Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā, trešdien preses konferencē paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc tam, kad VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu.
Var diskutēt, kāda būs VARAM un tās ministra Artūra Toma Pleša lēmuma ietekme uz Rīgas attīstību, taču nav ne mazāko šaubu, ka šis solis sperts, izdabājot azartspēļu biznesam, kura centrālā figūra Jānis Zuzāns ir liels politiskā spēka “Attīstībai/Par!” jeb, kā zobgaļi mēļo “Azartspēlēm/Par!” draugs. Draugs visplašākajā, tajā skaitā sociāli nepievilcīgā nozīmē.
VARAM izplatījusi preses relīzi, kurā minēti vairāki punkti, kuru dēļ pieņemts šāds lēmums, taču nav ne mazākās vajadzības pat pieminēt šos ieganstus, jo nav neviena kaut cik saprātīga cilvēka, kurš nesaprastu, par ko patiesībā notiek “cīņa”. Var, protams, izlikties, ka nesaprot, un operēt ar dažādiem juridiskiem terminiem, bet tas lietas būtību nemaina.
Rīgas domes piedāvātajā teritoriālajā plānojumā paredzēts aizliegt azartspēles visā Rīgas teritorijā, tās atļaujot vienīgi četru un vairāk zvaigžņu viesnīcās. Ja šis plānojums tiktu apstiprināts, tad visa Zuzāna azartspēļu “ļaunuma impērija” sagrūtu. Lai to nepieļautu, politiskajam spēkam “Attīstībai/Par!”, dalot ministru amatus, vissvarīgākais ministra krēsls bija, ir un būs tas, kurš atrodas Peldu ielas namā - VARAM jeb, kā citi zobgaļi mēļo - Valsts atbalstīto, respektablo azartspēļu ministrijā.
Visā šajā pasākumā galvenais jautājums ir - vai tad partijas “Latvijas attīstībai” līderi un tās ierindas biedri neredz reputācijas riskus, partijai kļūstot tik neslēptai Zuzāna interešu bīdītājai? Kā tviterī ierakstīja RD deputāte Agnese Logina: “Patiesībā lielākais pārsteigums politikā tomēr ir bijis tas, cik tā interešu bīdīšana ir prasta. Nezinu, kāpēc man likās, ka to dara drusku smalkāk, filigrānāk, bet nē, šausmīgi prasti.” No savas puses teikšu, ka pat man, ar visu ilgo pieredzi politisko procesu vērošanā, tik prasta un neslēpta savtīgo interešu bīdīšana liekas neparasta. Jāpiekrīt Loginai, parasti tas tomēr bijis kaut mazliet smalkāk. Nu ne tik ļoti kā ar cirvi.
Šis trulais tiešums šķiet īpaši neparasts, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvumu. Taču tas liecina arī par ko citu. Par to, ko šī politiskā spēka vadoņi domā par politiku, sabiedrību un saviem vēlētājiem. Acīmredzot partijas līderi, apsverot visus par un pret, izšķīrusies par to, ka šis kliedzošais azartspēļu atbalsta gājiens tās reputāciju neiedragās. Galu galā, mēs esam liberāla partija klasiskajā izpratnē, tāpēc atbalstām biznesu, kamēr ar atkarībām katram jātiek galā pašam. Mūsu elektorāts mūs sapratīs, bet tie, kuri gribētu izbeigt azartspēļu sērgu, tāpat par mums nebalsos. Tā ka lai jau suņi rej, bet [Zuzāna] karavāna iet tālāk.
Šī situācija nostāda it kā neveiklā pozīcijā “Latvijas attīstībai” partnerus. Pirmām kārtām “Kustību Par!”. Taču arī uz to Zuzāna draugiem ir neapgāžams attaisnojums: mīļie draugi, tad, kad pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām likāties ar mums vienā laulības gultā, jūs lieliski zinājāt noteikumus - mūsu nauda, jūsu dziesmas “par vērtībām”. Atgādinu, ka tas bija tad, kad vēl nebija pieņemts partijas dāsni apdāvinošais valsts finansējuma likums, un mēs jūs aicinājām pie politiskā laulību altāra brīdī, kad bijāt pliki un nabagi kā baznīcas žurkas. Tā ka netēlojiet tagad naivas dievgosniņas. Jūs labi zinājāt, uz kādām [aprēķina] laulībām ejat.
