Izdevums “Business Insider” publicējis plašu rakstu ar garu virsrakstu: “Krievijas problēmas Ukrainā nenozīmē, ka tā nespēj uzbrukt Rietumiem. NATO brīdina, ka Krievijas kara mašīna ir uzvilkta un bīstama kā vienmēr”. Raksts ieturēts izteikti brīdinošā tonalitātē, un tajā ir maz nomierinoša, lai arī tas veidots ierastajā vispārības, nekonkrētības stilistikā. Par konkrētību mums jādomā pašiem.
Rakstā uzsvērts, ka par spīti smagajiem zaudējumiem, ko Krievijas bruņotie spēki cieš Ukrainā, Rietumi nevar dzīvot mierīgi. Maskava neesot atmetusi plānus likt NATO atkāpties. Šim nolūkam Krievija modernizē un pārveido savu armiju, ražojot arvien vairāk ieroču un meklējot sabiedrotos citās Rietumiem naidīgās valstīs.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģs sarunā ar “Business Insider” norāda, ka Krievija strauji attīsta savu kara mašīnu. Krievijas militāristi ir ieguvuši milzu pieredzi plaša mēroga mūsdienu kaujas operācijās, kamēr Rietumi ilgu laiku koncentrējušies uz terorisma apkarošanu, nevis gatavojušies lielam karam ar līdzvērtīgu pretinieku. Šāda politika novedusi pie atsevišķu kara vešanas prasmju atrofijas. “Es pat teiktu, Krievija, iespējams, ir bīstamāka nekā jebkad agrāk,” secina Landsberģis.
Savukārt “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais konsultants Kīrs Džilzs brīdina no Krievijas briesmu nenovērtēšanas. Viņš aicina nepaļauties pieņēmumam, ka Krievijas neveiksmes Ukrainā nozīmē, ka tā neuzbruks citur. “Šāds pieņēmums ignorē Krievijas paradumu maldīgi pārvērtēt savus spēkus un uzsākt militāras avantūras, neskatoties ne uz ko,” atzīmē Džilzs.
Viņš norāda, ka nekādi zaudējumi nespēj atturēt Krieviju turpināt karu Ukrainā. Krievijas militārie spēki nav iztukšoti. Tās ekonomika un rūpniecība ir uzlikta uz kara sliedēm un strādā diennakts režīmā. Arī ASV Eiropas pavēlniecības komandieris ģenerālis Kristofers Kavoli atzīst, ka Krievijas armija ir pieaugusi ne tikai skaitliski, bet arī kļuvusi prasmīgāka.
“Stāsti, ka Krievija ir novājināta, ir visbīstamākie,” brīdina Landsberģis un turpina: “Godīgi sakot, Krievija ne tikai nav novājināta, bet tā nepārprotami ir nostājusies uz kara takas.” Landsberģis piekrīt Kavoli par Krievijas armijas skaitlisko pieaugumu un īpaši uzsver tās nenovērtējamo karadarbības pieredzi.
Kara izpētes institūta eksperts Džordžs Barross skaidri norāda, kādi ir Krievijas potenciālie mērķi: “Krievijai ir gatavība un spējas uzbrukt NATO austrumu flanga dalībvalstīm. Tas ir, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.” Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds izdevumam sacījis, ka “šis karš mums ir iemācījis, ka arī novājināta Krievija ir un paliek bīstama Krievija”. “Lai gan Krievijas militārie centieni pašlaik ir koncentrēti Ukrainā, šobrīd nav laiks atslābināties un zaudēt modrību,” norāda Sprūds, piebilstot: “Pēc mūsu aprēķiniem, tuvāko piecu gadu laikā Krievija atjaunos savu militāro potenciālu, tāpēc mums ir jādara viss, lai sagatavotos iespējamam uzbrukumam.”
Pie šī mūsu aizsardzības ministra izteikuma ir vērts pakavēties sīkāk. Atmetot vispārīgās frāzes par Krievijas bīstamību un atslābināšanās nepieļaujamību, sausajā atlikumā paliek ideja, ka sava militārā potenciāla atjaunošanai Krievijai būs nepieciešami pieci gadi. Citiem vārdiem, vēl piecus gadus varam juties relatīvā drošībā, un šie pieci gadi jāizmanto, cītīgi bruņojoties, lai X stundā mēs būtu gatavi stāties pretī ienaidniekam.
Diemžēl visā šajā stāstā trūkst kādas ārkārtīgi būtiskas detaļas. Latvija un pārējās Baltijas valstis ir gatavas kāpināt aizsardzības izdevumus līdz pat 5% no IKP. Nav šaubu, ka mēs izpildīsim visas prasības, kādas mums uzliek dalība NATO. Jautājums ir cits.
Savulaik, vēl pirms Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, runājot ar dažādiem drošības ekspertiem, viņi visi norādīja uz to, ka neviens iebrukums šodienas apstākļos nevar tikt sagatavots nemanīti. Pirms iebrukuma notiek gan ilgstoša propagandas apstrāde, gan karaspēka savilkšana pie potenciālās karadarbības skatuves. Tas prasa vairākus mēnešus. Līdz ar to, ja mēs šādu karaspēka koncentrāciju pie savām robežām neredzam, tad varam gulēt mierīgi. Kaut kādas provokācijas (kā ar Gaigalavas dronu) ir iespējamas, bet ne masveidīgs iebrukums.
