Krievijas vēstniecības morāles stūrakmeņi – nesodīti slepkavot un izvarot?

20.04.2022. Pie Krievijas vēstniecības sievietes protestē pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

„Diemžēl Latvijā tik izslavētā „mākslinieciskās izteiksmes brīvība” izgājusi tālu ārpus vispārpieņemtajām ētikas un morāles normām,” kārtējo reizi jaucot pirkstu ar gurķi, savu aprobežotību un liekulību demonstrē rakstvedis, kas pārstāv fašistiskās Krievijas vēstniecību Rīgā un savas gudrības pauž vēstniecības „Telegram” un „Twitter” kontos. Kopš kura laika protesta akcija ir tas pats, kas mākslinieciskās izteiksmes brīvība? It sevišķi šāda akcija?

Runa ir par akciju, kurā iepretim Krievijas vēstniecībai aptuveni 200 sieviešu - tostarp arī ukrainietes - pagājušonedēļ protestēja pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.

Simboliski attēlojot seksuālās vardarbības nežēlību, sievietes stāvēja baltā apakšveļā, kas notraipīta ar krāsu, kas atgādina asinis. Sievietēm uz galvas bija melni maisi, aizmugurē sasietas rokas. Tādas pašas akcijas jau notikušas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Francijā... Bet Krievijas vēstniecībai, protams, ir savs vērtējums.

Turpinu citēt: „Performances, kas notiek ap Krievijas diplomātiskās misijas ēku, arvien mazāk atgādina miermīlīgus protestus un iegūst arvien skaidrākus kabarē vai cirka izrādes apveidus.

Ar savām provokatīvajām darbībām piketātāji bezceremoniāli traucē sabiedrisko mieru un nežēlīgi izaicina vietējos iedzīvotājus. Cieš arī mazgadīgi bērni, kuri, pastaigādamies pa Kronvalda parku, riskē gūt psiholoģisku traumu no redzētā, un padzīvojuši cilvēki, kas audzināti tradicionālo tikumības vērtību garā un nav pieraduši pie tāda veida skatiem.

Skaidrs, ka uzrunāt šādu ielas akciju organizatorus - tā ir tukša lieta, viņus tādi „sīkumi” kā nācijas veselība diez vai uztrauc. Bet kur tad skatās policija, kuras tiešais pienākums ir uzmanīt kārtību un sargāt visu pieklājīgo pilsoņu mieru?”

Varbūt Krievijas vēstniecībai beidzot derētu nomainīt savu tviterskrīveri, lai tas nepublicētu šādas trešklasnieka muļķības visai pasaulei par prieku? Bet iespējams, ka liekulība un melīgums jau ir tik organiskas „krievu pasaules” sastāvdaļas, ka vēstniecības darboņi pat nepamana, kas veļas no viņu mutes, tiklīdz viņi to atver?

Pirmām kārtām kurš gan te runā par „ētiku un morāli”, norādot uz sievietēm, kuras protestē pret krievu okupantu zvērībām? Vai „vispārpieņemtā ētika un morāle” tika ievērota, kad Krievija iebruka Ukrainā? Kas ir ētika un morāle Krievijas vēstniecības uztverē? Nesodīti slepkavot svešas valsts iedzīvotājus? Izvarot sievietes, meitenes, bērnus un pat zīdaiņus? Graut mājokļus? Postīt kapsētas? Iznīcināt kultūras vērtības? Ja tā ir krievu okupantu izslavētā „ētika un morāle”, tad - apsveicu. Jūs esat sasnieguši virsotnes.

Viena no „ētikas un morāles” virsotņu smailēm ir Odesas apšaude dienu pirms pareizticīgo Lieldienām - Klusajā sestdienā. Dzīvojamā mājā gāja bojā jaunā māmiņa un viņas bērniņš, kam bija tikai trīs mēneši. Un vēl seši cilvēki. Šo māju sabombardēja paši ukraiņi, ko, orku vēstniecība?

Lai vēl vairāk iezīmētu savu „morāli un ētiku”, Krievijas prezidents notēloja, ka piedalās Lieldienu dievkalpojumā, ko vada tāds pats sātana kalps kā Putins - „patriarhs” Kirils. Ne nu piedalījās, neko, „masovka” tika nofilmēta pēc tam, kad drosminieks Putins bija pametis dekorācijas. Bet vēstījums palika: čekists Putins met krustu, bet Kirils apdūmo vadoni, kamēr Ukrainā tiek nogalināti cilvēki.

Atgriežoties Latvijā: saprotu, ka Krievijas vēstniecības sniegpārsliņām un baltspārnu miera baložiem bija nepatīkami skatīties uz sievietēm, kuras asiņaini izteica savu riebumu pret fašistiskas valsts izdarībām. Bet „kabarē vai cirka izrādes apveidos” arvien vairāk iekļaujas Krievijas propagandonu centieni atmazgāt savu vadoņu apakšbikses, kas sen jau vairs nav pirmā svaiguma priekšmeti... Nav jau ko brīnīties: arī mazgadīgajiem gadās smakojoši notikumi, kur nu vēl lieliem teļiem.

Savukārt pieminēt bērnus, kuri, „pastaigādamies pa Kronvalda parku, riskē gūt psiholoģisku traumu no redzētā”, - tā ir svēta lieta! Kā nu bez bērniem! Varbūt Krievijas vēstniecības skrīveri ir piemirsuši, ka, „pateicoties” krievu okupantu zvērībām, Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 200 bērnu? Jāpiebilst, ka psiholoģiskas traumas no tā, ko Ukrainas bērni ir redzējuši Ukrainā, viņiem paliks uz visu mūžu: viņi atcerēsies, kā krievu nezvēri izvaroja viņu mātes, nogalināja tēvus un sagrāva dzīvi...

Iespējams, „psiholoģisko traumu” ir guvuši tie sociālo tīklu komentētāji, kuri moralizē par to, ka „šādi skati”, kas bija redzami pie fašistiskās Krievijas vēstniecības, esot amorāli. Izrādās, vienai otrai maigā dzimuma pārstāvei nākot vēmiens no sievietēm, kuras atļaujas uz ielas stāvēt pusplikas - tas vairojot negatīvo enerģiju. Jums, moralizētājas, nenāk vēmiens no tā, ko reāli dara krievu okupanti Ukrainā?

Bet par tiem bērniem, kuri pastaigājas pa Kronvalda parku, lai Krievijas vēstniecības sirdscilvēki nesatraucas: gan jau vecāki pratīs viņiem paskaidrot, kāpēc sievietes protestē tieši tā, kā protestē. Protams, ja vien vecāki nebūs ietekmējušies no krievu propagandoniem.

Arī par latviešu nācijas veselību orku vēstniecībai nevajadzētu satraukties. Gan jau kaut kā paši tiksim galā arī bez jūsu „derīgajiem padomiem”, kas visbiežāk ir ar pretīgu piesmaku: visur, kur jūs iebāžaties ar saviem „padomiem” un „atbrīvošanu”, līdzi nāk nāve un iznīcība. Paldies, mums nevajag.

Kāpēc tik tieši uzrunāju Latvijā pagaidām vēl mītošo Krievijas vēstniecību? Tāpēc, ka skaidri zinu: atradīsies kāds, kurš krieviski iztulkos manis rakstīto. Ne velti tviterlentē LV_RUSEMBAS mani nobloķēja: nu nepatika embasijai mani raksti. Paldies par komplimentu!

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.