Rudens turpina savu iesaukumu. Pelēko debesu logi vietvietām atveras, parāda, ka ir saule kaut kur, un saņem kārtējo dvēseli. Nu Andris Kolbergs ir prom. Aigars Freimanis raksta: “Andris Kolbergs aizgājis. Viņā viss bija kopā, rakstnieks, zolmanis, zeks, jūrmalnieks. Viņam viss izdevās, varbūt klusāk nekā citiem, viņš nebija skaļš. Vienmēr atklāts un patiess. Lai viegli viņā pusē.”
Tāda sajūta, ka Andris Kolbergs latviešu literatūrā ir bijis vienmēr, bet patiesībā viņš sāka rakstīt savus kriminālromānus vien 39 gadu vecumā. Viņa pirmais romāns bija “Krimināllieta trijām dienām”, kas iznāca 1977. gadā.
Kāpēc viņš brieduma gados pievērsās rakstīšanai un kāpēc tieši kriminālromāniem? Iespējams, tāpēc, ka Andrim Kolbergam bija dziļa un pamatīga pieredze: savulaik viņš nonāca valsts maizē uz pieciem gadiem. Par to viņš, protams, nepriecājās, tomēr “kriminālvērtību” izpētē šiem pieciem gadiem bija neatsverama nozīme.
“Es tur biju iekšā, visi tie cilvēki, par kādiem rakstīju, man apkārt dzīvojuši. Jā, arī citiem rakstniekiem bija forši kontakti ar iekšlietu ministriju, taču viņiem stāstīja vai nu izmeklētāji, vai arī paši bandīti, bet neviens jau tev visu neizstāsta. Tas jāredz un jāizjūt no iekšpuses, tikai tad ir īstais skats,” intervijā Guntim Berelim 2012. gadā stāstīja Andris Kolbergs.
“Asinis jau nav interesantas. Nevajag, lai kā krievu filmās, kur asinis var laistīt piena kannām. Vajag, lai ir prātam kur izkustēties. Pat nezinu, kāpēc tas tā notiek - it kā vajadzētu uzrakstīt normālu gabalu, bet man visi veidojas tādi burlakromāni. Nav dots uzrakstīt kaut ko lēnu un mierīgu,” Andris turpināja.
Un tā - bez lēnumu un mierīguma - sarakstīti vairāk nekā 20 kriminālromāni, pēc viņa romāniem un scenārijiem uzņemtas filmas “Liekam būt” (1976), “Atspulgs ūdenī” (1977), “Dāvanas pa telefonu” (1977), “Rallijs” (1978), “Trīs dienas pārdomām” (1980), “Dubultnieks” (1986), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988), “Depresija” (1991), “Rīgas sargi” (2007). Viņa romāni tulkoti 16 valodās.
Andris Kolbergs Atmodas gados kļuva par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju un Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidentu, kā arī par atjaunotā žurnāla “Atpūta” galveno redaktoru. Viņš arī sarakstījis vairākus ceļvežus, kas palīdz izzināt Rīgu un Jūrmalu. 2011. gadā Andris Kolbergs saņēma Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, savukārt 2019. gadā Andri Kolbergu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
“Vajag, lai ir prātam kur izkustēties,” teica Andris Kolbergs. Viņš ir kustinājis mūsu prātu un emocijas gadu desmitiem, un viņš turpinās to darīt, jo grāmatas ir mūžīgas. Spožā zvaigzne nu ir prom, tās starojums paliek.
Laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze izsaka visdziļāko līdzjūtību rakstnieka tuviniekiem un draugiem.
