Nelegālie migranti izvietoti arī Jūrmalā. Vai jūrmalniekiem jābaidās?

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

„Vai mums jāsāk baidīties staigāt pa Jūrmalas ielām?” – šādu jautājumu telefoniski uzdeva kāda sieviete, jo viņa bija dzirdējusi, ka jaukajā kūrortpilsētā esot izmitināti Irākas „bēgļi”, kas „nocelti” no Baltkrievijas–Latvijas robežas. Šādas runas izskanēja arī kādā diskusiju raidījumā. Nu nevar būt – tāda bija pirmā doma, – mūs taču par to informētu, vai ne?!

Nosūtīju jautājumus Iekšlietu ministrijai un saņēmu atbildi no ministres Marijas Golubevas (A/Par) padomnieces Lindas Curikas: atbildi sagatavos kolēģe no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). To, ka „bēgļu” esamība Jūrmalā nav izdomājums, apliecināja arī bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces teiktais kādā TV24 pārraidē.

Protams, situācijas vērtējumu gribējās saņemt arī no iekšlietu ministres Golubevas, taču Linda Curika jau pasteidzās atbildēt portālam kasjauns.lv, proti, ka ministre nevarēs komentēt Mūrnieces izteikumus, jo „viņa pēdējās dienās ir bijusi Briselē iekšlietu ministru sanāksmē, un nedomāju, ka viņai ir bijis laiks iepazīties ar Mūrnieces kundzes izteikumiem”.

Varbūt ka nevajadzēja „iepazīties ar Mūrnieces kundzes izteikumiem”, bet vienkārši tautai paskaidrot situāciju, kāda ir izveidojusies ar nelegālajiem migrantiem, konkrēti runājot par Jūrmalu un Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centru „Dzintari”?

Jautājumi bija šādi. „Vēlos uzzināt par Tuvo Austrumu „bēgļu” izmitināšanu Jūrmalā. Cik „bēgļu” ir Jūrmalā, uz kāda pamata viņi tur atrodas un kas ar viņiem notiks tālāk?”

Atbildes tika atsūtītas operatīvi, jo „copy - paste” formāts ļauj ietaupīt laiku (tādas pašas atbildes saņēma arī portāls kasjauns.lv), un tās parakstīja Madara Puķe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja.

Cik „bēgļu” ir Jūrmalā? „Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajā veselības un sporta centra nodaļas „Dzintari” telpās šobrīd izmitināti 46 patvēruma meklētāji, no kuriem vairums ir no Baltkrievijas un Afganistānas.”

Uz kāda pamata viņi tur atrodas? „Viena no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārraudzības sfērām ir patvērums. Tā kā šī gada augustā Latvija saskārās ar ievērojamu skaitu patvēruma pieprasījumiem, kā rezultātā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs „Mucenieki” gandrīz sasniedza savu izmitināšanas kapacitāti, tad neliela daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti „Dzintaru” telpās.”

Kas ar viņiem notiks tālāk? „Personas, kuras gaida galīgo lēmumu patvēruma procedūras ietvaros, šobrīd mitinās „Dzintaros” līdz mirklim, kad tiks pabeigta patvēruma procedūra un pārvalde sniegs lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Personas, kurām jau ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, šobrīd mitinās „Dzintaros” līdz tam laikam, kamēr sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fonda mentoriem atradīs citu dzīvesvietu.”

Jau 17. augustā tika ziņots, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” gandrīz vairs nav vietas: izmitināšanas kapacitāte sasniegusi 80%. Tad jāmeklē citas iespējas, un tās, izrādās, tika atrastas Jūrmalā, netālu no Dzintaru koncertzāles. Ja šī informācija nebūtu „izsūkusies” caur nezināmām atverēm, mēs par šiem patvēruma meklētājiem, no kuriem tikai daļu par tādiem var nodēvēt, nekad neuzzinātu. Visticamāk, no 46 patvēruma meklētājiem daļa ir no Irākas atceļojušie „tūristi”, jo PMLP atbildē nav apgalvots, ka visi „patvēruma meklētāji” būtu tikai no Baltkrievijas un Afganistānas. Iespējams, „Dzintaros” ir nokļuvuši tie „bēgļi”, kuri it kā bija pazuduši, bet pēc tam it kā atradušies Baltkrievijā?...

Joprojām nav manītas jelkādas pazīmes, ka Latvijas atbildīgo amatpersonu nodomos būtu pēc iespējas drīzāka robežas būve. Latvija tikai „plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi”. Par to valdība vienojās jau 4. augustā, un šī būve varētu izmaksāt ap 30 miljoniem eiro. Taču nekas vēl nav sācies. Varbūt tieši tāds arī ir nodoms: neko nesākt? Kā mēdz teikt, gan jau pampums pats uzsūksies?

Tomēr jautājumi šobrīd ir radušies vairāki, ja runājam tikai par nelegālo migrantu izmitināšanu Jūrmalā. Kāpēc par šīm Latvijā nelegāli ieceļojušajām personām mēs uzzinām tikai tagad? Vai šī informācija no iedzīvotājiem tika slēpta apzināti? Vai tā nav necieņa pret Latvijas pilsoņiem? Vai tā nav necieņa arī pret Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kuriem nelegālo migrantu dēļ nav iespēju saņemt rehabilitāciju? Vai Latvijas iedzīvotājiem jāsāk uztraukties par pieaugošajām briesmām, kādas var nest „bēgļi”?

Un visbeidzot - kur Iekšlietu ministrija gatavojas izvietot migrantus, kad tās pārraudzībā esošās veselības un sporta centra nodaļas „Dzintari” telpas būs tiktāl pārpildītas, ka vairs nebūs vietu, pat kārtu kārtām guļot? Jau šobrīd šajā rehabilitācijas centrā ir par 16 personām vairāk, nekā tur iespējams satilpt. Vai PMLP darbinieki telpu meklējumos apzvanīs jūrmalniekus un lūgs izīrēt istabiņas?

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.