“Rīga paliek arvien tumšāka,” uz redakciju zvana kāds lasītājs, dalīdamies pārdomās par to, kā izskatās Rīga. Tie, kuri galvaspilsētā iebrauc tikai darba darīšanās vai izklaides nolūkos, tiešām pamana gan “voltistu” un “boltistu” melnīgsnējās sejas, gan kebabnīcās strādājošos “studentus”, jo tas ir uzkrītoši. Un šo indivīdu kļūst arvien vairāk. Baidos, ka, viņiem pārsniedzot kritisko masu, notiks līdzīgi kā Zviedrijā, kur varas iestādes jau vairs nespēj nedz kontrolēt, nedz apstādināt no dienvidiem iebraukušo “bēgļu” vardarbību.
Kādā veidā Rīgā un Latvijā nokļūst migranti no Vidusāzijas un Austrumāzijas valstīm? Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atbild: “Jebkurš trešās valsts pilsonis Latvijas Republikā var ieceļot, saņemot vīzu vai uzturēšanās atļauju, vai atbilstoši bezvīzu ieceļošanas kārtībai. Uzturēšanās atļauju izsniegšanu regulē Imigrācijas likuma 23. pants, tur uzskaitīti visi termiņuzturēšanās (TUA) atļauju piešķiršanas pamatojumi. Biežākie ieceļošanas iemesli ir darbs, studijas un ģimenes apvienošana. Visos šajos gadījumos šos trešo valstu pilsoņus uzaicina Latvijas darba devēji, Latvijas augstskolas vai ģimenes loceklis, kas ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram Latvijā piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.”
Dati par pērn un šogad iebraukušajiem migrantiem faktiski ir graujoši. Pērn pagaidu aizsardzību pieprasījuši 6783 migranti, šogad - jau 560. Nodarbinātības iemesls - 3697 migrantiem, šogad - 356. Mācīties uz Latviju atbrauca 3132 migranti, šogad - 189. Ar ģimenēm apvienojās 1454 migranti, šogad - 99. Citi iemesli pērn bija 741, šogad - 50. Kopā tie ir 15 807 reāli reģistrētie migranti pērn un 1254 šogad. Ja vēl pieskaita aptuveni 28 000 uzbeku, kuri pērn ielidoja Rīgā, aina kļūst arvien satraucošāka. Liela daļa uzbeku izmanto Latviju kā tranzītvalsti, taču daudzi paliek te, un viņu skaits ir pietiekami liels, lai sāktu runāt par radikālā islāma draudiem.
Jā, daļa tomēr paliek Latvijā. Tiesības uz nodarbinātību piešķir PMLP, pamatojoties uz Latvijas darba devēju uzaicinājumu. Tomēr kaut kāds skaits iebraucēju mēģina darbu atrast patstāvīgi. No 2025. gada 1. janvāra šajā procesā aktīvāk iesaistās arī Nodarbinātības valsts aģentūra, sadarbojoties ar darba devēju, kurš vēlas uzaicināt ārzemnieku. Nodarbinātības valsts aģentūra informē darba devēju par vakancei atbilstošām kandidatūrām, darba devējam tās jāizvērtē, un, ja viņš tomēr vēlas uzaicināt ārzemnieku, jāpamato, kādēļ vakance netiek aizpildīta ar vietējo darbaspēku.
Savāda situācija: ir dzirdēts, ka daudziem LR pilsoņiem tiek atteikts darbs, savukārt darba devēji labprāt pieņem darbā migrantus. Viņiem mazāk jāmaksā? Turklāt izrādās, Latvijā ir vairākas starpniekfirmas, kas darba devējiem tirgo no Vidusāzijas iebraukušos potenciālos strādniekus, respektīvi, vergus. Par to jau rakstījām: https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/481597-sveszemju-vergu-ievilksana-latvija-notiek-centralizeti-valstiski-un-legali.htm
Interesanti (vai arī simptomātiski) ir tas, ka PMLP atbild uz jautājumiem ar “copy paste” metodi: skaidrojums, kas atsūtīts uz jautājumu par nodarbinātību, ir vārds vārdā tāds pats, kāds tas bija atsūtīts uz iepriekšējā raksta jautājumiem… Tiešām, kādēļ gan iespringt, ja var atkārtot vienu un to pašu neskaitāmas reizes.
Arī atbilde uz jautājumu - kur dzīvo Latvijā iebraukušie migranti? - ir tikpat formāla kā visas pārējās atbildes. “Personām mēneša laikā pēc uzturēšanās atļaujas eID kartes saņemšanas ir obligāti jānorāda Latvijas Republikā deklarētās dzīvesvietas adrese. Dzīvesvietas izvēli bieži nosaka TUA saņemšanas pamats, piemēram, dažkārt darba devējs vai izglītības iestāde nodrošina dienesta viesnīcu, ģimenes apvienošanas gadījumā personas apmetas kopā ar ģimenes locekļiem, bet lielākajā daļā gadījumu pašas personas individuāli meklē dzīvesvietu, slēdzot īres līgumus.”
