvijas lauksaimnieki ir pamanījuši, ka pārtikas pakās, ko saņem Rīgas skolēni, dominē citās valstīs ražota pārtika. Var saprast, ka Latvijā netiek ražoti ananasu konservi vai apelsīni, taču arī āboli diezin vai ir vietējie. Vispār jau āboli mēdz augt arī mūsu platuma grādos. Cepumus cep arī Latvijā. Bet galvenais sašutums tomēr ir par pienu. Kāpēc bērniem liek dzert Polijā ražotu pienu?

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) plāno lūgt Ministru kabinetu noteikt aizliegumu piketu rīkošanai ārkārtējās situācijas laikā.

Pēc tam, kad Havaju salu pavalsts elektori kā pēdējie pirmdien atdeva savas balsis par Džo Baidenu, nodrošinot viņam 306 balsis (iepretim Donalda Trampa – 232), var teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu jezga iegājusi finiša taisnē. Vēl tikai 6. janvārī šo balsošanu apstiprinās ASV Kongress, un 20. janvārī notiks 46. ASV prezidenta inaugurācija. Viss – game over.

Sestdien notikušie ļaužu protesti Rīgā Eiropas un pasaules kontekstā nav nekas neparasts – kur vien raugies, cilvēki šūmējas. Vācijā, Slovākijā, Anglijā, Francijā, Spānijā, Serbijā un daudzviet citur ir bijuši tādi protesti, ka maz neliekas – daudzskaitlīgāki nekā pie mums un vietām arī ar niknāku demolēšanu. Kamdēļ gan Latvija paliktu maliņā? Mums arī ir!

„Nevar saprast, kurā brīdī viņa ir tēvs, kurā – māte,” plecus rausta cilvēki, kuriem joprojām nav skaidrs, kā sieviete pēkšņi var tapt par vīrieti un otrādi. Neizpratne radusies, vērtējot Satversmes tiesas (ST) skandalozo spriedumu Evitas Gošas lietā, kuras sievieškārtas partnere nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam. 2012. gadā bija otrādi: Goša bija „tēvs”, bet viņas draudzene Līga Kļaviņa – māte.

Covid pandēmija un ar to saistītie dzīves apgrūtinājumi un apdraudējumi acīmredzami ietekmē kopējo gaisotni sabiedrībā. Tā kļuvusi agresīvāka, neiecietīgāka un diemžēl arī nehumānāka. Tas uzskatāmi redzams sociālajos tīklos, un sestdienas protesta akcijas šo sociālo spriedzi tikai uzkurināja. Sabiedrības kolektīvajā apziņā parādījušās divas bīstamas tendences – virzība uz antihumānismu un augoša vēlme ierobežot demokrātiskās brīvības.

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa iepriekš sāktā kriminālprocesā saistībā ar sociālajā tīklā “Facebook” publicētām viltus ziņām par Covid-19 infekciju aizturējusi kādu vīrieti un sievieti.

Pagājušās nedēļas nozīmīgākais starptautiskais notikums bija Marokas lēmums atjaunot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Par šo notikumu pirmais – 10. decembrī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

Pirms diviem gadiem aizejošais Ministru kabinets nāca klajā ar konceptuālo ziņojumu „Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks". Nav pagaidām saprotams, ko tad īsti beigās izveidos, bet redzams, ka, neraugoties uz kovidu un ekonomisko krīzi, ir ļoti liela nepieciešamība mediju vides uzraudzību paplašināt un „apgūt” vēl kādu naudiņu. Nu un vēl ir tā, ka kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā mediju ombuds jau labu laiku pastāv. Tad jau nevar atpalikt.

„Varbūt jāizdara kādi secinājumi tieši esošajai varai, kas sēž savā augstprātības burbulī un pieņem haotiskus un neloģiskus lēmumus, kuri tautu dzen izmisumā?” – pamatoti vaicā kāds tīmekļa lietotājs, vērtējot sestdien notikušo tautas sapulci 11. novembra krastmalā. Apzināti nelieku pēdiņās vārdkopu – tautas sapulce, - arī tie pāris tūkstoši cilvēku, kuri pulcējās krastmalā, ir daļa no Latvijas tautas, kas – saskaņā ar viena otra valdīkļa pausto, - ir nedisciplinēta un vieglprātīga, līdz ar to vainīga jebkurā notikumu salikumā.

Ceturtdienas vakarā, pēc ilgām un saspringtām ES valstu vadītāju sarunām, beidzot tika panākts kompromiss par ES septiņgades budžetu, kura apjoms ir 1,8 triljoni eiro, ieskaitot “Atjaunošanas fonda” (oficiālais nosaukums – “ES Nākamā paaudze” – Next Generation EU, NGEU) 750 miljardus eiro.

„Varbūt jāizdara kādi secinājumi tieši esošajai varai, kas sēž savā augstprātības burbulī un pieņem haotiskus un neloģiskus lēmumus, kuri tautu dzen izmisumā?” – pamatoti vaicā kāds tīmekļa lietotājs, vērtējot sestdien notikušo tautas sapulci 11. novembra krastmalā. Apzināti nelieku pēdiņās vārdkopu – tautas sapulce, - arī tie pāris tūkstoši cilvēku, kuri pulcējās krastmalā, ir daļa no Latvijas tautas, kas – saskaņā ar viena otra valdīkļa pausto, - ir nedisciplinēta un vieglprātīga, līdz ar to vainīga jebkurā notikumu salikumā.

