Kamēr uz robežas darba duna, tikmēr ministre Golubeva atpūšas dienvidos

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Domāju, ka te vienkārši ir administratīva nespēja. Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš – vajadzētu uztaisīt konkursu, lai nopirktu patronas. Pēc tam to pārsūdzētu. Kamēr vēl caur tiesu – mēs būtu desmit reizes iekaroti,” kādā TV raidījumā teic bijušais premjers Māris Gailis. Nevar nepiekrist: muļļāšanos ar robežas žoga būvi varētu uzskatīt par anekdotisku, ja vien tā nebūtu traģiska. Sabrieda jautājumi, kurus uzdevu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par”).

Atbildes uz jautājumiem atsūtīja ministres padomniece Linda Curika. Pirms atbildēm viņa aicināja mani izmantot “korektu terminoloģiju”. Linda Curika: “Ir ļoti liela atšķirība starp migrantiem, neatbilstīgiem migrantiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem. To visu nevar jaukt kopā zem termina “migrants”. Korekti lietojot terminoloģiju, kļūst saprotamāks, par kādiem cilvēkiem ir runa, kāds ir viņu juridiskais statuss Latvijā. Piemēram, patvēruma meklētāji atrodas “Dzintaros” un “Muceniekos”, savukārt cilvēki, kas ir aizturēto statusā (piemēram, neatbilstīgie migranti), vairākās vietās, kas ir Valsts robežsardzes pārraudzībā. Ir liela starpība starp patvēruma meklētājiem un neatbilstīgiem migrantiem, viņu juridisko statusu.”

Paldies par precizējumiem, tomēr savus jautājumus atstāju tieši tādus, kādus tos nosūtīju Iekšlietu ministrijai.

1. Uz kurām pašvaldībām ir nosūtītas vēstules par nelegālo migrantu izvietošanas tēmu?

Atbilde. Uz visām, bez izņēmuma.

2. Kuras pašvaldības piekrita kaut ko meklēt savā teritorijā un kuras atteicās?

Atbilde. Neviena pašvaldība neatteicās meklēt telpas.

3. Cik izmaksā nelegālo migrantu uzturēšana “Dzintaros” (ēdināšana, apkure, apkopšana utt.)?

Atbilde. Viena patvēruma meklētāja izmitināšana Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa “Dzintari” korpusā dienā izmaksā 12,68 eiro. Šīs izmaksas sevī iekļauj ēdināšanu un dienas naudu. Tāpat vienu reizi mēnesī patvēruma meklētājam tiek izsniegta pārtikas paka un higiēnas pakas, kas mēnesī par vienu personu veido kopsummu 16,46 eiro. Telpu uzturēšanu nodrošina IeM NVA.

Mana piebilde. Ja “patvēruma meklētājam” tiek izsniegta dienas nauda, tas nozīmē, ka viņi var brīvi pastaigāties pa Jūrmalu? Jūrmalnieki, esiet modri.

4. Kur vēl patlaban ir izmitināti migranti?

Atbilde. Patvēruma meklētāji izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki'” un vienā no Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa “Dzintari” korpusiem.

5. Vai jums nešķiet, ka robežas nesakārtošana, žoga necelšana sāk jau izskatīties pēc sabotāžas un valsts nodevības? Ja ne, pamatojiet, lūdzu, pretējo.

Atbilde. Par sabotāžu un valsts nodevību var runāt tikai tad, ja netiek ievērota likumdošana un apzināti tā pārkāpta. Tomēr valsts ārējās robežas izbūves gadījums ir gluži pretējs, no valsts puses pieturoties pie visām normatīvos definētajām prasībām. Sākotnēji veiktos Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas valsts ārējās robežas izbūves darbos konstatētie pārkāpumi no izpildītāju puses un likumdošanas nepilnības ir bijušas par pamatu darbu apturēšanai un procesa atbildīgo dalībnieku pārskatīšanai. Vai projektam neatbilstoši izbūvēts žogs un sadarbība ar komersantu, kuram norit aktīva tiesvedība par šo darbu izpildi, ir valsts interesēs? Procesam jānotiek korekti, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, secīgi turpinot un sakārtojot nekustamo īpašumu uzmērīšanas un atsavināšanas darbus, precizējot būvniecības projektu un noslēdzot jaunu autoruzraudzības līgumu, sadarbībā ar “Latvijas valsts mežiem” realizējot korektu apauguma noņemšanu izbūvei paredzētajā teritorijā un izraugoties jaunus būvdarbu un būvuzraudzības darbu veicējus, lai inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas būtu iespējams nodot ekspluatācijā.

6. Kad sāksies robežbūve?

Atbilde. Šobrīd norit intensīvs darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas - Baltkrievijas robežas izbūvi ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Lai tiktu līdz žogam un pirms tam - līdz cenu aptaujām, bija nepieciešami grozījumi vairākos likumos. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai turpinātu īstenot robežas izbūves darbus (Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, Meža likumā, Būvniecības likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā stājušies spēkā 3.09.2021). Pašlaik jau ir noslēgts līgums par pagaidu žoga izbūvi. Notiek sarunu process ar AS “Latvijas valsts meži”, lai noslēgtu vienošanos par valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas apauguma noņemšanu.