Tiesa, situācija ir mainījusies un valsts finansējums ir atbrīvojis paristus no savu partneru finanšu atkarības. Tagad aprēķina laulību dalībnieki varētu savu laulību šķirt, taču politisko pakalpojumu kantora Zuzāns, Jaunups, Pūce & Co vadošie partneri izskaitļojuši, ka sākotnējās aprēķina laulības jau ieguvušas kaut kādas mīļuma un pievilcības iezīmes, un neviens īpaši šķirties nealkst.
Var rasties jautājums - kāpēc vispār kādam būtu par Zuzāna sarakstu jābalso? Katrai partijai ir savs siera gabaliņš, kurš uzlikts kā ēsma. Kāds tas ir partijai zem izkārtnes Zuzāns, Jaunups, Pūce & Co? Šobrīd tie ir divi. Viens: tie ir tādi partijas spīdekļi kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Eiroparlamenta deputāts Ivars Ījabs, kuri uz daudzu politiķu fona izskatās pietiekami spilgti un, galvenais, intelektuāli piepildīti, kas noteikti nav mazsvarīgi. Cits jautājums, cik viņus pašus apmierina, ka viņus pārstāvošo politisko spēku dēvē nicīgajā vārdā: “Azartspēlēm/Par!”, taču gaidīt no viņiem kādu demaršu pret partijas vadību būtu pārsteidzīgi, lai gan kāpēc gan ne, jo tādā veidā viņi varētu pierādīt sev un pasaulei, ka ir īsti valstsvīri, nevis Zuzāna sulaiņi.
Otrs: Jurisprudencē augsta līmeņa meistari skaitās tie, kuri prot tā samudžināt lietas un jēdzienus, ka vairs nevar saprast kas ir balts, kas ir melns, kur taisnība, kur meli. Taču jurisprudence, kur augstā godā tur formālu loģiku, nav gluži politika, kur daudz ko nosaka vēlētāju emocionāla uzrunāšana. Varētu domāt, ka politikā šie kreisās auss kasītāji ar labās kājas īkšķi tiek noraidīti kā smadzeņu skalotāji un cilvēku muļķotāji, bet nē. Izrādās, ka daudziem patīk šīs rotaļāšanās ar loģiskiem fokusiem. Tas ir, pirmajā brīdī it kā loģiskiem spriedumiem, bet nedaudz iedziļinoties - absolūts sviests.
Ilustrācijai kāds piemērs, kurš šai partijai ir gluži kā standarta rekomendācija: Argumenti, kāpēc nevar aizliegt Georga lentes: 1) tādā veidā mēs demonstrēsim savu nevarību sabiedrības saliedēšanā; 2) oranžmelnās lentes tāpat redzēsim automašīnu logos; 3) policistiem būs jādomā, kā šo normu īstenot dzīvē.
Atšifrējam šīs absolūti greizās “loģikas” absurdumu:
1) kaut ko sliktu aizliedzot, mēs demonstrējam savu nespēju šo slikto novērst citos veidos (aizliedzot braukt, ar kādu ātrumu katrs grib, mēs demonstrējam savu nevarību pārliecināt autovadītājus braukt ne ātrāk kā 90 (50; 20) km/h, dalot izglītojošus bukletiņus);
2) nav jēgas kaut ko aizliegt, jo tāpat to darīs (kāpēc ierobežot satiksmes ātrumu, ja to tāpat taču pārkāps);
3) ja kaut ko aizliegsim, tad apgrūtināsim policistus, jo viņiem būs jādomā, kā šo normu īstenot dzīvē (ja ieviesīsim ātruma ierobežojumus, tad būs jāpērk radari, jānoslogo policisti un vispār jāapgrūtina dzīve gan cilvēkiem, gan autobraucējiem).
Šī argumentācija var likties absurda, taču Zuzāna saraksta līderiem tā liekas ne vien pieņemama, bet viņiem to nav kauns izlikt publiskā telpā kā metodisko instrukciju. Ņemot vērā šī politiskā spēka lielo uzsvaru uz polittehnoloģijām un PR, var tikai secināt, ka šāda pseidoloģiskā ekvilibristika šīs partijas elektorātam patīk. Vai tā tikpat tīkama liksies Zuzāna, Jaunupa, Pūces & Co kantora citiem partneriem redzēsim jau drīz, jo Saeimas vēlēšanas tuvojas.