Šis nejēdzīgais gads radošo nozaru pārstāvju iecerēm pārvilcis kā ar zobenu pār kaklu vai ar sirpi pāri kādai citai vietai – tostarp mūziķiem. Nenotiek koncerti, nenotiek korporatīvās ballītes utt., u.t.jpr., kas liek mūziķiem gausties par dzīvībai bīstamu uzstāšanās trūkumu organismā. Taču daži radoši atrod radošus veidus, kā šo trūkumu kompensēt.

„Tiesības paust savus uzskatus? Nu, ko jūs. Šīs tiesības jūs jau tagad varat norakstīt,” rūgti vīpsnājot, izteicās kāds Saeimas deputāts, kurš, nevēlēdamies raisīt vēl izteiktāku sabiedrības noslāņošanos, pat nemēģināja izvērsti paskaidrot savu apgalvojumu. Tikai piebilda: „Jūs, žurnālisti, turpmāk varēsiet citēt tikai sabiedriskajos medijos teikto. Ja kaut ko no sevis – tad tikai ļoti, ļoti uzmanīgi...”

Ir bijusi tāda savdabīga lieta, ka kāds bijušais ieslodzītais ir vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta normas, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Ir izrādījies, ka tik tiešām – konkrētām sodu izpildes kodeksa normām nav objektīva un saprātīga pamata – 50.4 pantā jāievieš korekcijas.

Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) vadītājs Renē Fāzels trešdien atbildēja uz Eiroparlamenta deputātu vēstuli, kurā prasīts pārcelt 2021. gada pasaules čempionātu hokejā no Baltkrievijas uz kādu citu vietu. Fāzela atbildē teikts: “Mēs rūpīgi sekojam notikumu attīstībai. Mūsu mērķis – sarīkot čempionātu Baltkrievijā. Mēs gribam to darīt līdzjutēju dēļ, kuri ir to pelnījuši, un nedrīkstam pakļauties politiskam spiedienam, kļūstot par politisko spēlīšu ķīlniekiem.”

Pasaule, par spīti Covid-19 pandēmijai, pamazām atgriežas ierastajā ritmā, kad kaislības futbola laukumā sit augstāku vilni nekā politikā un pat medicīnā. Skandāls Parīzē, kur UEFA Čempionu līgas spēle starp “Paris Saint-Germaine” un Stambulas “Basaksehir” tika pārtraukta it kā tiesnešu rasistiska izteikuma dēļ, ir pasaules ziņu centrālais notikums.

Jaunais, daudzsološais (kā teiktu maestro Raimonds Pauls) politiķis Arturs Toms Plešs var ieiet vēsturē kā pirmais Latvijas valsts ministrs, kurš dzimis jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1992. gada 4. janvārī. Pirmdien politiskā apvienība “Attīstībai/Par!” (A/P) viņu oficiāli izvirzīja par kandidātu vides un reģionālās attīstības ministra (VARAM) amatam.

Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.

„Mums mācīja neiecietību. Paaudzēm ilgi. Kā tādus kaujas suņus,” vienā no intervijām (un tās pēdējā laikā mūsu topošā „karaliene” sniegusi gana bieži) izteicās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova. Par karalieni viņu dēvē eksaltēti liberālmarksisti, bet par kaujas suņiem un neiecietību man ir īpašs viedoklis.

Valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, lai samazinātu Covid-19 sērgas izplatību. Tiktāl tas ir loģiski un saprotami – to vajag, lai novērstu vai vismaz attālinātu to dienu, kad slimnīcās vairs nav, kur smagi kovidsasirgušos likt. Ļoti nelāgi būs, ja dakteriem vajadzēs strādāt kā karalauka apstākļos un šķirot – šo pacientu glābsim, to neglābsim. Ierobežojumus vajag – tāda ir sūrā nepieciešamība, jo Latvijā veselības aprūpes sistēma ir ilgi mērdēta badā, noplicināta un vāja. Latvijai kolapss draud daudz ātrāk nekā kādā Skandināvijā.

Saslimušo skaits ar Covid-19 turpina saglabāties augsts. Jautājums vairs nav – vai saslimušo skaits dienā pārsniegs tūkstoti, vai tomēr izdosies noturēties zem šī robežskaitļa? Jautājums ir – kad tas notiks? Lietuvā šis skaitlis jau regulāri pārsniedz pāris tūkstošus. Diez vai pie mums būs citādāk. Šis būtu skatījums, ja tā var teikt, no statistiskā aspekta. No sociālā aspekta galvenais jautājums ir cits. Tas pats, kas cilvēku prātus nodarbināja jau tad, kad viņi dzīvoja alās un no aukstuma glābās ietinoties nomedīto zvēru ādās – kurš pie tā visa vainīgs? Kuru nomest no aizas bezdibenī, lai viss atkal būtu kā agrāk – ierasti un bezbēdīgi?