Dombrovskis iesaka atteikties no biopiedevas degvielai, mūsu politiķiem tas vienalga

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

„Kāpēc mums savos auto jālej iekšā degviela ar biopiedevu – rapšu eļļu? Biodegviela ir dārgāka par parasto dīzeli, tā paātrināti kauj dzinēju, turklāt tā ir nepraktiska: uz 100 kilometriem ir vajadzīgs lielāks degvielas daudzums, starpība aptuveni divi litri, un tas ir daudz. Nevajag mums audzēt rapsi, tas derīgs tikai tiem, kuriem patīk tajā fotografēties, kad tas zied,” raksta kāds autovadītājs. Viņam piekrīt daudzi. Ko par to saka atbilstīgās ministrijas?

Kamēr Zemkopības un Ekonomikas ministrija domāja un rakstīja atbildes, tikmēr pamodās Eiropas Komisija.

Proti, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, kas augušas kara dēļ, Eiropā šogad esot jākāpina pārtikas ražošana, kā arī esot jāapsver iespēja uz laiku atteikties no dažām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, tā sacīja Eiropas Komisijas tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV). Tiešām? Pat ES gudriniekiem kaut kas ir atnācis vaļā?

„Kā mēs zinām, no vides viedokļa pirmās paaudzes biodegvielas nekādu pozitīvo efektu īsti nedod, un šajā brīdī būtu vairāk jādomā, kā lauksaimniecības platības izmantot pārtikas, nevis degvielas ražošanai,” uzsvēra Dombrovskis. Eiropas Komisija nesniedz konkrētas norādes dalībvalstīm, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā, viņš piebilda.

Bet, tā kā Latvijas izpildītājpolitiķi vienmēr ir bijuši svētāki par Romas pāvestu, viņi, protams, neievēros tirdzniecības komisāra teikto: „Mēs aicinām valstis izvērtēt, cik prioritārs patlaban ir lielāks biodegvielas piejaukums un vai svarīgāk tomēr nebūtu izmantot lauksaimniecības zemes pārtikas ražošanai, mazinot spiedienu uz pārtikas cenām arī no piedāvājuma puses. Galarezultātā tas ir katras valsts lēmums.” Izpildītājpolitiķi nolems dīzeļdegvielu vēl vairāk izķēzīt ar rapšu eļļu. Kad jau, tad jau!

Zemkopības ministrija atsūtīja izvērstu sacerējumu par rapsi un tā labajām īpašībām. Citastarp uzzinājām, ka Latvijā ražoto rapšu eļļu var izmantot pārtikā kā alternatīvu Ukrainā ražotajai saulespuķu eļļai, jo Ukraina līdz šim bija viena no lielākajām saulespuķu eļļas eksportētājām.

Savukārt Latvijā ražotā rapšu eļļa 2021. gadā eksportēta teju 10 tūkstošu tonnu apjomā par vairāk nekā 10,5 miljoniem eiro. Tāpēc rapšu audzēšana ir nozīmīga gan lauksaimnieku uzņēmējdarbībā, gan Latvijas pārtikas patēriņā.

Tāpat, ministrijas ieskatā, esot jāatzīmē, ka rapsim ir arī citas izmantošanas iespējas. Rapsis ir otrajā vietā pasaulē starp visiem augu eļļas ieguves avotiem un visplašāk audzētais eļļas augs Eiropā. To var izmantot gan pārtikas vajadzībām, gan biodīzeļdegvielas un smērvielu ražošanā. Rapša sēklas var izmantot augu eļļas, rapša miltu un raušu ieguvei.

Rapsis ir ļoti nozīmīgs un nepieciešams augu sekā. Praktiķi to uzskata par bioloģisko augsnes irdinātāju. Augu maiņa ir nepieciešama, jo uzlabo augsnes kvalitāti, kā arī ierobežo kaitēkļus, slimības un nezāles. Turklāt priekšaugi ziemas rapšiem ir agri novācamie graudaugi - rudzi, ziemas kvieši, ziemas un vasaras mieži, tritikāle. Papildus visam - rapsis ir arī ļoti labs nektāraugs.

Tiktāl - Zemkopības ministrija.

