Var dažādi vērtēt ASV prezidenta Donalda Trampa politiskās aktivitātes, taču grūti noliegt, ka viņš ir ienesis politiskajā praksē sen nebijušu dinamiku. Ierastās rutīnas vietā parādījies kaut kas agrāk neredzēts. Šeit to atzīmēju bez pozitīva vai negatīva vērtējuma. Tas vienkārši tā ir.
Viena no šīs jaunās prakses izpausmēm ir daudzu tradicionālu iestādījumu (barotņu) lietderības pārskatīšana ar sekojošiem administratīviem secinājumiem. Jaunums tur ir tas, ka pēkšņi atklājies, ka var arī tā. Var kaut ko mazināt, pat likvidēt, jo līdz šim skaitījās, ka gandrīz visas esošās struktūras ir gluži vai neaizskaramas.
Ko grasās likvidēt Tramps un Īlona Maska vadītais DOGE (valdības efektivitātes departaments), atstāsim viņu ziņā. Mūs vairāk interesē situācija Latvijā, jo arī pie mums ir neskaitāmas barotnes, kuras ļauj daudziem trekni dzīvot, bet kuru sabiedriskais pienesums ir visai neskaidrs. Uzreiz gribu norādīt, ka nevēlos īpaši kādam kaut ko pārmest, jo tāda ir sistēma, un katram ir iespējas atrast savu vietu tajā. Gribu runāt par ko citu.
Šīs nesamērīgi uzblīdušās barotnes, kuras, ja gribam lietas saukt to īstajos vārdos, tā būtu jāsauc, ir visas civilizētās pasaules problēma, bet vēl nesen tās bija ārpus lietderības vērtējuma. Tramps un Masks šo aizsardzības plīvuru tām ir noņēmuši, un pēkšņi atklājies, ka šo barotņu (nosacīti sauksim tās par “SIF”) apšķērēšanai ir liels politiskais pieprasījums.
Faktiski runa ir par vecās birokrātiskās kārtības dekonstrukciju, kura kļūst arvien populārākā visā pasaulē. Lietojot klasisko politisko terminoloģiju, var teikt, ka kreisie ar labējiem ir samainījušies vietām. Agrāk kreisie bija galvenie esošās kārtības dekonstruētāji, bet tagad ar to nodarbojas labējie. Tramps un Masks ASV, Havjērs Milejs Argentīnā.
Kas notiek Latvijā? Ja mēs paskatāmies uz tā paša SIF pārdalāmās naudas apjomu, tad tas 2023. gadā bija 37 miljoni eiro, un nav pamata domāt, ka tagad tas būtu kļuvis mazāks. Patiesībā tā ir ļoti pieklājīga summa, jo, piemēram, tādas lielas, tehniski sarežģītas un nozīmīgas institūcijas kā Latvijas Televīzija (LTV) budžets 2024. gadā bija mazāks - 36 miljoni eiro.
Ja mēs visi daudzmaz zinām un saprotam, ko dara LTV, tad par to, ko dara SIF, ir visai aptuvena nojausma. Tajā pašā laikā lielā sabiedrības daļā ir nostiprinājies noturīgs priekšstats, ka tā ir iestāde, kura operē ar milzīgiem resursiem. To vada noteiktas ideoloģiskas ievirzes šaura cilvēku grupa ar Zaigu Pūci priekšgalā, kura dala šos miljonus “savējiem”. Patiesībā Zaigas Pūces vietā pie SIF stūres pērnā gada novembrī sēdās bijusī Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne. Gribu uzsvērt, ka mans mērķis nav detalizēti izsvērt, cik patiesi vai aplami ir šie priekšstati. Politikā tam ir otršķirīga nozīme, jo politikā visu izšķir - kā to uztver sabiedrība. Tas ir, vēlētājs.
Ja sabiedrībā ir priekšstats, ka nosacītais SIF ir barotne savējiem, turklāt vēl ar noteiktu ideoloģisko ievirzi, tad nebūs ilgi jāgaida, kad citas ievirzes politiskie spēki, jūtot šo “dekonstrukcijas” pieprasījumu, steigsies ar savu piedāvājumu. Lai nebūtu pārpratumu, vēlreiz atkārtoju, ka ar “SIF” šeit domāju ne tikai konkrēto organizāciju, bet visas līdzīgas “naudas dalītavas”, kurās jāpiesakās, ja gribi saņemt naudu savam “projektam”.
