Tas, ka vēl svētdien, desmitajā dienā pēc kara sākuma, Makrons pacietīgi pusotras stundas klausījās Putina “lekciju” par to, kā Rietumi visus šos gadus Krievijai darījuši pāri, liecina par daudz ko. Tas liecina, ka pasaule, vai vismaz Francija noteikti, vēl nav sapratusi, kas notiek. Kāpēc to tik droši var teikt?
Kopš 2022. gada 24. februāra atkal aktualizējusies populārās filmas “Neskatieties augšup” (“Don’t look up”) galvenā ideja - pasaule un tai līdzi politiķi līdz pēdējam brīdim cenšas neievērot to, ko negrib redzēt. Filmā tā ir zemeslodi iznīcinoša komēta, bet dzīvē tas var būt jebkas, ko ērtāk izlikties nemanām. Filmā ir kāda ārkārtīgi zīmīga un politiskajai praksei raksturīga epizode.
Zinātnieki beidzot ir izcīnījuši desmit minūtes dārgā ASV prezidenta (-es) laika. Viņi izstāsta, ka pēc sešiem mēnešiem pasaule ies bojā. Kāda ir pirmā prezidentes reakcija, ar kuru viņa vēršas pie sava administrācijas vadītāja? Pēc cik ilga laika būs vēlēšanas? Trīs nedēļas. Kā tas ietekmēs vēlēšanu rezultātus, ja šī ziņa nonāks atklātībā tagad? Vai nepieciešams šo informāciju bloķēt līdz vēlēšanām?
Cilvēkos ir naiva pārliecība, ka politiķi lēmumus pieņem, balstoties uz to, kā cilvēkiem būtu labāk. Varbūt kaut kāda šī pamatojuma sastāvdaļa galīgajā lēmumā arī ir, bet pamata ideja ir - ko par to domās elektorāts. Turklāt nevis viss vēlētāju kopums, bet tieši mans elektorāts. Francijā vēlēšanas būs pēc mēneša - 10. aprīlī. Tātad, ja mēnesi pirms vēlēšanām Makrons ir gatavs kārtējo reizi pazemoties, uzklausot kara noziedznieku Putinu, tas liecina, ka pēc viņa aplēsēm tas dos papildu punktus 10. aprīlī. Tas liecina, ka Francijā daudzi joprojām tic, ka ar Putinu kaut ko var “sarunāt”, lai to “bezjēdzīgo” karu (vai vēl labāk - konfliktu, kā raksta ANO bēgļu aģentūra - “senseless conflict“) ātrāk izbeigtu un varētu turpināt dzīvi kā agrāk.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdz, pieprasa Rietumiem (NATO) noteikt bezlidojumu zonu virs Ukrainas ar vārdiem: “Ja jūs nevarat tagad noteikt termiņu, kad slēgsiet gaisa telpu virs Ukrainas, tad pasakiet, cik lielam cilvēku skaitam vēl jāiet bojā [lai tas notiktu]. Cik roku, kāju, galvu nepieciešams tikt norautām, lai jūs ieklausītos un to izdarītu? Ja jums nav spēka, drosmes to izdarīt, tad vismaz dodiet man lidmašīnas.” Atbilde diemžēl ir tikpat vienkārša, cik ciniska. Kaut arī to neviens nekad skaļi neizteiks.
“Ziniet, mīļie ukraiņu draugi, mans (mūsu) elektorāts vēl nav nobriedis nopietnai konfrontācijai ar Putina režīmu, un patiešām nav zināms, cik asiņu un asaru vēl būs vajadzīgas, lai elektorāta domas mainītos.” Tāpēc nav ne bezlidojumu zonas, ne pagaidām arī lidmašīnu. Pazīstamais LTV1 žurnālists Guntis Bojārs “Facebook” ierakstā zem nosaukuma “Es ļoti ceru, ka NATO nav bail no Putina” cita starpā skaidro šo sabiedrības attieksmi: “Putins ir piedraudējis ar kodolieročiem, un visiem ir bail, ka NATO kāds platāks solis ukraiņu aizsardzības virzienā nesadusmo Putinu.”
Šeit svarīgākā frāze ir “bail, ka nesadusmo Putinu”. Katrs, kurš kādreiz ir bijis situācijā, kad galvenais uzdevums ir nesadusmot kādu varmāku, zina, ka tās ir jebkuru racionālu un jēgpilnu rīcību paralizējošas bailes. Tāpēc ne jau kaut kādi starpvalstu līgumi vai citi iegansti traucē nojaukt, teiksim, okupācijas pieminekli Pārdaugavā. Tās ir bailes “sadusmot Putinu”. Visa retorika par to, ka nedrīkst šķelt sabiedrību un jābūt saliedētiem (lasi: nevajag neko sliktu teikt par krieviem, jo jānodala krievu tauta un Kremlī valdošais režīms), patiesībā ir slēpta, aplinkus ceļā izteikta vēlme “nesadusmot Putinu”.
Pazīstamais vēsturnieks Marks Soloņins vienā no savām ikdienas pārraidēm “You Tube” kanālā izteicās: “Man tēvs mācīja - gudrais no muļķa atšķiras tikai ar izpratnes laiku. To, ko gudrais saprot uzreiz vai ātri, muļķis lēni un pamazām. Muļķu pasaulē diemžēl ir vairāk. Saprast to, kas ir Putins un ko viņš grib, muļķi sapratīs lēni un stipri par vēlu. Bet sapratīs.”