Parasti ar to saruna šajā virzienā beidzās. Šodienas pieredze liek mums iet tālāk. Iedomāsimies citu scenāriju. Pieņemsim, ka 2021. gada rudenī Putins sāk koncentrēt bruņotos spēkus nevis Ukrainas, bet gan Baltijas valstu pierobežā. ASV prezidentam uz galda tiek nolikts izlūkdienestu ziņojums par to, ka Kremlī pieņemts lēmums 2022. gada februārī, uzreiz pēc Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, pārtraukt Kaļiņingradas apgabala “blokādi” un iebrukt Baltijā, tur nodibinot paklausīgus marionešu režīmus.
Kas notiktu? Ir divi varianti. ASV un NATO augstākā vadība skaidri pasaka Putinam: mēs zinām tavus plānus, tāpēc atklājam tiešo gaisa tiltu. Lielvārdes un citos Baltijas kara lidlaukos ik pēc piecām minūtēm bez pārtraukuma nosēžas NATO militārās transporta lidmašīnas ar karaspēka vienībām, bruņojumu un smago tehniku. Uz Liepājas un citu Baltijas valstu ostām iet kuģi ar militāro tehniku. Putinam tiek dots skaidrs signāls - nelien, dabūsi pa zobiem tā, ka maz neliksies.
Otrs variants. Tāpat kā pirmajā variantā ASV un NATO augstākā vadība skaidri pasaka Putinam, ka mēs zinām tavus plānus, bet gaisa tilta vietā sākas diplomātiskās riņķa dejas ar pirksta kratīšanu un draudiem par “augsto cenu”, kuru Putinam nāksies maksāt, ja viņš šai avantūrai ļausies.
Kuru variantu izvēlētos Rietumu līderi, šobrīd neviens nepateiks. Jebkuri spriedelējumi par to ir tīrākās spekulācijas. To šeit piesaucu tikai ar vienu nolūku. Viss tas var atkārtoties pārskatāmā nākotnē. Kremlis var nonākt pie secinājuma, ka Ukrainā labākus panākumus var gūt nevis militārā ceļā, bet destabilizējot politisko situāciju valsts iekšienē. Līdz ar to izbeidzot aktīvās karadarbības fāzi un spēkus koncentrējot tur, kur Krievija ir īpaši spēcīga - propagandas, paralēlās realitātes izveidošanas frontē.
Savukārt “asinis pagaršojušo” armiju pārdislocējot Baltijas virzienā. Nesaku, ka tas tā būs, bet to nevar izslēgt. Un ne jau pēc Sprūda nosauktajiem pieciem gadiem. Agrāk. Vai mūsu bruņotie spēki kopā ar šobrīd Latvijas teritorijā esošo NATO starptautisko spēku brigādi ir spējīgi stāties pretī Krievijas kaujas laukā rūdītajai armijai?
Teorētiski atbildei uz šo jautājumu nevajadzētu būt izšķirošai, jo mēs taču esam NATO un mūs sargā NATO 5. pants. Bet NATO spēki noteikti ir spēcīgāki par Krievijas spēkiem, pat ja Putins, atkailinot pārējo Krievijas teritoriju, visu savu armiju raida pret vienu Baltijas valsti. Pāris mēneši, kas ir pats minimums, lai Kremlis savilktu mūsu robežu tuvumā pietiekami jaudīgu bruņoto spēku grupējumu, ir pietiekami ilgs laiks, lai arī NATO nostādītu pretī tādus spēkus, kuri Putinam liktu trīs reizes padomāt pirms dot pavēli iebrukt.
Jautājums: vai NATO plānos ir šāda masveidīga spēku pārdislokācija uz potenciālo kara darbības rajonu? Kā reaģētu ASV un Rietumeiropas politiskā šķira un plašāka sabiedrība, ja tai priekšā noliktu šo variantu - mūsu puiši dodas uz iespējamo karadarbības zonu ar Putina Krieviju?
Karš Eiropā jau turpinās trīs gadus. Laiku pa laikam dažādos izdevumos parādās raksti par Krievijas briesmām, bet vēl nav gadījies lasīt par Rietumu un NATO reālas rīcības plāniem, kā tās rīkotos, ja Putins nolemtu pārbaudīt viņu “drosmi” un “gatavību” praksē. Un nevajag aizsegties ar kaut kādiem mistiskiem militāriem noslēpumiem. Neviens neprasa atklāt kādus operatīvos plānus. Pietiktu ar skaidru paziņojumu: jā, NATO ir detalizēti, pa stundai izstrādāts rīcības plāns, kā reālu militāru draudu gadījumā reaģē NATO un kā nodrošina savu dalībvalstu drošību.
Vislabākais variants būtu preventīvi izveidot tādu drošības valni, kuram uzbrukt būtu tīrais neprāts. Diemžēl neko tamlīdzīgu nav gadījies dzirdēt. Arī domnīcas RAND savulaik (vēl pirms kara) izspēlētās kaujas spēles uz kartēm nekādu masveidīgu NATO spēku pārsviešanu uz Baltijas telpu neparedzēja. Līdz ar to varam pieņemt, ka, visticamāk, nekādu tādu plānu, vismaz tolaik, nemaz nebija. Diemžēl jāatzīst, ka nekas nav dzirdēts par šādiem plāniem arī tagad.
Tad jautājums: kas īsti ir? Kārtējā pirksta pakratīšana un draudi par “augsto cenu”?
Sarunā ar “Business Insider” kara institūta eksperts Baross ir spiests atzīt, ka šobrīd Krievijas piekoptā hibrīdkara elementi ir “kara darbība, uz kuru mēs nolemjam neatbildēt”. Savukārt Landsberģis saka tieši: “Ja Rietumi nesūtīs Krievijai spēcīgu signālu, lai tā apstājas, Krievija eskalēs situāciju. Tā kā līdz šim viņu rīcībai nav nopietnu seku, tad viņi ir motivēti iet tālāk.”