Kāpēc šie procesi nenotika līdz šim, jo pretenzijas pret dažādiem “SIF” bija jau sen? Tāpēc, ka vēl nesen izteikt pretenzijas pret šīm barotnēm skaitījās sliktais tonis. Nonievātais “populisms”. Trampa “jauno laiku” galvenā iezīme ir - to, ko vakar vēl nedrīkstēja, šodien jau drīkst. Šodien teikt: likvidēsim SIF ar motorzāģi, vairs neskaitās “tukšs populisms”, bet tiek uztverts kā reāls piedāvājums.
Kad tas notiks arī pie mums? To pateikt nevar, jo Latvijā no agrākajiem “aizspriedumiem” atbrīvojošais trampisms pārāk cieši saistās ar putinismu. Galu galā, Putins bija pirmais, kurš nogrāva agrākās labā un ļaunā robežas. Tāpēc tie, kuri cenšas atdarināt Trampu, bieži vien atkārto tos pašus “lielos stāstus”, kurus mēs pazīstam no Putina repertuāra. Līdz ar to Latvijā šiem Trampa atdarinātājiem ir “valstiski nedomājošo” slava, kas viņus nobīda no politiskās skatuves uz orķestra bedri bez lemšanas tiesībām.
Vai tas nozīmē, ka Latvijā šie “SIF” var justies salīdzinošā drošība? Daļēji jā, taču jau tas vien, ka dienas kārtībā ir parādījies jautājums par to lietderību un iespējamu ideoloģiskās ievirzes korekciju, liek tiem justies neomulīgi.
Gadus divdesmit šīs struktūras darbojās ārpus politiskās konkurences. Ja arī tur noritēja iekšējas cīņas (kur tādas nenotiek?), tad tās notika tikai “savējo” starpā. Tagad pastāv iespēja, ka varētu sākties ļoti būtiska dažādu ideoloģiski uzlādētu struktūru revīzija. Ja uz 2026. gada Saeimas vēlēšanām atsevišķas partijas šo samērā lielo politisko “grabuli” nepratīs izmantot savās interesēs, tad tas būs šo spēku politiskās nabadzības apliecinājums.
Gribu atkārtoti uzsvērt, ka runa nav tikai par SIF. Tas attiecas uz daudz plašāku politiski ideoloģisko barotņu kopumu. Veselu sociālo slāni, kurš pieradis dzīvot no šiem fondiem, “projektiem” un “finansējuma apgūšanas”. Kad publiskajā telpā sākas runas par birokrātijas apkarošanu un priekšplānā izvirzās tie paši cilvēki, kurus citādi kā par lielākajiem birokrātiem nosaukt nevar, tad rodas jautājums: varbūt jāsāk tieši ar to, ko šeit vispārīgi nodēvēju par “SIF”?
Gribu piebilst, ka iepriekšējā rindkopā ar vārdiem - lielākie birokrāti - es nedomāju tikai Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu, bet arī pārējos “pareizrunas meistarus”, kuri gadiem aizpilda publisko telpu ar labi strukturētiem, pat it kā jēgpilniem tekstiem, bet šie gudri skanošie vārdi aizplūst kosmosa bezgalībā bez mazākās ietekmes uz reālo dzīvi.
Var jau būt, ka tieši tā arī vajag. Galu galā bez birokrātijas un visiem šiem “SIF” nekur civilizētā pasaulē nav iztikuši. Taču laiku pa laikam vajag, kā teiktu Mārgareta Tečere, sakratīt čipsu paku, jo citādi jebkura sistēma deģenerējas, zaudē rīcībspēju un savu sākotnējo jēgu. Patrenkāt visus šos “SIF” vārda plašākajā nozīmē būtu tikai lietderīgi, jo tie miljoni jau pārāk nekaunīgi tiek šķērdēti. Visā sistēmā, kura prasīt prasās pēc pamatīga kapitālā remonta.