To sapratīs gan Makrons, gan visi pārējie, kas “baidās nesadusmot Putinu”, jo izvairīties no kara, kad tas jau ir sācies, vairs nav iespējams. Nav vairs iespējama situācija, kurā karadarbība Ukrainā beidzas un Putins paliek viens pret vienu ar savām iekšējām Krievijas problēmām. Jāsaprot, ka tagad, pēc visa tā, ko Krievija Ukrainā ir izdarījusi un vēl izdarīs, parasta ikdienišķa dzīve, kā pirms kara, Krievijā vairs nebūs pat teorētiski iespējama. Nevienas sankcijas, kuras jau ir noteiktas un vēl tiks noteiktas, atceltas netiks. Jā, iespējams, ka izveidosies dažādi aplinkus ceļi, kā tās apiet un šādā veidā nopelnīt, bet normāla ekonomiskā attīstība vairs nebūs iespējama.
Putinam jau agrāk nebija nekādas intereses par iekšpolitiku, iedzīvotāju dzīves līmeni, ekonomikas attīstību. Viņš atdzīvojās, vienīgi runājot par tā saucamo “ģeopolitiku”, raķetēm un to, kurš kuru “nolieks”. Jāatzīst, ka šīs idejas bija noteicošās ne tikai Putina galvā, bet arī lielākajai Krievijas sabiedrības daļai, ko novēroju arī pats, būdams Krievijā 2017. gadā. Tas nozīmē, ka nekāda mierīga jauncelsme, pat ja militāra uzvara karā pār Ukrainu tiks sasniegta, Krievijā nesekos.
Atgādinu galveno Putina mērķi: publiski un demonstratīvi atriebties, pazemot Rietumus (NATO) par PSRS zaudējumu Aukstajā karā. Sekos nākamais solis, visticamāk Baltijā, un atkal būs šī pati izšķiršanās - karot ar Putinu vai censties viņu “nesadusmot”? Ja karot, tad cik nopietni? Varbūt tā, lai “nesadusmotu Putinu”? Daudzi cer uz brīnumu galma apvērsuma veidolā. Taču arī uz sazvērestību nav ko gaidīt, kamēr Putins var saviem ģenerāļiem un tuvajam lokam teikt: nu, es taču teicu, ka viņi noraustīsies. Ko no tiem gļēvuļiem gaidīt? Redzēsiet, kā nolieksies.
Tāpēc šobrīd ir reti izdevīgs brīdis īstenot operāciju “Stop Putin”. Kā ziņo ASV izlūkdienests, 170 000 Krievijas karavīru atrodas Ukrainā, kur tos saista skaitliski ne mazāks Ukrainas karavīru daudzums. Krievijas regulārās sauszemes armijas kopējais skaitliskais sastāvs tiek lēsts ap 350 000. Tātad puse kaujasspējīgās Krievijas armijas šobrīd ir Ukrainā. Krievijai ir milzīga teritorija, gara robeža, un tā nevar to atstāt bez militāras klātbūtnes, kas nozīmē, ka Ukrainā Krievijas armija sasniegusi skaitlisko maksimumu.
Tas nozīmē, ka pašreizējā brīdī Krievija no militārā aspekta ir novājināta. Vienīgi kodolšantāža un Rietumu bailes “sadusmot Putinu” ļauj Putinam noturēt līdzsvaru un nezaudēt jau tūlīt. Lūk, kā iespējamo scenāriju intervijā “Neatkarīgajā” apraksta Hadsona institūta līdzstrādnieks Andrejs Piontkovskis: “Tiek noteikta “no fly zone”. Jā, tiek notriekta krievu lidmašīna. Sākas karš [Krievijas - NATO]. Sākumā ar konvencionāliem ieročiem, kur, kā Putins atzina, amerikāņiem ir pārākums. Putins paziņo: ja jūs nekavējoties to nepārtrauksiet, “no fly zone” neatcelsiet, tad es lietošu taktiskos kodolieročus. Bet Pentagons jau pirms vairākiem gadiem izskatīja šo stratēģisko varbūtību un ģenerāļa Metisa vadībā izstrādāja “А Strategy for Deterring Russian Nuclear De-Escalation Strikes: Limited Nuclear reprisal”, kurā skaidri norādīta atbilde: uz jūsu taktisko kodoltriecienu mēs atbildēsim ar to pašu. Tas Putinam tiks nepārprotami paskaidrots. Esmu pārliecināts, ka viņam tas ir jāpaskaidro tagad, jo visa Putina nekaunība balstās viņa dziļā pārliecībā, ka amerikāņi nobīsies un neatbildēs. Šobrīd Ukrainā, ieviešot “no fly zone”, NATO būtu daudz izdevīgākā situācijā nekā tad, ja būtu jāatbild uz Putina ultimātu, kad viņš jau ir Baltijas valstīs.”
Teorētiski pastāv variants, ko izteicis gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Le Driāns. Proti, Ukraina karā uzvar. Diemžēl Krievija Ukrainas lokālajā karā nevar zaudēt, jo tajā brīdī, kad visi striķi trūkst, Putins var izmantot taktiskos kodolieročus.
Ja Putinam ir divas izvēles - atzīt sakāvi un iet uz triumfu nesološām sarunām vai arī lietot taktiskos kodolieročus, tad grūti iedomāties, ka viņš izvēlētos pirmo variantu. Līdz ar to karš turpināsies jebkurā gadījumā. Ja vien tas nebeigsies ar Putina atzīšanu par Eiropas zonas “smotrjaščiju” (galveno, cietumnieku žargonā) līdztekus abiem pārējiem - ASV un Ķīnai savās zonās. Nelietoju vārdu “ietekmes zonas”, jo šeit ir runa par zonām, kā tās saprot Krievijā - cietumnieku zonām. Tā būtu šausmīga cena par “ka tikai nesadusmot Putinu”. Lai tas nenotiktu, nedrīkst pakļauties šīm dzīvnieciskajām bailēm.