Turpina - Ekonomikas ministrija. „Biodegvielas piejaukums degvielai ir noteikts, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu transportā un lai tādējādi mazinātu transporta darbības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara transporta darbībās mērķi Latvijai nosaka Direktīva 2009/28/EK (2020. gadam) un Direktīva 2018/2001 (periodam pēc 2021. gada).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 332 „Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” (9.1 punkts) Latvijā ir atļauts realizēt dīzeļdegvielu tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Vienlaikus šajos MK noteikumos (9.2 punkts) nosaka izņēmumus šai prasībai attiecībā uz dīzeļdegvielu, kas tiek izmantota jūras transporta flotes kuģu dzinējos, aviācijas transporta dzinējos, un dīzeļdegvielu, kas tiek realizēta laika periodā no 1. novembra līdz 1. aprīlim.

Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikts pienākums dīzeļdegvielai pievienot konkrēti rapša eļļu, degvielas piegādātājs pats var izvēlēties biodegvielas veidu, kādu pievienot dīzeļdegvielai. Piemēram, 2021. gadā rapša biodīzeļdegviela bija 72% no kopējā biodīzeļdegvielas apjoma un 57% no kopējā biodegvielas apjoma.

Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas, ka biodegvielas piejaukums mazinātu dīzeļdegvielas efektivitāti. Direktīva Nr. 98/70/EK pieļauj līdz 7% taukskābes metilesteru (FAME) piejaukumu. Minētais procentuālais piejaukums ir noteikts arī standartā LVS EN 590 „Automobiļu degvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes”.

Tāpat mums nav informācijas, kā degvielas cenu degvielas galapatērētājiem ietekmē konkrēti rapša biodīzeļdegvielas piejaukums. Saskaņā ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas datiem, biodegvielas piejaukums kopējā degvielas gala cenā sastāda apmēram 10-12 centus (cena variē biodegvielas piejaukumam benzīnam vai dīzeļdegvielai).”

Portams, ka „Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas”. Kāpēc lai tā būtu, ja viss jau nolemts?

Taču ir zināms, ka biodīzeļdegviela pat nelielā apjomā veido nosēdumus, kas veicina degvielas filtru, sprauslu un citu detaļu aizsērēšanu. 2007. gadā Norvēģijā parādījās eksperimentālā biodīzeļdegviela B30, kurā bija 30% biopiedevu. Aukstajos mēnešos automašīnas vairs nevarēja iedarbināt. Servisi pildījās ar automašīnām, kurām nācās veikt dzinēju kapitālo remontu. Šī degviela ātri vien pazuda no uzpildes stacijām.

Tāpāt ministrijai, izrādās, nav informācijas par to, kā biodīzeļdegvielas piejaukums ietekmē cenu galapatērētājam. Bet nākamajā teikumā tiek apgalvots, ka „biodegvielas piejaukums kopējā degvielas gala cenā sastāda apmēram 10-12 centus”. Nu tad ietekmē vai neietekmē cenu? Kaut arī tirdzniecības komisārs Dombrovskis aicina „uz laiku” atteikties no biopiedevas degvielai, mūsējie valdības un nevaldības biznesmeņi izliksies, ka ar ausīm ir slikti un „no tās vietas” nedzird. Biodegviela jau ir iepirkta, un to vajag pārdot. Ar visu uzcenojumu.

Un tieši tas ir noticis: degvielas cenas kāpums, sākot ar 1. aprīli, nav saistīts ar naftas cenu paaugstināšanos, bet ar to, ka ir pieaudzis obligātās biokomponentes īpatsvars dīzeļdegvielā. Savādi, kaut kā neizklausās pēc tā, ka „vainīgs ir karš”, vai ne?

Vēl martā mūsu politiķi sprieda par iespēju nepalielināt biokomponenti, taču - tika pieņemts lēmums neko nemainīt. „Cik saprotu, grūtības ar atlikšanu ir saistītas ar to, ka vairumtirgotāji jau šādu degvielu ir iepirkuši, ir noslēgti līgumi un varbūt šī degviela jau ir benzīntankos. Patlaban ir karš, bet šī prasība ir saistīta ar Eiropas direktīvām. Jāskatās, ka tik mēs neiedzīvojamies tajā, ka mums pēc tam būs jāmaksā miljoniem miljonu soda naudā,” toreiz daiļrunīgi gaudās premjers Kariņš, neaizmirstot pieminēt karu kā ieganstu, nevis politiķu vienaldzību kā cēloni.

Nu Dombrovskis iesaka atteikties no biopiejaukuma degvielai, bet mūsu politiķiem viss vienalga? Protams, ja par degvielu nav jāmaksā no savas kabatas, tad viss čikiniekā. Un kompensāciju saņēmējiem ir pilnīgi vienalga, kā šujas nost tie, kuriem savi maciņi jāatver arvien plašāk...

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.