7. Kad robežas sargāšanas uzdevums pāries Aizsardzības ministrijas (AM) pārziņā? Proti, kad Robežsardze (RS) tiks “atdota” AM? Acīmredzami, ka IeM netiek galā ar pienākumiem attiecībā uz RS.

Atbilde. Pašlaik šādu plānu nav.

8. Ministrei Golubevai par robežas jautājumiem ir norunāta tikšanās ar Saeimas NA frakciju. Kurš noteica tikšanās laiku nedēļā pēc 3.oktobra - Golubeva vai NA?

Atbilde. Pašlaik ir nolemts, ka tikšanās būs jāpārceļ.

9. Kāpēc jāpārceļ?

Atbilde. Tikšanās bija jāpārceļ, jo ministrei radās izmaiņas kalendārā.

Pagāja gandrīz divi mēneši pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, un notika brīnums: tika izrullētas dzeloņstieples 1,7 kilometru garumā. Tas ir aptuveni viens procents no visas robežas garuma (161 kilometrs). Līdz šim brīnumainajam notikumam, ko sarūpēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (žoga fragmentu Latvijai uzdāvināja Slovēnijas Aizsardzības ministrija), mūsu valsts vara pašaizliedzīgi gāja cauri ērkšķiem un lauztiem līgumiem.

Polija tostarp strauji būvē robežu (tās garums - 400 kilometru) ar Baltkrieviju, un poļiem traucēklis nav nedz žoga ražotāju reputācija (kā tas ir pie mums), nedz likumu piemērošana. Savukārt mums ir normatīvie akti, likumdošanas neatbilstības, būvprojekta bezgalīgās saskaņošanas, uzmērīšanas un atsavināšanas utt., u.t.jpr. Pie mums visam jānotiek likumīgi - kā tas vienmēr ir noticis, vai ne?

Sabiedrības spiediens un sašutums par Iekšlietu ministrijas un konkrēti - par ministres Marijas Golubevas acīmredzamo gausumu un neinteresi robežas un nelegālo migrantu jautājumā bija par iemeslu tam, lai mazliet iekustētos vismaz viena koalīcijas partija - Nacionālā apvienība. Tā pirms kādām pāris nedēļām ministri aicināja uz tikšanos Saeimā, un tās laiks tika noteikts uz nākamo nedēļu - pēc 4. oktobra. Tomēr - kā izpaudās Linda Curika - ministrei esot radušās izmaiņas kalendārā...

Izskatās, ka ministre vienkārši vazā aiz deguna ne tikai Nacionālo apvienību, bet arī koalīciju un Saeimu. Protams, arī visu Latviju. Kādas vēl izmaiņas kalendārā? Vai robežas jautājums nav prioritārs? Tostarp Polijas specdienesti ziņo: katram desmitajam nelegālajam migrantam, kurš tiek pakļauts drošības pārbaudei, atklāta iespējama saistība ar islāma teroristu organizācijām, organizēto noziedzību un cilvēku kontrabandistiem.

Skaidrs arī tas, ka šīs “bēgļu” plūsmas pastiprināsies kaut vai tādēļ, ka organizatori perfekti saprot: Latvija ir vājākais posms robežu jautājumā, tātad - “bēgļi” tiks novirzīti tieši mūsu virzienā. Tāpēc jau laikus jāuzrunā pašvaldības, lai atrastu “bēglīšiem” silītes, kur apmesties. Bagātināsimies, biedri, ar citām kultūrām.

Tā kā Marijai Golubevai ir “izmaiņas kalendārā”, nedz NA, nedz cita koalīcijas partija acīmredzot tik drīz vis netiksies ar čaklo ministri. Bet varbūt pie vainas kārtējais neatliekamais atvaļinājums? Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pavīdēja maziņa publikācija: “Iekšlietu ministre dosies ikgadējā atvaļinājumā no 2021. gada 15. septembra līdz 23. septembrim.” Ikgadējā - tas ir kā? Pagājuši taču tikai nepilni četri mēneši kopš Marijas Golubevas stāšanās pie ministrēšanas stūres.

Tā kā uz Latvijas - Baltkrievijas robežas viss, kā smejies, ir čikiniekā, žogs ceļas švīkstēdams, “bēgļi”, to ieraudzījuši, Minskā jau pasūta biļetes atpakaļ uz Mumbu Jumbu kalifātu, tad jau var padoties kārtējām patīkamajām “izmaiņām kalendārā” un doties, piemēram, uz gleznaino Polignano a Mare. Varbūt šoreiz uz kādu citu burvīgu vietu siltajos dienvidos. Gan jau interneta vietnē “Instagram” vēl atradīsies stūrītis, kur bildītes ievietot. Bet robeža pagaidīs.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.