“Veselības ministrija ir diezgan viltīga: tā mēģina sarīdīt privātās un valsts medicīnas iestādes,” teic plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis, analizēdams vissvaigāko situāciju veselības aprūpes jomā, “ministrija apraksta, ar kādu pašaizliedzību valsts slimnīcas glābj pacientus, kamēr privāto medicīnas iestāžu speciālisti, pēc ministrijas domām, tikai rauš naudu ar liekšķerēm – bez strādāšanas.”
Šonedēļ skatāmajā “Kārtības rullī” (TV24) Jānis Zaržeckis izstāstīja par to, ka nesen saņēmis vēstuli no Veselības ministrijas: vajagot taisīt ciet viņa privāto klīniku, demontēt aparatūru un bez maksas atdot kādai valsts slimnīcai.
Kad Zaržeckis pajautāja - tā būs dīkstāve un par to mums maksās kompensāciju? - atbilde bija: nē. Kad dakteris Zaržeckis gribēja uzzināt, cik tad īsti trūkst ārstu un māsu, ministrijas atbilde bija: mēs nezinām, daudz. Un kāda būs atlīdzība maniem ārstiem un māsām, kas uz laiku pāries strādāt uz valsts slimnīcām? Arī to neviens nemācēja pateikt, saka Zaržeckis.
Dakteris ironiski turpina: “Valsts un pašvaldību slimnīcu personāls izmanto veselības aparatūru, ko tam ir uzdāvinājusi valsts vai pašvaldība, savukārt mēs, privātie, esam spiesti paši pirkt šo aparatūru. Bet mēs visi sniedzam medicīniskos pakalpojumus, mēs atrodamies vienā laivā. Taču nezin kādēļ valsts mūs, privātos, vēlas izčakarēt. Vai tiešām mēs esam vainīgi, ka ministrs Pavļuts ir salaidis grīstē visu vakcinācijas lietu?”
Jānis Zaržeckis zināja arī pastāstīt par situāciju, kādā ir nonākusi Rīgas 2. slimnīca: šajā medicīnas iestādē neatliekamos traumu pacientus vairs neuzņems, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) tur iecerējis iekārtot gultasvietas 150 kovidpacientiem. “Slimnīcas vadība lūdza, lai NVD ļauj vispirms iekārtot 10 vietas - ja tās piepildīsies, iekārtosim nākamās desmit. Taču pavēle bija - atbrīvot uzreiz visu slimnīcu, turklāt - iespējamo 100 gultu vietā “uztaisīt” 150,” teic Zaržeckis. Ir patiešām grūti iedomāties, ka no slimnīcas tiek izmesti tur jau esošie pacienti, bet - ja to saka ķirurgs, kuram nav nekādas jēgas kaut ko izdomāt, tad - ko tas nozīmē?
Par veselības ministra Pavļuta vēlmi organizēt mobilizāciju arī ir daudz jautājumu, taču, tā kā viņa plāns acīmredzami ir tikai aiz auss aizbāzts zīmulis - no malas saskatāms, bet turas nestabili -, tas var neizdoties. To ir sapratis arī Pavļuts un atcēlis mobilizācijas plāniņu. Pagaidām atcēlis. Kaut gan - ja tādi kā Zaržeckis iespītējas un neatdod savas medicīniskās iekārtas, kara komunisma ieviešana ir absolūti efektīva, jo pēc boļševiku modes ļauj rekvizēt visu, turklāt pretošanās mobilizācijai tiktu pielīdzināta kriminālnoziegumam. Atgādināsim, ka mobilizācijas gadījumā ir paredzēts organizēt militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai, izmantojot cilvēku, materiālos un finanšu resursus.
Izrādās, dakteris Zaržeckis ir runājis arī ar NA politiķiem, un secinājums bija viens: tā būtu neiedomājama rīcība. “Jā, viņi neatbalsta mobilizācijas ieviešanu, taču nav gatavi arī balsot par Pavļuta demisiju,” smīn Zaržeckis, “bet Pavļuts ir apnicis visiem. Turklāt ir jābūt izcilam meistaram, lai noskaņotu pret sevi gan antivakserus, gan turbovakserus.”
Dakteris Zaržeckis uzskata, ka nekāda mobilizācija netiks ieviesta, jo mediķi būs pret to un daudzi tādā situācijā var vienkārši pamest savu profesiju, bet - kā tu bez mediķiem? Un viņu jau šobrīd ir par maz. “Es visu saprotu, valdība var izdarīt visādas kļūdas, bet pēc tam taču jāmāk tās atzīt un pateikt: zināt, veči, stulbi izdarīju, piedodiet. Piemēram, nevajadzēja nekādu vakcinācijas biroju taisīt, vajadzēja to naudu atdot ģimenes ārstiem,” saka Zaržeckis.
Turklāt - vai plastikas ķirurgi un citi speciālisti būs noderīgi kovida ārstēšanā? Zaržeckis par to ir skeptisks: “Visticamāk, es varēšu tikai mazgāt grīdas tajās kovidnodaļās, lai nemaisītos pa kājām infektologiem. Bet varbūt tomēr pa to laiku es labāk izoperēšu kādam pacientam, piemēram, roku, lai viņš varētu noturēt kaut vai karoti? Kur es būtu vairāk noderīgs - kā grīdu mazgātājs kovidnodaļā vai kā ķirurgs savā klīnikā?”
Vēl ir kāds aspekts, ko Jānis Zaržeckis uzskata par būtisku. “Domāju, ka mediķi, kuri strādā lielajās slimnīcās, nemaz tik ļoti nealkst, lai mēs uz turieni dotos, jo viņiem ir piemaksas no kovidnaudas - kāpēc lai viņi gribētu to dalīt ar mums?” Taču Veselības ministrija nebūt nesolīja apmaksāt brīvprātīgi mobilizēto veselības aprūpes darbinieku centienus: viņiem nāktos strādāt par velti. “Bet tad lai viss ir par velti! Veikalos preces par velti, degviela - par velti, valdība arī strādā par velti,” cerīgi rosina Zaržeckis, “citādi nekāds komunisms nesanāks.”
Kaut arī dažādas mediķu biedrības ir pieprasījušas Daniela Pavļuta demisiju, to izdarījusi arī Saeimas deputātu grupa, nekas nenotiks, jo šī valdība joprojām ir vienota kā zāģa zobi un Pavļuta aiziešana politiskajā nebūtībā būtu reāls drauds visai valdībai novelties no krēsliem. Bet tik salda ir doma, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl var paspēt daudz...
Turklāt nekas arī nemainīsies, ja Pavļuta vietā būs kāds cits ministrs: ir jāmaina visa sistēma, kas gadu desmitiem ir badinājusi veselības aprūpes kopumu, sarīdot citu pret citu šā kopuma sastāvdaļas. Bet kuram būs spēks un drosme mainīt šo sistēmu? Kurš būs gatavs sarīkot, tēlaini izsakoties, fronti tēva pagalmā, piedošanu, Veselības ministrijas pagalmā, nebaidoties no kara komunisma un represiju draudiem? Pagaidām neredzu šo varoni. Pagaidām paliek tas pats nevaronis Pavļuts.