Viss pareizi. Tikai Latvijas iedzīvotājiem no tā nav vieglāk: melnīgsnējo “studentu” pieblīvētība kļūst arvien uzmācīgāka. Tāpat situāciju vienkāršāku un caurskatāmāku nepadara atbilde uz jautājumu: kurš un kā kontrolē migrantu aizbraukšanu, kad beidzas TUA. PMLP atbild: “Ārzemnieku izceļošanu kontrolē Valsts robežsardze. Valsts robežsardze iegūst informāciju par personām, kurām noteiktā laika periodā beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, un, ja Valsts robežsardzes informācijas sistēmā nav atzīmes par to, ka persona izceļojusi, veic personas meklēšanu un pārbaudi.”
Vai ir dzirdēts, ka Valsts robežsardze “veic personas meklēšanu un pārbaudi”? Tostarp zināms, ka Latvijā TUA ir aptuveni 130 000 ārvalstnieku. Tāpēc nav brīnums, ka Rīga (un drīz arī visa Latvija) kļūs arvien tumšāka. Un cik no šiem 130 000 ir pārbaudīti - vai viņiem ir derīgas TUA vai nav?
Latvijas Universitāte (LU) ir viena no augstskolām, kas studēt uzņem ārvalstniekus. Atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, LU raksta: “2024./2025. akadēmiskajā gadā LU pilnā laikā studē 598 ārvalstu studenti no 74 dažādām pasaules valstīm, visvairāk studentu LU ir no Somijas, Ukrainas, Vācijas un Indijas.
Studijas ārvalstu studenti uzsāk tieši tāpat kā vietējie studenti - katra gada septembrī. Pirms tam LU veic rūpīgu ārvalstu studentu atlasi, kas sastāv no vairākiem posmiem. Pirmais - kandidātu formālās atbilstības oficiālajiem uzņemšanas nosacījumiem un dokumentu pārbaude. Otrais - universitātes organizētie iestājpārbaudījumi, tostarp tiešsaistes intervijas, lai pārliecinātos par ārvalstu kandidāta nepieciešamo valodas zināšanu līmeni un patiesajiem nolūkiem ierasties Latvijā. No visiem ārvalstniekiem, kuri piesakās studijām LU, konkursu iztur un studiju vietu saņem aptuveni 10%.”
LU skaidro, ka studenti, kuri pārtrauc studijas LU, kā pārtraukšanas iemeslus visbiežāk min studiju turpināšanu savā mītnes zemē vai atgriešanos mītnes zemē citu iemeslu dēļ. Studenti, kas pārtrauc studijas, zaudē tiesības legāli uzturēties Latvijā, LU atbilstoši procedūrai informē PMLP un Valsts robežsardzi par eksmatrikulētajiem studentiem.
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studē atbraucēji no 83 pasaules valstīm, galvenokārt no ES/EEZ valstīm - Zviedrijas, Vācijas, Somijas un Norvēģijas. Kopš 1990. gada augstskolu ir beiguši 2455 absolventi: medicīnā - 2049, zobārstniecībā - 357, citās programmās - 49. Un cik no studentiem, kuri sevi par tādiem uzskata, ir pārmetušies uz “Bolt” un “Wolt” platformām? RSU atbild: “Mēs stingri iesakām veltīt visu pieejamo laiku studijām, jo augstskolas specifika un piedāvātās studiju programmas (medicīna, zobārstniecība u.c.) ietver ļoti intensīvas studijas, kuras apvienot ar nodarbinātību ir problemātiski. Informācija par ārvalstu studentu nodarbinātību netiek apkopota un aktualizēta.”
Privātā augstskola RISEBA, kas sevi reklamē kā mācību iestādi ar 30 gadu pieredzi un piedāvā izcilu izglītību mākslā un tehnoloģijās, sagatavojot speciālistus starptautiskai videi. Šobrīd tajā mācoties 150 ārvalstu studentu no 24 pasaules valstīm, un ik gadu augstskolu absolvē aptuveni 30 cilvēku. Uz jautājumu par to, vai studenti izmanto iespējas piestrādāt, RISEBA atbild: “Par darba vietām līdzi nesekojam. Universitātes pienākums ir sekot līdzi apmeklētībai un sekmēm.”
Tas, vai daļa iemigrējušo patiešām ir studenti vai arī tikai “studenti”, augstskolu vadību nereti interesē visai maz, jo galvenais ir saņemt maksu par studētgribētājiem. Rezultāts ir paredzams: Latvijā paliek tūkstošiem uzbeku, indiešu, pakistāniešu un citu dienvidnieku. Tas, izskatās, maz interesē Saeimu un valdību. Katrā ziņā nav dzirdēts, ka likumdevējs būtu iesniedzis kādu iniciatīvu, lai mainītu šo situāciju.
Zināma kustība ir parādījusies Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijā, kuras vadītājs Edvīns Šnore (NA) uzskata, ka ir pamats runāt par izmaiņām regulējumā, kas saistīts ar ārzemnieku nodarbinātību un kontroli. Migrantu ietekme sāk kļūt bīstama, tāpēc, kā teic Šnore, jābūt modriem.
Taču joprojām kontrole izskatās diezgan formāla. Bet ja, piemēram, valsts policija sāktu pārbaudīt “studentus”, kuri ar ēdienu pārvadāšanas kastēm braukā pa pilsētu, diez vai viņiem visiem atrastos reālas TUA. Bet ko tur prasīt neiespējamas lietas...
