Deputāts Rihards Kozlovskis saņēmis tūkstošiem eiro par darba imitāciju

© Oksana Džadana/ F64

Vaiga un padušu sviedros stigdami, Saeimas deputāti, kuri bija iekļauti parlamentārās izmeklēšanas komisijā (PIK), izlēma, ka nenosauks atbildīgos par pandēmijā pieļautajām kļūdām. Patiešām, kāda vella pēc vajadzētu nosaukt Kariņa, Reira, Pavļuta un Viņķeles vārdus, ja tos var arī nenosaukt?! Kuram gan no tā būtu labāk? Tas bija svarīgākais jautājums, un par to komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) arī saņēma atalgojumu.

Pērn aprīlī 36 opozīcijas deputāti pieprasīja izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas „izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību kovidpandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”.

Šogad februāra sākumā komisija beidza darbu. Deviņos mēnešos, izrādās, var ne tikai bērnu iznēsāt, bet arī radīt nezūdošas vērtības parlamentārās izmeklēšanas jomā.

Un, proti, arī šī PIK izperēja kārtējo paraugčiku, kurā vienīgais, šķiet, vērā ņemamais atzinums bija Viktora Valaiņa (ZZS) atsevišķais viedoklis, ka „ministru prezidenta vadībā kovidpandēmijas pārvarēšanas process nav bijis profesionāli un valsts un sabiedrības interesēs vadīts, kas novedis pie neatgriezeniskām sekām Latvijai un tās iedzīvotājiem”.

Jā, būtiski. Bet mēs to zinājām jau iepriekš, aprakstot katru valdības bezjēdzīgo izklupienu. Un muļķīgi tagad slēpt bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles kļūdas, protestējot pret viņas vārda iekļaušanu galaziņojumā: komisijas locīkle, ministres draudzene un partijbiedrene Inese Voika (A/Par) rosināja Viņķeles vārdu galadokumentā nerakstīt. Kaut arī Valainis pieprasīja „kā neprasmīgu vērtēt bijušās veselības ministres darbību kovidkrīzes pirmsākumos un uzskatīt par pamatotu veikt izmeklēšanas darbības no tiesību sargājošo iestāžu puses par to”.

Pārējie komisijā iekļautie deputāti, kuri neatbalstīja Valaiņa tekstus, varēja, protams, jandalēties, kā vien tiem tīk. Taču mums, piedodiet, nākas apmaksāt viņu izpriecas.

Nule saņēmu Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja atbildi uz jautājumu par komisijas darba apmaksu.

„Saeimas deputāta mēnešalga ir 2963 eiro (pirms nodokļu nomaksas). (..) Deputātiem, kas veic papildu pienākumus, tiek noteikta arī papildu mēnešalgas daļa par amata pildīšanu. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja mēnešalgas daļa par amata pildīšanu ir 1287 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt izmeklēšanas komisijas sekretāra mēnešalgas daļa par amata pildīšanu ir 324 eiro pirms nodokļu nomaksas. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir Rihards Kozlovskis. Viņam laika posmā no 2021. gada 29. aprīļa līdz 2022. gada 9. februārim atalgojumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amata pildīšanu pirms nodokļu nomaksas aprēķināti 12 162,15 eiro. Laika posmā no 2021. gada 29. aprīļa līdz 2021. gada 7. jūnijam komisijas sekretāra amatu ieņēma Edgars Kronbergs, kurš beidzis pildīt Saeimas deputāta pienākumus, un jauns parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretārs nav ievēlēts. E. Kronbergam par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretāra amata pildīšanu aprēķināti 437,40 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pārējiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem papildu darba samaksa par dalību komisijā netiek aprēķināta.”

Secinājumi: parlamentārās izmeklēšanas komisija nav veikusi tai uzticēto darbu, proti, nav nosaukusi pandēmijā pieļauto kļūdu realizētājus, nerunājot nemaz par kļūdu analīzi. Tad kāpēc komisijas vadītājs un sekretārs ir saņēmuši samaksu par darbu? Par kādu, piedodiet, darbu?

Uzskatu, ka viņu abu pienākums ir atskaitīt naudu atpakaļ valsts budžetā. Un pietiek māžoties ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām: ja nav patiesas vēlmes un mērķa kaut ko izpētīt, tad nav ko tēlot izmeklētājus.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.