“Norma ir strādāt, būt darba vietā, un tā ir norma,” pauda premjere Evika Siliņa, un nebija ilgi jāgaida, kad Valsts prezidents un Valsts kancelejas direktors paziņoja, ka darbs attālināti valsts pārvaldē ir beidzies. Piedevām premjere vēl bikli nosvārstījās – taisīt vai netaisīt Latvijas Īlona Maska birokrātijas likvidācijas filiāli.
Tā nu tas ir, ka ierēdņi bija izlaidušies, kovida sērgas laikā pasākuši darbu ņemt uz mājām un veikt to pie datora, sēžot vienās apakšbiksēs, vannā, pirtī vai citādās attālinātās vietās. Taču tagad kovids ir sen beidzies, un ierēdņi, tāpat arī valsts kapitālsabiedrību izpilddarbinieki ir sadzīti atpakaļ kabinetos, un viņiem savās darba vietās tagad atkal jāparādās vismaz no rīta, pusdienās un vakarā.
Kaut kāds pamats tam ir - cilvēki saņem prāvas algas. Ļaunā sabiedrība, kas vidēji saņem piecas, desmit vai divdesmit reizes mazāk, raugās ar skaudību - katrs strādā savā darbā, bet valsts darbinieki nestrādā valsts darbā.
Par to, ka ierēdņiem jāatgriežas darbā savos kabinetos, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs runājis ar Eviku Siliņu jau pagājušajā vasarā, uzsverot, ka priekšzīme būtu jārāda Saeimai. Taču Saeima nav ierēdņi, bet lepni tautas priekšstāvji, un komisiju sēdes turpina notikt daļēji attālināti.
Amizanti, ka par šo tēmu otrā okeāna pusē pašlaik notiek process, kas gandrīz identiski sakrīt ar Latvijas ierēdniecības atgriešanos savos kabinetos. Turklāt atliek Vašingtonā nākt klajā ar jaunā iniciatīvām, un jau pēc brīža tās no mūsu amatpersonu mutēm tiek attiecinātas uz Latvijas situāciju.
CNN 23. janvārī ziņu sižetā vēstīja: “Tas nebija pārsteigums, ka prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu federālo departamentu un aģentūru vadītājiem, būtībā liekot viņiem atgriezt savus darbiniekus birojā uz pilnu slodzi.”
Trampa direktīvā ir teikts: "Visu valdības izpildvaras departamentu un aģentūru vadītāji, cik drīz vien iespējams, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu attālinātā darba līgumus un pieprasītu darbiniekiem atgriezties darbā klātienē attiecīgajās darba vietās uz pilnu slodzi, ar nosacījumu, ka departamentu un aģentūru vadītāji izdara izņēmumus, ko viņi uzskata par nepieciešamiem." ASV ir ļoti liela valsts, tāpēc problēmu būs vairāk nekā Latvijā.
Vadības eksperts Maiks Kross paredz, ka praktisku, finansiālu un citu iemeslu dēļ Trampa direktīvas īstenošana varētu būt sarežģītāka un laikietilpīgāka, nekā sākotnēji šķiet. Sekas varētu būt postošas, piemēram, darbiniekiem, kuri ir militārpersonu un ārzemju dienesta darbinieku laulātie, jo viņiem jādzīvo tur, kur ir norīkots viņu laulātais. Atliek noskaidrot, vai šādas situācijas var uzskatīt par kvalificētu atbrīvojumu. Kross atzīmē, ka šīs direktīvas īstenošana pilna laika attālinātiem federālajiem darbiniekiem un tiem, kas ir apstiprinājuši tāldarba pasākumus, nebūs viegla. "Direktīva nosaka, ka visām izpildvaras nodaļām un aģentūrām jāpārtrauc attālināta darba kārtība un jāpieprasa darbiniekiem atgriezties attiecīgajās darba vietās. Tomēr pēc definīcijas pilnīgi attālināto darbinieku oficiālā darba vieta ir viņu mājas biroja atrašanās vieta. Tāpēc viņiem nav biroju, kur atgriezties,” sacīja Kross.
Tā kā attālināti darbinieki atrodas visā valstī, aģentūrām būtu jāatrod birojs viņu tuvumā, lai ziņotu, vai pieprasītu viņiem pārcelties, lai būtu tuvu birojam. Abi centieni varētu palielināt federālās izmaksas.
Drīz pēc prezidenta vēlēšanām Īlons Masks un Viveks Ramasvamijs, kuriem abiem tajā laikā bija paredzēts vadīt Trampa jaunizveidoto Valdības efektivitātes departamentu, norādīja, ka uzdevums atgriezties amatā uz pilnu slodzi klātienē ir aicinājums daudziem aiziet. "Prasība federālajiem darbiniekiem ierasties birojā piecas dienas nedēļā izraisītu brīvprātīgu darba attiecību pārtraukšanu, ko mēs atzinīgi vērtējam," viņi rakstīja izdevumā “Wall Street Journal”.
Proti, Masku un Ramasvamiju pārāk neuztrauc tas, ka daudzi darbinieki būs spiesti aiziet no darba - birokrātijas izdevumu samazināšanas pasākumi par 10% ir akurāt tas, ko grasās paveikt Trampa administrācija.
Jau 31. janvārī R. Kronbergs, uzstājoties LTV, saka gandrīz tieši to pašu, kas teikts Trampa direktīvā. Pēc tam to pašu nostiprina arī Valsts prezidents.
Tāpat arī Latvijā to vien dzird, ka jāsamazina birokrātija.
Tramps likvidē USAID. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauž, ka jālikvidē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Tas nav sliktākais no darbiem, ko Latvijas vadītāji varētu pārņemt no transatlantiskā partnera. Tāda iestāde kā SIF Latvijai ir vajadzīga kā zaķim piektā kāja - pat varbūt daudz nevajadzīgāka kā USAID Amerikai. Bet ir vēl kur tiekties. Tramps uzliek 25% ievedmuitu Kanādai un Meksikai, 10% Ķīnas precēm. Kamdēļ neieviest ievedmuitu precēm no Lietuvas, Igaunijas un Polijas? Tramps draudīgi raugās uz Grenlandi, paužot, ka grib nopirkt vai pievākt šo salu
ASV drošības labad. Latvija arī varētu paziņot, ka pirks Roņu salu. Un varbūt varētu pieprasīt Lietuvai atpakaļ Palangu... Taču, iztēlei piezemējoties, ir acīm redzami - cīņa ar birokrātiju patiesi apsveicama. Birokrātijas likvidācijas (valdības efektivitātes uzlabošanas) departamentam, Latvijas variantam Trampa/Maska DOGE (Department of Government Efficiency) varbūt tomēr būt?
