Krievija atgriežas akmens laikmetā

© Depositphotos.com

„Ļoti drīz Krievijas iedzīvotāji sajutīs pamatproduktu deficītu. Es nerunāju par visādiem aifoniem, kuru imports jau ir apturēts, bet gan par pārtiku, apģērbu, automobiļiem, sadzīves tehniku,” saka Čikāgas universitātes doktors, ekonomikas profesors Maksims Mironovs. Apkopojot dažādu avotu informāciju, palūkosimies uz kaimiņzemes perspektīvām.

Daudzu ekspertu vērtējumā sankcijas, kas vērstas pret fašistisko Krieviju, ir efektīvas. Taču Krievijas iedzīvotāju vairums pagaidām vēl nesaprot, kādas būs to sekas. Turklāt to nesaprot pat izglītoti un intelektuāli ļaudis. Un diez kam ir jānotiek smadzenēs, lai šie ļaudis nespētu sasaistīt sankcijas ar tām šausmām, ko uzsācis nu jau par kara noziedznieku dēvētais Putins.

Nav brīnums, ja karu atbalsta prāta ziņā mazattīstīti ļautiņi ar divu klašu un koridora izglītību. Bet tad, kad Putinam tiek uzrakstīta vēstule karadarbības atbalstam, ko paraksta 500 (!) Sanktpēterburgas valsts universitātes pasniedzēju, profesoru, absolventu utt., - tad skaidrojuma nav. Tas tikai nozīmē, ka trulums un prāta apmātība jau iegūst pavisam citas formas: tās kļūst intelektuālas. Un tas ir nenormāli bīstami.

Bet palūkosimies tomēr uz sankcijām, kuras nāksies paciest arī profesoriem, kuri atbalsta savas valsts galveno slepkavu.

Krievija ir iebūvēta pasaules tirdzniecības ēkā diezgan nozīmīgi: tai ir (nu jau - bija) sakari ar visu pasauli, tai pieved (pieveda) gan nepieciešamās preces, gan detaļas dažādām ierīcēm, gan daudz ko citu. Taču šobrīd lielākie tirdzniecības piegāžu operatori ir atteikušies no piegādēm Krievijai. Protams, var atrast citus piegādātājus, kuri par to pašu produktu piegādi vairākkārt uzskrūvēs cenu, bet - vai kāds būs spējīgs to samaksāt?

Krieviju ir pametuši tādi giganti kā „IKEA”, „H&M”, „Zara”, „Apple” un daudzi citi. Tiek prognozēts, ka atgriezīsies 90. gadu „šmotku” tirgotāji, kuru ikdienas darbs bija maisos vest apģērbus no dažādām valstīm. Tirdzniecības līmenis un kvalitāte atkritīs atpakaļ par gadiem 30 vai pat 40.

Krievija pēdējo gadu laikā ir uzbūvējusi daudzas rūpnīcas, kas ražo automobiļus, sadzīves tehniku, aviācijas tehniku, izmantojot importa detaļas. Imports vairs netiek realizēts, līdz ar to gaidāms, ka apstāsies visas minētās rūpnīcas. Sekas: masu bezdarbs, nodokļu sarukums, kas tieši ietekmēs tos, kas algu saņem no valsts budžeta. Par preču deficītu varam pat nerunāt: tas būs graujošs.

Tā kā arī lidmašīnām vairs netiks piegādātas nepieciešamās detaļas, tās cita pēc citas pārstās lidot. Bet kur gan lidot? Tikai pa Krieviju. Līzingā paņemtie boingi ārā no Krievijas izlidot nevar, jo tad tos arestēs līzinga kompānijas. No Krievijas centrālās bankas rezervēm vismaz puse jau ir arestēta. Vēl gan ir zelta rezerves, taču diez vai kāda banka, kas atrodas ārpus Krievijas, vēlēsies to pirkt: neviens negribēs nopelnīt bargas sankcijas vai milzīgu soda naudu.

Plus visam iepriekš pieminētajam Krievijā ir apturēta VISA un „Mastercard” darbība, arī interneta darbība ir palēnināta, slēgtas daudzas informatīvās vietnes. Krievija lēnām atgriežas akmens laikmetā.

Saprātīgi politikas un notikumu vērtētāji cer uz Krievijas miljardieru neapmierinātību. Daudzus gadus Putinam ar viņiem bija klusā noruna: jūs esat lojāli pret mani, es caur pirkstiem skatīšos uz jūsu piekopto korupciju. Tagad miljardieri varētu sākt pārdomāt: vai mums ir vajadzīgs tāds Putins, kura dēļ mums tagad konfiscē jahtas un villas?

Šajās dienās no Krievijas izbrauc tūkstošiem cilvēku - visticamāk, lai nekad neatgrieztos. Krievijā saprot: ja aizbrauks IT darbinieki, vāks iestāsies daudz ātrāk nekā gaidīts. Tāpēc tur tagad intensīvi domā par īpašām izbraukšanas vīzām. Aizslēgt valsti pavisam, protams, būtu visefektīvākais risinājums.

Tad būs piepildījies Putina sapnis: atjaunot Padomju Savienību. Bet ar vienu lielu atšķirību: Padomju Savienība ar saviem tizli nevarīgajiem brežņeviem un hruščoviem bija kā ieskābusi piena zupiņa, salīdzinot ar šodienas fašistisko Krieviju, kuras priekšgalā ir asiņains slepkava.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.